Ījaba 11

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

Then answered Zophar the Naamathite, and said:

2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?

Should not the multitude of words be answered? And should a man full of talk be accounted right?

3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,

Thy boastings have made men hold their peace, and thou hast mocked, with none to make thee ashamed;

4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)

And thou hast said: 'My doctrine is pure, and I am clean in Thine eyes.'

5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi

But oh that God would speak, and open His lips against thee;

6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.

And that He would tell thee the secrets of wisdom, that sound wisdom is manifold! Know therefore that God exacteth of thee less than thine iniquity deserveth.

7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?

Canst thou find out the deep things of God? Canst thou attain unto the purpose of the Almighty?

8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)

It is high as heaven; what canst thou do? Deeper than the nether-world; what canst thou know? (Sheol h7585)

9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!

The measure thereof is longer than the earth, and broader than the sea.

10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?

If He pass by, and shut up, or gather in, then who can hinder Him?

11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.

For He knoweth base men; and when He seeth iniquity, will He not then consider it?

12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.

But an empty man will get understanding, when a wild ass's colt is born a man.

13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -

If thou set thy heart aright, and stretch out thy hands toward Him —

14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,

If iniquity be in thy hand, put it far away, and let not unrighteousness dwell in thy tents —

15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.

Surely then shalt thou lift up thy face without spot; yea, thou shalt be stedfast, and shalt not fear;

16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.

For thou shalt forget thy misery; thou shalt remember it as waters that are passed away;

17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.

And thy life shall be clearer than the noonday; though there be darkness, it shall be as the morning.

18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.

And thou shalt be secure, because there is hope; yea, thou shalt look about thee, and shalt take thy rest in safety.

19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.

Also thou shalt lie down, and none shall make thee afraid; yea, many shall make suit unto thee.

20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.

But the eyes of the wicked shall fail, and they shall have no way to flee, and their hope shall be the drooping of the soul.