< Ījaba 11 >

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Entonces Zofar el Naamatita respondió y dijo:
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
¿Todas estas palabras quedan sin respuesta? ¿Un hombre tiene razón porque está lleno de palabras?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
¿Son tus palabras de orgullo para callar a los hombres? ¿Y que nadie puede contestar a tus burlas, sin que nadie te avergüence?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
Puedes decir: Mi camino es limpio, y estoy libre de pecado en tus ojos.
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
Pero si solo Dios tomara la palabra, abriera sus labios para discutir contigo;
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
¡Y te dejaría en claro los secretos de la sabiduría y las maravillas de su propósito y que no te ha castigado de acuerdo a tu iniquidad!
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
¿Crees que investigando vas a encontrar la perfección en Dios, que vas descubrir los límites del Dios Todopoderoso?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
Que puedes hacer, son más altos que el cielo; más profundo que él sepulcro, como lo conocerás; (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
Más largos en medida que la tierra, y más anchos que el mar.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
Si él se atraviesa, aprisiona o congrega, ¿quién puede impedírselo?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
Porque él sabe que los hombres son vanos; Él ve el mal y toma nota.
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
Y así, un hombre vano obtendrá sabiduría, cuando él pollino de un asno salvaje nazca hombre.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
He aquí sí tu corazón está firme, extiende tus manos hacia él;
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
Si apartas el mal de tus manos y no dejas que el mal tenga lugar en tu casa;
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
Entonces verdaderamente tu rostro será levantado, sin ninguna marca de pecado, y estarás firme en tu lugar sin temor:
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
Porque tu dolor saldrá de tu memoria, como las aguas que fluyen:
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
Y tu vida será más brillante que el día; aunque esté oscuro, se volverá como la mañana.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
Y estarás confiado porque hay esperanza; después de mirar alrededor, confiadamente tomarás tu descanso;
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
Durmiendo sin temor al peligro; y los hombres desearán tener gracia en tus ojos;
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
Pero los ojos de los malvados se acabarán; no encontrarán refugio, y su única esperanza es la muerte.

< Ījaba 11 >