Ījaba 14
1 Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo īsu laiku un ir pilns grūtuma.
婦女所生的人，壽命不長，且飽嘗煩惱。
2 Viņš izaug kā puķe un novīst, viņš bēg kā ēna un nepastāv.
他生出像花，瞬息凋謝；急馳如影，不得停留。
3 Un par tādu Tu atveri savas acis un vedi mani Tavas tiesas priekšā.
這樣的人，豈配你睜眼注視一下﹖或傳他到你面前聽審﹖
4 Kas dos šķīstu no nešķīstiem? Nav neviena.
誰能使潔淨出於不潔﹖沒有一人!
5 Viņa dienas jau ir nospriestas, viņa mēnešu pulks stāv pie Tevis, Tu tam esi licis robežu, to viņš nepārkāps.
他的時日既已注定，他的歲數既由你掌管，他決不能越過你定下的期限：
6 Griez nost Savas acis no tā, ka atpūšās, ka tas priecājās kā algādzis, savu dienu nobeidzis.
請你別看他，讓他安息，好像傭工度過自己的日期。
7 Jo kokam, kad top nocirsts, ir cerība, ka atkal atjaunosies, un viņa atvases nemitās.
若是一棵樹被砍伐了，仍有希望生出新芽，嫩枝叢出不窮。
8 Jebšu viņa sakne zemē kļūst paveca, un viņa celms pīšļos mirst,
它的根雖老於地下，枝幹縱枯死地上，
9 Taču no ūdens smaržas viņš atkal izplaukst un dabū zarus kā iedēstīts.
但一有水氣，立即生芽，好似幼苗發出枝葉。
10 Bet vīrs mirst, un ir pagalam, cilvēks izlaiž dvēseli, - un kur nu ir?
但是人一死，立即僵臥；人一斷氣，他究竟在何處﹖
11 Ūdeņi iztek no ezera, un upe izsīkst un izžūst.
海水能乾涸，江河能枯竭；
12 Tāpat cilvēks apgūlās un necēlās vairs; kamēr debesis zūd, tie neuzmodīsies, un netaps traucēti no sava miega.
同樣，人一僵臥，即不能起立，直到天不存在，仍不能醒起，仍不能由永眠中起來。
13 Ak, kaut Tu mani apslēptu kapā un mani apsegtu, kamēr Tava dusmība novērstos; kaut Tu man galu nolemtu un tad mani pieminētu! (Sheol h7585)
唯願你將我藏於陰府，將我隱藏，直到挽回你的憤怒；願你給我定一期限，好記念我。 (Sheol h7585)
14 Kad vīrs mirst, vai tas atkal dzīvos? Es gaidītu visu savu kalpošanas laiku, kamēr nāktu mana atsvabināšana.
人若死了，豈能再生﹖我在整個從軍之日，要堅持到底，直到換班的時期到來。
15 Tu sauktu un es Tev atbildētu; Tu ilgotos pēc Sava roku darba.
你若呼喚我，我必回答你：你對你手所造的，必有一種懷念。
16 Bet nu Tu skaiti manus soļus un neapstājies manu grēku dēļ.
你現今既數了我的腳步，不必再監察我的罪過。
17 Mana pārkāpšana ir noglabāta un apzieģelēta, un Tu pielieci vēl klāt pie mana nozieguma.
請把我的罪過封閉在囊中，滌淨我的一切過犯。
18 Tiešām, kalns sagrūst, kad tas krīt, un klints aizceļas no savas vietas.
但是，山能崩裂離析，盤石能由原處挪移，
19 Ūdens izgrauž akmeņus, un viņa plūdi aizpludina zemes pīšļus, un cilvēka cerībai Tu lieci zust.
流水能穿過石頭，驟雨能沖出泥沙：你也照樣消滅了人的希望。
20 Tu viņu pārvari pavisam un viņš aiziet; Tu pārvērti viņa ģīmi, un tā Tu viņu aizdzeni.
你時常攻擊他，使他消逝；改變他的容貌，遣他離去。
21 Vai viņa bērni tiek godā, viņš to nezin, vai tie ir trūkumā, ir to viņš no tiem nesamana.
此後，他的兒子受尊榮與否，他也不知；他們受輕賤與否，他也不覺。
22 Viņa paša miesās ir sāpes, un viņa paša dvēselei jāžēlojās.
他只覺自己肉身的痛苦，他的心靈只為自己悲哀。
