Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
Lo, all [this] hath my eye seen, my ear hath heard and noted it for itself;
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
As much as ye know, do I also know: I do not fall short compared with you.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
However, I would gladly speak to the Almighty; and to argue with God do I desire.
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
But ye are inventors of falsehood, physicians of no value are all of you.
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
Oh, who would grant that ye might keep a profound silences! and it would he accounted unto you as wisdom.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Do hearken but to my reasoning, and listen to the pleadings of my lips.
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Will ye speak wrong things for God? and will ye speak for him deceitfully?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Will ye show him undue favor, when ye contend for God?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Will it be well if he should search you out? or as one overreacheth another mortal, do ye expect to overreach him?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
He will surely reprove you, if in secret you show him undue favor.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Doth not his excellency terrify you? and his dread fall upon you?
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
The things you remember are mere proverbs of ashes, your high-places are high-places of clay.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Keep silence toward me, that I may indeed speak, and let pass over me what will.
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Whatever it may cost, I will take my flesh in my teeth, and my life will I put in my hand.
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Lo, though he slay me, yet will I trust in him: only I will argue my own ways before him.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
Even he will come to my assistance; for a hypocrite cannot come before him.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Listen well to my word, and to my demonstration with your ears.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Behold now, I have arrayed my cause: I know that I shall be indeed justified.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Who is he that will contend with me? for now, if I keep silence, I must perish.
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Only two things do not unto me: then will I not hide myself from thy presence.
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
Remove thy hand far from me; and let not thy dread terrify me.
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Then call thou, and I will answer; or let me speak, and do thou reply to me.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
How many are my iniquities and sins? my transgression and my sin let me know.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Wherefore wilt thou hide thy face, and regard me as an enemy unto thee?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Wilt thou terrify a leaf driven about [by the wind]? and wilt thou pursue dry stubble?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
That thou writest bitter decrees against me, and assignest unto me the iniquities of my youth;
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
And [that] thou puttest my feet in the stocks, and watchest narrowly all my paths; [and] settest for thyself a mark upon the soles of my feet?
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
And yet the body decayeth like a rotten thing, as a garment that the moth hath eaten.
