Ījaba 12
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Ipapo Jobho akapindura akati:
2 Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
“Zvirokwazvo imi muri vanhu, uye uchenjeri huchafa nemi!
3 Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
Asi neniwo ndinonzwisisa semi; handisi muduku kwamuri. Ndianiko asingazivi zvinhu zvose izvi?
4 Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
“Ndava chiseko kushamwari dzangu, kunyange ndakadana kuna Mwari akapindura, ndava chiseko zvacho, kunyange ndakarurama uye ndisina chandingapomerwa!
5 Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
Varume vagere zvakanaka vanoshora nhamo, vachiti ndiwo magumo avaya vane tsoka dzinotedzemuka.
6 Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
Matende amakororo haakanganiswe, uye vaya vanotsamwisa Mwari vagere zvakanaka, ivo vanotakura mwari wavo mumaoko avo.
7 Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
“Asi bvunza mhuka, uye dzichakudzidzisa, kana shiri dzedenga, idzo dzichakuudza;
8 Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
kana taura kunyika, ichakudzidzisa, kana hove dzegungwa ngadzikuzivise.
9 Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
Ndechipiko pane zvose izvi chisingazivi kuti ruoko rwaJehovha rwakaita izvi?
10 Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
Upenyu hwezvisikwa zvose huri muruoko rwake, nokufema kwavanhu vamarudzi ose.
11 Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
Ko, nzeve haiedzi mashoko sorurimi runoravira chokudya here?
12 Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
Ko, uchenjeri hahuwanikwi pakati pavatana here? Ko, kuwanda kwoupenyu hakuuyisi kunzwisisa here?
13 Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
“Uchenjeri nesimba ndezvaMwari; kudzidzisa nokunzwisisa ndezvake.
14 Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
Zvaanenge akoromora hakuna anozvivakazve; murume waanenge apfigira mujeri haangasunungurwi.
15 Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
Kana akadzivisa kunaya kwemvura, kuoma kunovapo; kana akairegedzera, nyika inoparadzwa.
16 Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
Simba nokukunda ndezvake; anonyengerwa nomunyengeri vose ndevake.
17 Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
Anodzinga makurukota asina nguo uye anoita kuti vatongi vave mapenzi.
18 Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
Anobvisa zvisungo zvakaiswa namadzimambo agosunga zviuno zvavo nomucheka.
19 Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
Anodzinga vaprista vasina nguo uye anobvisa pachigaro vanhu vakanguri vadzika midzi.
20 Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
Anofumbira miromo yavapi vamazano vavanovimba navo, uye anobvisa kunzwisisa kwavakuru.
21 Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
Anodurura kushorwa pamakurukota uye anokutunura zvombo zvavane simba.
22 Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
Anobudisa pachena zvinhu zvakadzama zverima, uye anouyisa mimvuri mikuru kuchiedza.
23 Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
Anoita kuti ndudzi dzive huru, uye anodziparadza; anowanza ndudzi, uye anodziparadzira.
24 Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
Anotorera vatungamiri venyika kunzwisisa kwavo; anovaendesa vachingodzungaira pasina nzira.
25 Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.
Vanotsvanzvadzira murima vasina chiedza; anoita kuti vadzedzereke sezvidhakwa.
