Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
[Ecce omnia hæc vidit oculus meus, et audivit auris mea, et intellexi singula.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
Secundum scientiam vestram et ego novi: nec inferior vestri sum.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
Sed tamen ad Omnipotentem loquar, et disputare cum Deo cupio:
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
prius vos ostendens fabricatores mendacii, et cultores perversorum dogmatum.
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
Atque utinam taceretis, ut putaremini esse sapientes.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Audite ergo correptionem meam, et judicium labiorum meorum attendite.
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Numquid Deus indiget vestro mendacio, ut pro illo loquamini dolos?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
numquid faciem ejus accipitis, et pro Deo judicare nitimini?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
aut placebit ei quem celare nihil potest? aut decipietur, ut homo, vestris fraudulentiis?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
Ipse vos arguet, quoniam in abscondito faciem ejus accipitis.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Statim ut se commoverit, turbabit vos, et terror ejus irruet super vos.
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Memoria vestra comparabitur cineri, et redigentur in lutum cervices vestræ.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Tacete paulisper, ut loquar quodcumque mihi mens suggesserit.
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Quare lacero carnes meas dentibus meis, et animam meam porto in manibus meis?
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Etiam si occiderit me, in ipso sperabo: verumtamen vias meas in conspectu ejus arguam.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
Et ipse erit salvator meus: non enim veniet in conspectu ejus omnis hypocrita.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Audite sermonem meum, et ænigmata percipite auribus vestris.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Si fuero judicatus, scio quod justus inveniar.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Quis est qui judicetur mecum? veniat: quare tacens consumor?
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Duo tantum ne facias mihi, et tunc a facie tua non abscondar:
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
manum tuam longe fac a me, et formido tua non me terreat.
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Voca me, et ego respondebo tibi: aut certe loquar, et tu responde mihi.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
Quantas habeo iniquitates et peccata? scelera mea et delicta ostende mihi.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Cur faciem tuam abscondis, et arbitraris me inimicum tuum?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Contra folium, quod vento rapitur, ostendis potentiam tuam, et stipulam siccam persequeris:
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
scribis enim contra me amaritudines, et consumere me vis peccatis adolescentiæ meæ.
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
Posuisti in nervo pedem meum, et observasti omnes semitas meas, et vestigia pedum meorum considerasti:
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
qui quasi putredo consumendus sum, et quasi vestimentum quod comeditur a tinea.]
