Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Then Sophar the Naamathite answered, and said:
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
Shall not he that speaketh much, hear also? or shall a man full of talk be justified?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
Shall men hold their peace to thee only? and when thou hast mocked others, shall no man confute thee?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
For thou hast said: My word is pure, and I am clean in thy sight.
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
And I wish that God would speak with thee, and would open his lips to thee,
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
That he might shew thee the secrets of wisdom, and that his law is manifold, and thou mightest understand that he exacteth much less of thee, than thy iniquity deserveth.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Peradventure thou wilt comprehend the steps of God, and wilt find out the Almighty perfectly?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
He is higher than heaven, and what wilt thou do? he is deeper than hell, and how wilt thou know? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
The measure of him is longer than the earth, and broader than the sea.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
If he shall overturn all things, or shall press them together, who shall contradict him?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
For he knoweth the vanity of men, and when he seeth iniquity, doth he not consider it?
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
A vain man is lifted up into pride, and thinketh himself born free like a wild ass’s colt.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
Rut thou hast hardened thy heart, and hast spread thy hands to him.
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
If thou wilt put away from thee the iniquity that is in thy hand, and lot not injustice remain in thy tabernacle:
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
Then mayst thou lift up thy face without spot, and thou shalt be steadfast, and shalt not fear.
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
Thou shalt also forget misery, and remember it only as waters that are passed away.
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
And brightness like that of the noonday, shall arise to thee at evening: and when thou shalt think thyself consumed, thou shalt rise as the day star.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
And thou shalt have confidence, hope being set before thee, and being buried thou shalt sleep secure.
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
Thou shalt rest, and there shall be none to make thee afraid: and many shall entreat thy face.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
But the eyes of the wicked shall decay, and the way to escape shall fail them, and their hope the abomination of the soul.
