Ījaba 10
1 Mana dvēsele apnikusi dzīvot; savas vaimanas es neaizturēšu, es runāšu savas dvēseles rūgtumā.
わが心生命を厭ふ 然ば我わが憂愁を包まず言あらはし わが魂神の苦きによりて語はん
2 Es sacīšu uz Dievu: nepazudini mani, dod man zināt, kāpēc Tu ar mani tiesājies.
われ神に申さん 我を罪ありしとしたまふ勿れ 何故に我とあらそふかを我に示したまへ
3 Vai Tev patīk varas darbu darīt, atmest Savas rokas darbu un bezdievīgo padomam dot spožumu;
なんぢ虐遇を爲し 汝の手の作を打棄て惡き者の謀計を照すことを善としたまふや
4 Vai Tev ir miesīgas acis, vai Tu redzi, kā cilvēks redz?
汝は肉眼を有たまふや 汝の觀たまふ所は人の觀るがごとくなるや
5 Vai Tavas dienas ir kā cilvēka dienas un Tavi gadi kā kāda vīra dienas,
なんぢの日は人間の日のごとく 汝の年は人の日のごとくなるや
6 Ka Tu manu noziegumu meklē un vaicā pēc maniem grēkiem,
何とて汝わが愆を尋ねわが罪をしらべたまふや
7 Lai gan Tu zini, ka es bezdievīgs neesmu, un ka neviena nav, kas no Tavas rokas izglābj,
されども汝はすでに我の罪なきを知たまふ また汝の手より救ひいだし得る者なし
8 Tavas rokas mani sataisījušas un darījušas, kāds es viscaur esmu, un tomēr Tu mani aprij.
汝の手われをいとなみ我をことごとく作れり 然るに汝今われを滅ぼしたまふなり
9 Piemini jel, ka Tu mani kā mālu esi taisījis, vai Tu mani atkal darīsi par pīšļiem?
請ふ記念たまへ 汝は土塊をもてすてるがごとくに我を作りたまへり 然るに復われを塵に歸さんとしたまふや
10 Vai Tu mani neesi izlējis kā pienu, un man licis sarikt kā sieram?
汝は我を乳のごとく斟ぎ牛酪のごとくに凝しめたまひしに非ずや
11 Ar ādu un miesu Tu mani esi apģērbis, ar kauliem un dzīslām mani salaidis!
汝は皮と肉とを我に着せ骨と筋とをもて我を編み
12 Dzīvību un žēlastību Tu man esi devis, un Tavas acis sargāja manu dvēseli.
生命と恩惠とをわれに授け我を眷顧てわが魂神を守りたまへり
13 Un to Tu Savā sirdī esi slēpis, es zinu, ka tas Tev prātā stāvēja.
然はあれど汝これらの事を御心に藏しおきたまへり 我この事汝の心にあるを知る
14 Kad es grēkoju, tad Tu to gribēji pieminēt un mani neatlaist no maniem noziegumiem.
我もし罪を犯さば汝われをみとめてわが罪を赦したまはじ
15 Ja es bezdievīgs biju, ak vai, man! Bet ja biju taisns, taču man nebija galvu pacelt, ar lielu kaunu ieraugot savas bēdas.
我もし行状あしからば禍あらん 假令われ義かるとも我頭を擧じ 其は我は衷に羞耻充ち 眼にわが患難を見ればなり
16 Un ja es galvu paceļu, kā lauva Tu mani gribēji vajāt, un arvien atkal brīnišķi pret mani rādīties,
もし頭を擧なば獅子のごとくに汝われを追打ち 我身の上に復なんぢの奇しき能力をあらはしたまはん
17 Pret mani vest Savus lieciniekus citus par citiem un vairot Savu dusmību pret mani, celt pret mani vienu kara spēku pēc otra.
汝はしばしば證する者を入かへて我を攻め 我にむかひて汝の震怒を増し新手に新手を加へて我を攻めたまふ
18 Kāpēc tad Tu mani esi izvedis no mātes miesām? Kaut es būtu nomiris un neviena acs mani nebūtu redzējusi,
何とて汝われを胎より出したまひしや 然らずば我は息絶え目に見らるること無く
19 Tad es būtu kā kas mūžam nav bijis, no mātes miesām es būtu kapā guldīts.
曾て有ざりし如くならん 即ち我は胎より墓に持ゆかれん
20 Vai nav īss mans mūžs? Mities jel, atstājies no manis, ka es maķenīt atspirgstos,
わが日は幾時も无きに非ずや 願くは彼姑らく息て我を離れ我をして少しく安んぜしめんことを
21 Pirms es noeju, un vairs neatgriežos, uz tumsības un nāves ēnas zemi,
我が往て復返ることなきその先に斯あらしめよ 我は暗き地死の蔭の地に往ん
22 Uz zemi, kur bieza tumsība kā pusnakts, kur nāves ēna un nekāda skaidrība, un kur gaisma ir kā tumsība.
この地は暗くして晦冥に等しく死の蔭にして區分なし 彼處にては光明も黑暗のごとし
