Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Sofar iz Naama progovori tad i reče:
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
“Zar na riječi mnoge da se ne odvrati? Zar će se brbljavac još i opravdati?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
Zar će tvoje trice ušutkati ljude, zar će ruganje ostat' neizrugano?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
Rekao si: 'Nauk moj je neporočan, u očima tvojim čist sam i bez ljage.'
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
Ali kada bi Bog htio progovorit' i otvorit usta da ti odgovori
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
kada bi ti tajne mudrosti otkrio koje um nijedan ne može doumit', znao bi da ti za grijehe račun ište.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Možeš li dubine Božje proniknuti, dokučiti savršenstvo Svesilnoga?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
Od neba je više: što još da učiniš? Od Šeola dublje: što još da mudruješ? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
Duže je od zemlje - šire je od mora!
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
Ako se povuče, ako te pograbi, ako na sud preda, tko će mu braniti?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
Jer on u čovjeku prozire prijevaru, vidi opačinu ako i ne gleda.
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
Čovjek se bezuman obraća k pameti i divlji magarac uzdi se pokori.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
Ako li srce svoje ti uspraviš i ruke svoje pružiš prema njemu,
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
ako li zloću iz ruku odbaciš i u šatoru svom ne daš zlu stana,
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
čisto ćeš čelo moći tad podići, čvrst ćeš biti i bojati se nećeš.
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
Svojih se kušnja nećeš sjećat' više kao ni vode koja je protekla.
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
Jasnije će tvoj život sjat' no podne, tmina će se obratit' u svanuće.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
U uzdanju svom živjet ćeš sigurno i zaštićen počivat ćeš u miru.
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
Kad legneš, nitko te buniti neće; mnogi će tvoju tražiti naklonost.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
A zlikovcima ugasnut će oči, neće im više biti utočišta: izdahnut', bit će jedina im nada.”
