< Ījaba 12 >

1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Então Job respondeu, e disse:
2 Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
Na verdade, que só vós sois o povo, e comvosco morrerá a sabedoria.
3 Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
Tambem eu tenho um coração como vós, e não vos sou inferior: e quem não sabe taes coisas como estas?
4 Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
Eu sou irrisão aos meus amigos; eu, que invoco a Deus, e elle me responde; o justo e o recto servem de irrisão.
5 Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
Tocha desprezivel é na opinião do que está descançado, aquelle que está prompto a tropeçar com os pés.
6 Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
As tendas dos assoladores teem descanço, e os que provocam a Deus estão seguros; nas suas mãos Deus lhes põe tudo.
7 Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
Mas, pergunta agora ás bestas, e cada uma d'ellas t'o ensinará: e ás aves dos céus, e ellas t'o farão saber;
8 Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
Ou falla com a terra, e ella t'o ensinará: até os peixes do mar t'o contarão.
9 Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
Quem não entende por todas estas coisas que a mão do Senhor faz isto?
10 Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
Em cuja mão está a alma de tudo quanto vive, e o espirito de toda a carne humana.
11 Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
Porventura o ouvido não provará as palavras, como o paladar gosta as comidas?
12 Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
Com os edosos está a sabedoria, e na longura de dias o entendimento.
13 Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
Com elle está a sabedoria e a força: conselho e entendimento tem.
14 Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
Eis que elle derriba, e não se reedificará: encerra o homem, e não se lhe abrirá.
15 Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
Eis que elle retem as aguas, e se seccam; e as larga, e transtornam a terra.
16 Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
Com elle está a força e a sabedoria: seu é o errante e o que o faz errar.
17 Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
Aos conselheiros leva despojados, e aos juizes faz desvairar.
18 Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
Solta a atadura dos reis, e ata o cinto aos seus lombos.
19 Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
Aos principes leva despojados, aos poderosos transtorna.
20 Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
Aos acreditados tira a falla, e toma o entendimento aos velhos.
21 Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
Derrama desprezo sobre os principes, e affrouxa o cinto dos violentos.
22 Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
As profundezas das trevas manifesta, e a sombra da morte traz á luz.
23 Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
Multiplica as gentes e as faz perecer; espalha as gentes, e as guia.
24 Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
Tira o coração aos chefes das gentes da terra, e os faz vaguear pelos desertos, sem caminho.
25 Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.
Nas trevas andam ás apalpadelas, sem terem luz, e os faz desatinar como ebrios.

< Ījaba 12 >