Ījaba 12

1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:

2 Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.

3 Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?

4 Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.

5 Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.

6 Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.

7 Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.

8 Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.

9 Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.

10 Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.

11 Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?

12 Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.

13 Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.

14 Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.

15 Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.

16 Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.

17 Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.

18 Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.

19 Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.

20 Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.

21 Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.

22 Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.

23 Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.

24 Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.

25 Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.