Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
Inao! fa nitreako iaby zao, tsinano’ ty sofiko vaho maharendreke.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
Ze fohi’areo, apotako ka; Izaho tsy zai’ areo.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
Fe te hivolañe amy El-Sadai iraho, te hifanointoiñe aman’ Añahare.
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
Mpanosoke vande nahareo, songa mpanaha tsy manjofake.
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
Ehe t’ie vata’e nianjiñe, le ho natao hihitse!
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Ehe janjiño ty havereko, vaho janjiño ty fanoroan-tsoñiko
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Hisaontsy hamengohañ’ aman’Añahare hao, hilañona’areo famañahiañe?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Handombok’ aze v’inahareoo? h’ondati-aivo, mpihalaly ho an’Andrianañahare hao?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Hahasoa anahareo hao te itsikaraha’e? Hamañahy Aze hao nahareo manahake ty famañahiañe ondaty?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
Ie ho trevohe’e te mirihy añ’etake.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Tsy hampangebahebak’ anahareo hao ty enge’e? naho hivotrak’ ama’ areo ty fañeveñañe.
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Oha-drehan-davenoke ty onin-taro’ areo, fiaron-dietse ty fikala’ areo.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Mianjiña, apoho iraho hivolañe le adono ho amako ty toly.
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Ino ty andrambesako? ami’ty nifeko ty nofoko, vaho apoko an-tañako ty fiaiko.
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Ndra te havetra’e, ie ty fatokisako fe hiverok’ añ’atrefa’e raho ty amo satakoo,
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
Vaho zao ty ho fandrombahañe ahy: te tsy hiatrek’aze ty tsy aman-Kake
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Tsendreño o entakoo, naho ty lañonako an-dravembia’ areo.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Ingo, fa nalahako i tarokoy, apotako te hahazo to.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Ia ty hifanjomotse amako? le ho nitsiñe amy zao raho vaho nikenkañe.
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Ehe ty raha roe avao ty tsy hanoa’o ahy, le tsy hietahako o lahara’oo.
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
Ahankaño amako ty fità’o, le ehe tsy hampianifañe ahy ty fañeveñako ama’o
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Ie amy zao koiho, le hanoiñe iraho, ke angao hivolan-draho vaho toiño.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
Fire o fandilarako naho hakeokoo? Ampahafohino ahy ty fiolako naho o tahikoo,
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Akore te añetaha’o laharañe, vaho manao ahy ho rafelahi’o?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Hampititititihe’o hao ty ravets-atae asiotsion-tioke, ho heañe’o hao ty kafo maike?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
Fa anokira’o raha mafaitse iraho, vaho ampandova’o ahy o hakeoko te niajalahy.
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
Añombea’o longòke o tombokoo, naho efera’o ty ho nilian-tombokoo.
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
ie mihamomoke hoe raha lo iraho, hoe saroñe nihanem-bararaoke.
