Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
“Behold, my eye has seen all this. My ear has heard and understood it.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
What you know, I know also. I am not inferior to you.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
“Surely I would speak to the Almighty. I desire to reason with God.
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
But you are forgers of lies. You are all physicians of no value.
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
Oh that you would be completely silent! Then you would be wise.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Hear now my reasoning. Listen to the pleadings of my lips.
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Will you speak unrighteously for God, and talk deceitfully for him?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Will you show partiality to him? Will you contend for God?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Is it good that he should search you out? Or as one deceives a man, will you deceive him?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
He will surely reprove you if you secretly show partiality.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Won’t his majesty make you afraid and his dread fall on you?
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Your memorable sayings are proverbs of ashes. Your defences are defences of clay.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
“Be silent! Leave me alone, that I may speak. Let come on me what will.
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Why should I take my flesh in my teeth, and put my life in my hand?
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Behold, he will kill me. I have no hope. Nevertheless, I will maintain my ways before him.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
This also will be my salvation, that a godless man will not come before him.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Listen carefully to my speech. Let my declaration be in your ears.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
See now, I have set my cause in order. I know that I am righteous.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Who is he who will contend with me? For then would I hold my peace and give up the spirit.
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
“Only don’t do two things to me, then I will not hide myself from your face:
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
withdraw your hand far from me, and don’t let your terror make me afraid.
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Then call, and I will answer, or let me speak, and you answer me.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
How many are my iniquities and sins? Make me know my disobedience and my sin.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Why do you hide your face, and consider me your enemy?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Will you harass a driven leaf? Will you pursue the dry stubble?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
For you write bitter things against me, and make me inherit the iniquities of my youth.
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
You also put my feet in the stocks, and mark all my paths. You set a bound to the soles of my feet,
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
though I am decaying like a rotten thing, like a garment that is moth-eaten.
