Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Et Zophar de Naama prit la parole et dit:
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
A tant de paroles ne répondra-t-on point? Et l'homme aux discours aura-t-il gain de cause?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
A tes vains propos des hommes se tairont-ils, pour que tu te moques, sans que nul te réponde,
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
que tu dises: Ma doctrine est pure; et je suis net à Tes yeux?
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
Mais que Dieu veuille parler, et ouvrir ses lèvres contre toi,
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
pour te révéler les mystères d'une sagesse double de notre prudence! et tu verras que pour toi Dieu oublie une partie de ton crime.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Atteindras-tu à la portée de Dieu? A la science parfaite du Tout-puissant atteindras-tu?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
C'est la hauteur des Cieux! que ferais-tu? plus que la profondeur des Enfers! que saurais-tu? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
Elle mesure en longueur plus que la terre, en largeur plus que la mer.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
S'Il se porte agresseur, s'Il saisit, s'il convoque, qui l'arrêtera?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
Car Il connaît les hommes méchants, et voit le mal, sans effort d'attention.
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
Mais l'homme est stupide dans sa sagacité, et le poulain de l'onagre naît l'égal d'un humain.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
Mais si tu diriges bien ton cœur, et que tu tendes vers Lui tes mains,
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
(secoue le mal qui est en ta main, et ne laisse pas l'iniquité loger dans ta tente!)
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
alors tu lèveras la tête sans reproche, tu seras ferme et sans crainte;
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
alors tu oublieras ta peine; il t'en souviendra comme d'eaux écoulées;
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
la vie surgira plus claire que le midi; assombri, tu seras comme le matin;
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
tu auras de l'assurance, car il y aura espérance; outragé, tu te coucheras tranquille;
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
dans ton repos, nul ne te troublera, et plusieurs flatteront ton visage.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
Mais les yeux des impies se consumeront, la retraite leur sera coupée, et leur espoir sera un dernier soupir.
