Ījaba 1
1 Viens vīrs bija Uca zemē, Ījabs vārdā, un tas bija sirdsskaidrs un taisns un dievbijīgs un sargājās no ļauna.
Tera tetahi tangata i te whenua o Uhu, ko Hopa tona ingoa; a ko taua tangata he tangata tapatahi, he tika, he tangata wehi ki te Atua, mawehe i te kino.
2 Un tam dzima septiņi dēli un trīs meitas.
Na ka puta ona uri, tokowhitu nga tama, tokotoru nga tamahine.
3 Un viņam lopu bija septiņtūkstoš avis un trīstūkstoš kamieļi un piecsimt jūgi vēršu un piecsimt ēzeļu mātes un ļoti liela saime; un viņš bija lielāks nekā visi austruma ļaudis.
Ko ana rawa hoki, e whitu mano nga hipi, e toru mano nga kamera, ko nga kau, e rima rau nga ioka, e rima rau nga kaihe uha, a ko ana pononga he tini noa atu; na reira nui atu taua tangata i nga tangata katoa o te rawhiti.
4 Un viņa dēli gāja un taisīja dzīres ikviena namā savā dienā, un sūtīja un aicināja savas trīs māsas, līdz ar tiem ēst un dzert.
Na ka haere ana tama, ka taka he hakari ki o ratou whare, he ra ki to tenei, he ra ki to tenei; a ka tukua he karere hei karanga i o ratou tuahine tokotoru kia kai tahi, kia inu tahi ratou.
5 Kad nu tās dzīru dienas bija apkārt, tad Ījabs sūtīja (atgādinājumu šķīstīties) un tos svētīja un cēlās no rīta agri un upurēja dedzināmos upurus pēc visu viņu skaita, jo Ījabs sacīja: Varbūt, ka mani dēli apgrēkojušies un Dievam savā sirdī atsacījuši. Tā Ījabs darīja ikdienas.
A ka taka nga ra o ta ratou kai hakari, ka unga tangata a Hopa, a whakatapua ana ratou, maranga wawe ana ia i te ata, whakaekea ana e ia he tahunga tinana, rite tonu ki a ratou katoa te maha; i mea hoki a Hopa, Tera pea kua hara aku tama, kua kan ga ki te Atua i roto i o ratou ngakau. Ko ta Hopa mahi tonu tenei i nga ra katoa.
6 Un notikās kādā dienā, kad Dieva bērni nāca stāties Tā Kunga priekšā, tad sātans arīdzan atnāca viņu starpā.
Na i tetahi o aua ra ka haere mai nga tama a te Atua, kia tu ai ratou i te aroaro o Ihowa, a haere ana mai a Hatana i roto i a ratou.
7 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: no kurienes tu nāci? Un sātans Tam Kungam atbildēja un sacīja: esmu gājis apkārt pa pasauli un to esmu izstaigājis.
Na ka mea a Ihowa ki a Hatana, I haere mai koe i hea? Ano ra ko Hatana ki a Ihowa, ka mea, I te kopikopiko, i te haereere i te whenua.
8 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: vai tu neesi licis vērā Manu kalpu Ījabu? Jo neviena tāda nav pasaulē kā viņš, sirdsskaidrs, taisns un dievbijīgs vīrs, un kas tā sargās no ļauna.
Ano ra ko Ihowa ki a Hatana, Kua mahara ranei tou ngakau ki taku pononga, ki a Hopa, kahore hoki he rite mona i te whenua, he tangata ngakau tapatahi, he tika, e wehi ana i te Atua, e mawehe ana i te kino?
9 Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: vai tad Ījabs velti Dievu bīstas?
Ano ra ko Hatana ki a Ihowa, ka mea, He wehi noa ianei to Hopa i te Atua?
10 Vai Tu viņu un viņa namu un visu, kas tam pieder, neesi visapkārt aptaisījis tā kā ar sētu? Viņa roku darbu Tu esi svētījis, un viņa lopi ir vairojušies zemē.
He teka ianei kua oti ia te karapoti e koe ki te taiepa, me tona whare, me ana mea katoa? Kua manaakitia e koe te mahi a ona ringa, kua nui haere hoki ana kararehe i runga i te whenua.
11 Bet nu izstiep jel Savu roku un aizskar, kas tam pieder, tiešām viņš Tev vaigā atsacīsies.
Engari totoro tou ringa, pa atu ki ana mea katoa; ina, ka kanga ia i a koe ki tou aroaro.
12 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: redzi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā rokā, tikai pie viņa paša nepieliec savu roku. Un sātans aizgāja no Tā Kunga.
Ano ra ko Ihowa ki a Hatana, Nana, ko ana mea katoa kei tou ringa, kaua ia tou ringa e totoro ki a ia. Heoi haere atu ana a Hatana i te aroaro o Ihowa.
13 Kad nu kādā dienā viņa dēli un meitas ēda un vīnu dzēra sava pirmdzimušā brāļa namā,
Na, i tetahi o nga ra i te mea e kai ana ana tama, ana tamahine, e inu waina ana i roto i te whare o to ratou tuakana,
14 Tad vēstnesis nāca pie Ījaba un sacīja: vērši ara un ēzeļu mātes pie tiem bija klāt ganos.
Ka haere mai tetahi karere ki a Hopa, ka mea, I te parau nga kau, me te kai ano nga kaihe i to ratou taha:
15 Tad Arābi ielauzās un tos paņēma un kāva tos puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
Na ka kokiri mai nga Hapeana, kahakina ana ratou; ko nga tangata hoki, patua iho ki te mata o te hoari; ko ahau anake kua mawhiti mai, toku kotahi, hei korero ki a koe.
16 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: Dieva uguns krita no debess un iededzināja avis un puišus un tos sadedzināja pavisam, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt,
I tenei ano e korero ana, ka tae mai ano tetahi, ka mea, Kua taka iho he ahi na te Atua i te rangi, a toro ana i roto i nga hipi, i nga tangata, a pau noa, ko ahau anake kua mawhiti mai, toku kotahi, hei korero ki a koe.
17 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: Kaldeji taisījās trijos pulkos un uzbruka kamieļiem un tos paņēma un kāva tos puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
I tenei ano e korero ana, ka tae mai ano tetahi, ka mea, Wehea ake e nga Karari e toru nga matua, huaki ana ki nga kamera, kahakina ana e ratou; ko nga tangata patua iho ki te mata o te hoari, a ko ahau anake kua mawhiti mai, toku kotahi, hei ko rero ki a koe.
18 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: tavi dēli un tavas meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimušā brāļa namā.
I tenei ano e korero ana, ka tae mai ano tetahi, ka mea, Ko au atama, ko au tamahine, i te kai, i te inu waina i roto i te whare o to ratou tuakana;
19 Un redzi, briesmīga vētra nāca no tuksneša puses un aizņēma tos četrus nama stūrus, ka tas sagruva uz tiem jaunekļiem, un tie nomira, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
Na ko te putanga mai o tetahi hau nui i te koraha, patu pu ki nga koki e wha o te whare, hinga ana ki runga ki nga taitamariki; mate ake ratou; a ko ahau anake kua mawhiti mai, toku kotahi, hei korero ki a koe.
20 Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus un apcirpa savu galvu un metās pie zemes un pielūdza
Katahi ka whakatika a Hopa; haea ana e ia tona koroka; heua ana tona mahunga; takoto ana ki te whenua; koropiko ana,
21 Un sacīja: kails esmu nācis no savas mātes miesām un kails atkal aiziešu. Tas Kungs ir devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga vārds lai ir slavēts!
A ka mea ia, I puta tahanga mai ahau i te kopu o toku whaea, a ka hoki tahanga atu ano ahau ki reira. Na Ihowa i homai, na Ihowa i tango; kia whakapaingia te ingoa o Ihowa.
22 Visās šinīs lietās Ījabs neapgrēkojās un neturējās aplam pret Dievu.
I tenei katoa kihai a Hopa i hara, kihai ano i whakauware ki ta te Atua.
