Ījaba 11

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

Then answered Zophar the Naamathite, and said,

2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?

Should not the multitude of words be answered? and should a man full of talk be justified?

3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,

Should your lies make men hold their peace? and when you mock, shall no man make you ashamed?

4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)

For you have said, My doctrine is pure, and I am clean in your eyes.

5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi

But oh that God would speak, and open his lips against you;

6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.

And that he would show you the secrets of wisdom, that they are double to that which is! Know therefore that God exacts of you less than your iniquity deserves.

7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?

Can you by searching find out God? can you find out the Almighty unto perfection?

8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)

It is as high as heaven; what can you do? deeper than hell; what can you know? (Sheol h7585)

9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!

The measure thereof is longer than the earth, and broader than the sea.

10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?

If he cut off, and shut up, or gather together, then who can hinder him?

11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.

For he knows vain men: he sees wickedness also; will he not then consider it?

12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.

For vain men would be wise, though man be born like a wild ass's colt.

13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -

If you prepare your heart, and stretch out your hands toward him;

14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,

If iniquity be in your hand, put it far away, and let not wickedness dwell in your tabernacles.

15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.

For then shall you lift up your face without spot; yea, you shall be steadfast, and shall not fear:

16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.

Because you shall forget your misery, and remember it as waters that pass away:

17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.

And your age shall be clearer than the noonday: you shall shine forth, you shall be as the morning.

18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.

And you shall be secure, because there is hope; yea, you shall dig about you, and you shall take your rest in safety.

19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.

Also you shall lie down, and none shall make you afraid; yea, many shall make suit unto you.

20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

But the eyes of the wicked shall fail, and they shall not escape, and their hope shall be as the giving up of the spirit.