Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
“Behold, my eye has seen all, My ear has heard, and it attends to it.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
According to your knowledge I have known—also I. I am not more fallen than you.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
Yet I speak for the Mighty One, And I delight to argue for God.
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
And yet, you [are] forgers of falsehood, Physicians of nothing—all of you,
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
O that you would keep perfectly silent, And it would be to you for wisdom.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Please hear my argument, And attend to the pleadings of my lips,
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Do you speak perverseness for God? And do you speak deceit for Him?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Do you accept His face, if you strive for God?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Is [it] good that He searches you, If, as one mocks at a man, you mock at Him?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
He surely reproves you, if you accept faces in secret.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Does His excellence not terrify you? And His dread fall on you?
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Your remembrances [are] allegories of ashes, For high places of clay [are] your heights.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Keep silent from me, and I speak, And pass over me what will.
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Why do I take my flesh in my teeth? And my soul put in my hand?
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Behold, He slays me—I do not wait! Only, I argue my ways to His face.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
Also—He [is] to me for salvation, For the profane do not come before Him.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Hear my word diligently, And my declaration with your ears.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Now behold, I have set the cause in order, I have known that I am righteous.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Who [is] he that strives with me? For now I keep silent and gasp.
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Only two things, O God, do with me, Then I am not hidden from Your face:
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
Put Your hand far off from me, And do not let Your terror terrify me.
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
And You call, and I answer, Or—I speak, and You answer me.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
How many iniquities and sins do I have? Let me know my transgression and my sin.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Why do You hide Your face? And reckon me for an enemy to You?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Do You terrify a leaf driven away? And do You pursue the dry stubble?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
For You write bitter things against me, And cause me to possess iniquities of my youth,
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
And you put my feet in the stocks, And observe all my paths—You set a print on the roots of my feet,
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
And he, as a rotten thing, wears away, A moth has consumed him as a garment.”
