< Ījaba 11 >
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Then Zophar the Naamathite answered, and said,
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
Should not the multitude of words be answered? And should a man full of talk be justified?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
Should thy boastings make men hold their peace? And when thou mock, shall no man make thee ashamed?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
For thou say, My doctrine is pure, and I am clean in thine eyes.
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
But O that God would speak, and open his lips against thee,
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
and that he would show thee the secrets of wisdom! For he is manifold in understanding. Know therefore that God exacts of thee less than thine iniquity deserves.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Can thou find out God by searching? Can thou find out the Almighty to perfection?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol )
It is high as heaven; what can thou do? Deeper than Sheol; what can thou know? (Sheol )
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
The measure of it is longer than the earth, and broader than the sea.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
If he passes through, and shuts up, and all to judgment, then who can hinder him?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
For he knows false men. He also sees iniquity. Will he not then consider it?
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
But vain man is void of understanding. Yea, man is born as a wild donkey's colt.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
If thou set thy heart aright, and stretch out thy hands toward him,
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
if iniquity is in thy hand, put it far away, and let not unrighteousness dwell in thy tents.
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
Surely then thou shall lift up thy face without spot. Yea, thou shall be steadfast, and shall not fear.
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
For thou shall forget thy misery. Thou shall remember it as waters that are passed away.
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
And thy life shall be clearer than the noonday. Though there be darkness, it shall be as the morning.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
And thou shall be secure, because there is hope. Yea, thou shall search about thee, and shall take thy rest in safety.
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
Also thou shall lie down, and none shall make thee afraid. Yea, many shall correspond with thee.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
But the eyes of the wicked shall fail, and they shall have no way to flee. And their hope shall be the giving up of the spirit.