Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
Lo! all this mine eye hath seen; Mine ear hath heard and understood it.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
What ye know, I know also; I am not inferior to you.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
But O that I might speak with the Almighty! O that I might reason with God!
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
For ye are forgers of lies; Physicians of no value, all of you!
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
O that ye would altogether hold your peace! This, truly, would be wisdom in you.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Hear, I pray you, my arguments; Attend to the pleadings of my lips!
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Will ye speak falsehood for God? Will ye utter deceit for him?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Will ye be partial to his person? Will ye contend earnestly for God?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Will it be well for you, if he search you thoroughly? Can ye deceive him, as one may deceive a man?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
Surely he will rebuke you, If ye secretly have respect to persons.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Doth not his majesty make you afraid, And his dread fall upon you?
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Your maxims are words of dust; Your fortresses are fortresses of clay.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Hold your peace, and let me speak: And then come upon me what will!
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Why do I take my flesh in my teeth, And put my life in my hand?
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Lo! he slayeth me, and I have no hope! Yet will I justify my ways before him.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
This also shall be my deliverance; For no unrighteous man will come before him.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Hear attentively my words, And give ear to my declaration!
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Behold, I have now set in order my cause; I know that I am innocent.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Who is he that can contend with me? For then would I hold my peace, and die!
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Only do not unto me two things, Then will I not hide myself from thy presence;
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
Let not thy hand be heavy upon me, And let not thy terrors make me afraid:
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Then call upon me, and I will answer; Or I will speak, and answer thou me.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
How many are my iniquities and sins? Make me to know my faults and transgressions.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Wherefore dost thou hide thy face, And account me as thine enemy?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Wilt thou put in fear the driven leaf? Wilt thou pursue the dry stubble?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
For thou writest bitter things against me, And makest me inherit the sins of my youth.
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
Yea, thou puttest my feet in the stocks, And waterest all my paths; Thou hemmest in the soles of my feet.
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
And I, like an abandoned thing, shall waste away; Like a garment which is moth-eaten.
