Ījaba 11

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

Then answered Zophar the Naamathite, and said,

2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?

Should not the multitude of words be answered? and should a man full of talk be justified?

3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,

Should thy falsehoods make men hold their peace? and when thou mockest, shall no man make thee ashamed?

4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)

For thou hast said, My doctrine [is] pure, and I am clean in thy eyes.

5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi

But Oh that God would speak, and open his lips against thee;

6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.

And that he would show thee the secrets of wisdom, that [they are] double to that which is! Know therefore that God exacteth of thee [less] than thy iniquity [deserveth].

7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?

Canst thou by searching find out God? canst thou find out the Almighty to perfection?

8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)

[It is] as high as heaven; what canst thou do? deeper than hell; what canst thou know? (Sheol h7585)

9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!

The measure of it [is] longer than the earth, and broader than the sea.

10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?

If he shall cut off, and shut up, or gather together, then who can hinder him?

11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.

For he knoweth vain men: he seeth wickedness also; will he not then consider [it]?

12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.

For vain man would be wise, though man is born [like] a wild ass's colt.

13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -

If thou preparest thy heart, and stretchest out thy hands towards him;

14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,

If iniquity [is] in thy hand, put it far away, and let not wickedness dwell in thy tabernacles.

15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.

For then shalt thou lift up thy face without spot; yes, thou shalt be steadfast, and shalt not fear:

16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.

Because thou shalt forget [thy] misery, [and] remember [it] as waters [that] pass away:

17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.

And [thy] age shall be clearer than the noon-day: thou shalt shine forth, thou shalt be as the morning.

18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.

And thou shalt be secure, because there is hope; yes, thou shalt dig [about thee], [and] thou shalt take thy rest in safety.

19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.

Also thou shalt lie down, and none shall make [thee] afraid; yes, many shall make suit to thee.

20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

But the eyes of the wicked shall fail, and they shall not escape, and their hope [shall be as] the expiration of the breath.