< Ījaba 13 >
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
Lo, mine eye hath seen all [this], mine ear hath heard and understood it.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
What ye know, I know also: I am not inferior to you.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
But I will speak to the Almighty, and will find pleasure in reasoning with God;
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
For ye indeed are forgers of lies, ye are all physicians of no value.
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
Oh that ye would be altogether silent! and it would be your wisdom.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Hear now my defence, and hearken to the pleadings of my lips.
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Will ye speak unrighteously for God? and for him speak deceit?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Will ye accept his person? will ye contend for God?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Will it be well if he should search you out? or as one mocketh at a man, will ye mock at him?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
He will certainly reprove you, if ye do secretly accept persons.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Shall not his excellency terrify you? and his dread fall upon you?
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Your memorable sayings are proverbs of ashes, your bulwarks are bulwarks of mire.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Hold your peace from me, and I will speak, and let come on me what [will]!
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Wherefore should I take my flesh in my teeth, and put my life in my hand?
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Behold, if he slay me, yet would I trust in him; but I will defend mine own ways before him.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
This also shall be my salvation, that a profane man shall not come before his face.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Hear attentively my speech and my declaration with your ears.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Behold now, I have ordered the cause; I know that I shall be justified.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Who is he that contendeth with me? For if I were silent now, I should expire.
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Only do not two things unto me; then will I not hide myself from thee.
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
Withdraw thy hand far from me; and let not thy terror make me afraid:
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Then call, and I will answer; or I will speak, and answer thou me.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
How many are mine iniquities and sins? Make me to know my transgression and my sin.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Wherefore dost thou hide thy face, and countest me for thine enemy?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Wilt thou terrify a driven leaf? and wilt thou pursue dry stubble?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
For thou writest bitter things against me, and makest me to possess the iniquities of my youth;
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
And thou puttest my feet in the stocks, and markest all my paths; thou settest a bound about the soles of my feet; —
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
One who, as a rotten thing consumeth, as a garment that the moth eateth.