Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
And Zophar the Naamathite answers and says:
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
“Is a multitude of words not answered? And is a man of lips justified?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
Your boastings make men keep silent, You scorn, and none is causing blushing!
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
And you say, My discourse [is] pure, And I have been clean in Your eyes.
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
And yet, O that God had spoken! And opens His lips with you.
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
And declares to you secrets of wisdom, for counsel has foldings. And know that God forgets of your iniquity for you.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Do you find out God by searching? To perfection find out the Mighty One?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
Heights of the heavens—what [can] you do? Deeper than Sheol—what [can] you know? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
Its measure [is] longer than earth, and broader than the sea.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
If He passes on, and shuts up, and assembles, Who then reverses it?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
For He has known men of vanity, And He sees iniquity, And one does not consider [it]!
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
And empty man is bold, And man is born [as] the colt of a wild donkey.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
If you have prepared your heart, And have spread out your hands to Him,
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
If iniquity [is] in your hand, put it far off, And do not let perverseness dwell in your tents.
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
For then you lift up your face from blemish, And you have been firm, and do not fear.
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
For you forget misery, As waters passed away you remember.
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
And age rises above the noon, You fly—you are as the morning.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
And you have trusted because there is hope, And searched—in confidence you lie down,
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
And you have rested, And none is causing trembling, And many have begged [at] your face;
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
And the eyes of the wicked are consumed, And refuge has perished from them, And their hope [is] a breathing out of soul!”
