Ījaba 12
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Job progovori i reče:
2 Tas ir tiesa, jūs esat ļaudis un ar jums gudrība izmirs.
“Uistinu, vi ste cvijet naroda, sa vama će izumrijeti mudrost.
3 Man arīdzan ir sirds, tāpat kā jums, jūs man priekšā neesat, un kas tad to gudrību nezin?
Al' i ja znam k'o i vi misliti, ni u čemu od vas gori nisam: tko za stvari takve ne bi znao?
4 Es pat savam tuvākam esmu par apsmieklu, es, kas Dievu piesaucis un no Viņa esmu paklausīts, par apsmieklu tas taisnais un sirdsskaidrais.
Prijateljima sam svojim ja na podsmijeh što zazivam Boga da mi odgovori! Na podsmijeh ja sam - pravednik neporočan!
5 Kauns nelaimei pēc laimīga domām; tas gaida to, kam kāja slīd.
Prezirat' je nesretnika - sretni misle, udariti treba onog što posrće!
6 Postītāju dzīvokļiem labi klājās, un mierā paliek bezdievīgi un kam Dievs ir dūrē.
Dotle su na miru šatori pljačkaša, izazivači Boga žive bezbrižno kao da Boga u šaci svojoj drže!
7 Un tiešām, vaicā jel lopiem, tie tev to mācīs, un putniem apakš debess, tie tev to stāstīs.
Ali pitaj zvijeri, i poučit će te; ptice nebeske pitaj, i razjasnit će ti.
8 Jeb runā ar zemi, tā tev mācīs, un jūras zivis tev to izteiks.
Gušteri zemlje to će ti protumačit', ribe u moru ispripovjedit će ti.
9 Kas neatzīst pie visa tā, ka Tā Kunga roka to darījusi.
Od stvorenja sviju, koje ne bi znalo da je sve to Božja ruka učinila?!
10 Viņa rokā ir visu dzīvo dvēsele un visu cilvēku miesu gars.
U ruci mu leži život svakog bića i dah životvorni svakog ljudskog tijela.
11 Vai auss nepārbauda vārdus, kā mute bauda barību?
Zar uhom mi ne sudimo besjedu k'o što kušamo nepcem okus jela?
12 Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu.
Sjedine mudrost donose čovjeku, a s vijekom dugim umnost mu dolazi.
13 Pie Viņa ir gudrība un spēks, Viņam ir padoms un prāts.
Ali u Njemu mudrost je i snaga, u Njemu savjet je i sva razumnost.
14 Redzi, Viņš nolauž, un neviens nevar uztaisīt. Viņš ko aizslēdz, un neviens nevar atvērt.
Što razgradi, sagradit neće nitko, kog zatvori, nitko ne oslobađa.
15 Redzi, kad Viņš ūdeņus satur, tad tie izsīkst, un kad Viņš tos laiž vaļā, tad tie zemi griež apkārt.
Ustavi li vodu, suša nastaje; pusti li je, svu zemlju ispremetne.
16 Pie Viņa ir spēks un pastāvība, Viņa priekšā ir, kas maldās un kas maldina.
Jer u njemu je snaga i sva mudrost, njegov je prevareni i varalica.
17 Viņš ved padomu devējus par laupījumu, un tiesnešus Viņš dara par ģeķiem.
On savjetnike lišava razbora, suce pametne udara bezumljem.
18 Ķēniņu saites Viņš sarauj un apjož pašiem gurnus ar saitēm.
On otpasuje pojas kraljevima i užetom im vezuje bokove.
19 Viņš ved cienīgus par laupījumu, un apgāž varenus.
On bosonoge tjera svećenike i mogućnike sa vlasti obara.
20 Viņš atņem runātājiem valodu un noņem vecajiem prātu.
On diže riječ iz usta rječitima i starcima pravo rasuđivanje.
21 Viņš izlej negodu pār lieliem kungiem, un vareniem Viņš jostu raisa vaļā.
On sasiplje prezir po plemićima i junacima bedra raspasuje.
22 Viņš atklāj dziļumus tumsai, un nāves ēnu Viņš ved gaismā.
On dubinama razotkriva tmine i sjenu smrtnu na svjetlo izvodi.
23 Viņš vairo ļaudis un tos izdeldē, Viņš ceļ spēkā tautas un tās izklīdina.
On diže narod pa ga uništava, umnoži ga a potom iskorijeni.
24 Viņš ļaužu virsniekiem virs zemes atņem sirdi un tos maldina tuksnesī, kur ceļa nav.
On zaluđuje vladare naroda te po bespuću lutaju pustinjskom
25 Tie grābsta tā kā tumsā, kur gaismas nav, un Viņš tiem liek maldīties kā piedzērušiem.
i pipaju u tmini bez svjetlosti glavinjajući poput pijanaca.
