Ījaba 12
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Respondens autem Iob, dixit:
2 Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
Ergo vos estis soli homines, et vobiscum morietur sapientia?
3 Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
Et mihi est cor sicut et vobis, nec inferior vestri sum: quis enim haec, quae nostis, ignorat?
4 Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
Qui deridetur ab amico suo sicut ego, invocabit Deum, et exaudiet eum: deridetur enim iusti simplicitas.
5 Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
Lampas contempta apud cogitationes divitum, parata ad tempus statutum.
6 Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
Abundant tabernacula praedonum, et audacter provocant Deum, cum ipse dederit omnia in manus eorum.
7 Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
Nimirum interroga iumenta, et docebunt te: et volatilia caeli, et indicabunt tibi.
8 Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
Loquere terrae, et respondebit tibi: et narrabunt pisces maris.
9 Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
Quis ignorat quod omnia haec manus Domini fecerit?
10 Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
In cuius manu anima omnis viventis, et spiritus universae carnis hominis.
11 Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
Nonne auris verba diiudicat, et fauces comedentis, saporem?
12 Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
In antiquis est sapientia, et in multo tempore prudentia.
13 Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
Apud ipsum est sapientia et fortitudo, ipse habet consilium et intelligentiam.
14 Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
Si destruxerit, nemo est qui aedificet: si incluserit hominem, nullus est qui aperiat.
15 Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
Si continuerit aquas, omnia siccabuntur: et si emiserit eas, subvertent terram.
16 Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
Apud ipsum est fortitudo et sapientia: ipse novit et decipientem, et eum qui decipitur.
17 Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
Adducit consiliarios in stultum finem, et iudices in stuporem.
18 Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
Balteum regum dissolvit, et praecingit fune renes eorum.
19 Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
Ducit sacerdotes inglorios, et optimates supplantat:
20 Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
Commutans labium veracium, et doctrinam senum auferens.
21 Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
Effundit despectionem super principes, eos, qui oppressi fuerant, relevans.
22 Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
Qui revelat profunda de tenebris, et producit in lucem umbram mortis.
23 Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
Qui multiplicat gentes et perdit eas, et subversas in integrum restituit.
24 Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
Qui immutat cor principum populi terrae, et decipit eos ut frustra incedant per invium:
25 Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.
Palpabunt quasi in tenebris, et non in luce, et errare eos faciet quasi ebrios.
