Ījaba 13
1 Redzi, to visu mana acs redzējusi, mana auss dzirdējusi un to likusi vērā.
Lo, my eye has seen all this. My ear has heard and understood it.
2 Ko jūs protat, to es arīdzan protu, jūs man neesat priekšā.
What ye know, I also know; I am not inferior to you.
3 Bet es gribu runāt uz to Visuvareno, un man gribās aizbildināties tā stiprā Dieva priekšā.
Surely I would speak to the Almighty, and I desire to reason with God.
4 Jo tiešām, jūs esat melu runātāji, jūs visi esat nelietīgi dziednieki.
But ye are forgers of lies. Ye are all physicians of no value.
5 Kaut jūs pavisam klusu būtu, tas jums būtu par gudrību.
O that ye would altogether be silent! And it would be your wisdom.
6 Klausiet jel manu aizbildināšanos, un ņemiet vērā manas mutes tiesāšanos.
Hear now my reasoning, and hearken to the pleadings of my lips.
7 Vai gribat netaisnību runāt Dieva labad un Viņa labad izteikt viltību?
Will ye speak unrighteously for God, and talk deceitfully for him?
8 Vai Viņu gribat aizbildināt un Dievam būt pārstāvētāji?
Will ye show partiality to him? Will ye contend for God?
9 Vai būs labi, kad Viņš jūs meklēs, vai Viņu pievilsiet, kā cilvēku pieviļ?
Is it good that he should search you out? Or as deceiving a man, will ye deceive him?
10 Sodīt Viņš jūs sodīs, ja jūs slepeni vaigu uzlūkojat.
He will surely reprove you if ye secretly show partiality.
11 Vai Viņa augstība jūs neiztrūcinās un bailes no Viņa jums neuzkritīs?
Shall not his majesty make you afraid, and his dread fall upon you?
12 Jūsu mācības būs kā pelni, un jūsu augstie vārdi kā mālu kopas.
Your memorable sayings are proverbs of ashes. Your defenses are defenses of clay.
13 Palieciet man klusu, un es runāšu, lai man notiek, kas notikdams.
Be quiet. Let me alone that I may speak, and let come on me what will.
14 Kāpēc man savu miesu bija zobos ņemt, un savu dvēseli likt savā rokā?
Why should I take my flesh in my teeth, and put my life in my hand?
15 Redzi, jebšu Viņš mani nokaus, taču es uz Viņu gribu cerēt, es tikai savus ceļus gribu aizbildināt Viņa priekšā.
Behold, he will kill me; I have no hope. Nevertheless I will maintain my ways before him.
16 Jau tas man būs par pestīšanu, ka viltnieks Viņa priekšā nenāks.
This also shall be my salvation, that a profane man shall not come before him.
17 Klausāties, klausāties manus vārdus, un mana valoda lai skan jūsu ausīs.
Hear diligently my speech, and let my declaration be in your ears.
18 Redzat jel, es esmu gatavs uz tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība.
Behold now, I have set my case in order. I know that I am righteous.
19 Kas ar mani varētu tiesāties? Patiesi tad es ciestu klusu un mirtu.
Who is he who will contend with me? For then I would keep silent and give up the spirit.
20 Divas lietas tikai man nedari, tad es neapslēpšos Tavā priekšā.
Only do not do two things to me, then I will not hide myself from thy face:
21 Lai Tava roka paliek tālu no manis, un Tava briesmība lai mani neizbiedē.
Withdraw thy hand far from me, and do not let thy dread make me afraid.
22 Tad sauc, un es atbildēšu, vai es runāšu, un Tu atbildi man.
Then call thou, and I will answer, or let me speak, and answer thou me.
23 Cik man ir noziegumu un grēku? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus.
How many are my iniquities and sins? Make me to know my transgression and my sin.
24 Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un mani turi par Savu ienaidnieku?
Why do thou hide thy face, and reckon me for thine enemy?
25 Vai Tu biedināsi šaubīgu lapu un vajāsi izkaltušus rugājus.
Will thou harass a driven leaf? And will thou pursue the dry stubble?
26 Jo Tu man nospriedi rūgtumus un lieci manīt manas jaunības noziegumus.
For thou write bitter things against me, and make me to inherit the iniquities of my youth.
27 Tu lieci manas kājas siekstā un glūni uz visiem maniem ceļiem un ieslēdzi manas pēdas aplokā, -
Thou also put my feet in the stocks, and mark all my paths. Thou set a bound to the soles of my feet.
28 Un tomēr šis iznīkst kā trūdi, tā kā drēbe, ko kodes saēd.
Though I am like a rotten thing that decays, like a garment that is moth-eaten.
