Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
respondens autem Sophar Naamathites dixit
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
numquid qui multa loquitur non et audiet aut vir verbosus iustificabitur
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
tibi soli tacebunt homines et cum ceteros inriseris a nullo confutaberis
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
dixisti enim purus est sermo meus et mundus sum in conspectu tuo
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
atque utinam Deus loqueretur tecum et aperiret labia sua tibi
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
ut ostenderet tibi secreta sapientiae et quod multiplex esset lex eius et intellegeres quod multo minora exigaris a Deo quam meretur iniquitas tua
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
forsitan vestigia Dei conprehendes et usque ad perfectum Omnipotentem repperies
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
excelsior caelo est et quid facies profundior inferno et unde cognosces (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
longior terrae mensura eius et latior mari
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
si subverterit omnia vel in unum coartaverit quis contradicet ei
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
ipse enim novit hominum vanitatem et videns iniquitatem nonne considerat
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
vir vanus in superbiam erigitur et tamquam pullum onagri se liberum natum putat
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
tu autem firmasti cor tuum et expandisti ad eum manus tuas
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
si iniquitatem quod est in manu tua abstuleris a te et non manserit in tabernaculo tuo iniustitia
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
tum levare poteris faciem tuam absque macula et eris stabilis et non timebis
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
miseriae quoque oblivisceris et quasi aquarum quae praeterierint recordaberis
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
et quasi meridianus fulgor consurget tibi ad vesperam et cum te consumptum putaveris orieris ut lucifer
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
et habebis fiduciam proposita tibi spe et defossus securus dormies
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
requiesces et non erit qui te exterreat et deprecabuntur faciem tuam plurimi
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
oculi autem impiorum deficient et effugium peribit ab eis et spes eorum abominatio animae
