Ījaba 11

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

Then answered Zophar the Naamathite, and said:

2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?

Shall not the multitude of words receive an answer? Shall the man of words be justified?

3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,

Shall thy boastings make men hold their peace? Shalt thou mock, and none put thee to shame?

4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)

Thou sayest, My speech is pure; I am clean in thine eyes, [[O God!]]

5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi

But O that God would speak, And open his lips against thee;

6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.

That he would show thee the secrets of his wisdom, —His wisdom, which is unsearchable! Then shouldst thou know that God forgiveth thee many of thine iniquities.

7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?

Canst thou search out the deep things of God? Canst thou find out the Almighty to perfection?

8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)

'Tis high as heaven, what canst thou do? Deeper than hell, what canst thou know? (Sheol h7585)

9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!

The measure thereof is longer than the earth, And broader than the sea.

10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?

If he apprehend, and bind, and bring to trial, Who shall oppose him?

11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.

For he knoweth the unrighteous; He seeth iniquity, when they do not observe it.

12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.

But vain man is without understanding; Yea, man is born a wild ass's colt.

13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -

If thou direct thy heart, And stretch out thy hands, toward him;

14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,

If thou put away iniquity from thy hand, And let not wickedness dwell in thy habitation, —

15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.

Then shalt thou lift up thy face without spot; Yea, thou shalt be steadfast, and have no fear.

16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.

For thou shalt forget thy misery, Or remember it as waters that have passed away.

17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.

Thy life shall be brighter than the noon-day; Now thou art in darkness, thou shalt then be as morning.

18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.

Thou shalt be secure, because there is hope; Now thou art disappointed, thou shalt then rest in safety.

19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.

Thou shalt lie down, and none shall make thee afraid; And many shall make suit unto thee.

20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

But the eyes of the wicked shall be wearied out; They shall find no refuge; Their hope is—the breathing forth of life.