Ījaba 1
1 Viens vīrs bija Uca zemē, Ījabs vārdā, un tas bija sirdsskaidrs un taisns un dievbijīgs un sargājās no ļauna.
Ne nitie ngʼat moro mane odak e piny Uz mane nyinge Ayub. Ngʼatni ne en ngʼama longʼo chuth kendo ngʼama kare; ne oluoro Nyasaye kendo nokwedo gik maricho.
2 Un tam dzima septiņi dēli un trīs meitas.
Ne en gi yawuowi abiriyo gi nyiri adek
3 Un viņam lopu bija septiņtūkstoš avis un trīstūkstoš kamieļi un piecsimt jūgi vēršu un piecsimt ēzeļu mātes un ļoti liela saime; un viņš bija lielāks nekā visi austruma ļaudis.
kendo ne en gi rombe alufu abiriyo, ngamia alufu adek, rweth pur mia abich, gi punde mia abich, kendo ne en gi jotich mangʼeny. Kuom mano, ne en ngʼat marahuma moloyo ji duto modak yo wuok chiengʼ.
4 Un viņa dēli gāja un taisīja dzīres ikviena namā savā dienā, un sūtīja un aicināja savas trīs māsas, līdz ar tiem ēst un dzert.
Yawuote ne loso nyasi e utegi, ka moro ka moro kuomgi ni godiechienge kendo ne luongo nyiminegi adek mondo ochiem kendo ometh kodgi e nyasigigo.
5 Kad nu tās dzīru dienas bija apkārt, tad Ījabs sūtīja (atgādinājumu šķīstīties) un tos svētīja un cēlās no rīta agri un upurēja dedzināmos upurus pēc visu viņu skaita, jo Ījabs sacīja: Varbūt, ka mani dēli apgrēkojušies un Dievam savā sirdī atsacījuši. Tā Ījabs darīja ikdienas.
Kane kinde mane gitimoe nyasigo oserumo, Ayub ne luongogi mondo opwodhgi. Okinyi kogwen notimo misango miwangʼo pep ne moro ka moro kuomgi, koparo ni dipo ka achiel kuomgi osetimo richo mi giyanyo Nyasaye gie chunygi. Ma ne en tim Ayub mane otimo kinde ka kinde.
6 Un notikās kādā dienā, kad Dieva bērni nāca stāties Tā Kunga priekšā, tad sātans arīdzan atnāca viņu starpā.
Chiengʼ moro achiel malaike nobiro e nyim Jehova Nyasaye, kendo Satan bende nobiro kodgi.
7 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: no kurienes tu nāci? Un sātans Tam Kungam atbildēja un sacīja: esmu gājis apkārt pa pasauli un to esmu izstaigājis.
Jehova Nyasaye nopenjo Satan niya, “Ia kanye?” Satan nodwoko Jehova Nyasaye niya, “Asebedo ka abayo abaya e piny, kendo alworora koni gi koni.”
8 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: vai tu neesi licis vērā Manu kalpu Ījabu? Jo neviena tāda nav pasaulē kā viņš, sirdsskaidrs, taisns un dievbijīgs vīrs, un kas tā sargās no ļauna.
Eka Jehova Nyasaye nowachone Satan niya, “Dipo ka iseparo wach moro kuom jatichna Ayub? Onge ngʼato machielo e piny ngima machalo kode nikech olongʼo kendo ngʼama kare en ngʼat moluora kendo motangʼ ne richo.”
9 Tad sātans atbildēja Tam Kungam un sacīja: vai tad Ījabs velti Dievu bīstas?
Satan nodwoko niya, “Iparo ni Ayub oluoro Nyasaye kaonge gima omiyo?
10 Vai Tu viņu un viņa namu un visu, kas tam pieder, neesi visapkārt aptaisījis tā kā ar sētu? Viņa roku darbu Tu esi svētījis, un viņa lopi ir vairojušies zemē.
Donge iseketo chiel molwore en kaachiel gi ode kod gik moko duto ma en-go? Donge isegwedho tich lwete, momiyo jambe gi kwethne olak e pinyno duto?
11 Bet nu izstiep jel Savu roku un aizskar, kas tam pieder, tiešām viņš Tev vaigā atsacīsies.
Tem ane ikaw gik moko duto ma en-go ka ok dokwongʼi e wangʼi?”
12 Un Tas Kungs sacīja uz sātanu: redzi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā rokā, tikai pie viņa paša nepieliec savu roku. Un sātans aizgāja no Tā Kunga.
Jehova Nyasaye nowachone Satan niya, “Kare ber, gimoro amora ma en-go ni e lweti, to en owuon kik imule kata gi lith lweti.” Eka Satan nowuok oa e nyim Jehova Nyasaye.
13 Kad nu kādā dienā viņa dēli un meitas ēda un vīnu dzēra sava pirmdzimušā brāļa namā,
Chiengʼ moro ka nyithind Ayub ne chiemo kendo metho e od owadgi maduongʼ,
14 Tad vēstnesis nāca pie Ījaba un sacīja: vērši ara un ēzeļu mātes pie tiem bija klāt ganos.
achiel kuom jotij Ayub nobiro ire mowachone niya, “Noyudo ka wapuro gi rwedhi kendo punde ne kwayo machiegni kodwa,
15 Tad Arābi ielauzās un tos paņēma un kāva tos puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
to jo-Sabea nobiro momonjowa kendo okawogi duto. Bende gisenego jotiji duto gi ligangla ma an kendo ema atony mondo anyisi wachni!”
16 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: Dieva uguns krita no debess un iededzināja avis un puišus un tos sadedzināja pavisam, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt,
Kane oyudo pod owuoyo, jatich machielo nobiro mowacho niya, “Maj Nyasaye nolwar koa e polo mowangʼo rombe kaachiel gi jotich, kendo an kenda ema asetony mondo anyisi wachni!”
17 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: Kaldeji taisījās trijos pulkos un uzbruka kamieļiem un tos paņēma un kāva tos puišus ar zobena asmeni, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
Kane pod owuoyo, jatich machielo nobiro mowacho niya, “Jo-Kaldea noloso migepe adek mag jolweny mi gimonjowa ma gikawo ngamia-gi duto kendo gidhigo. Gisenego jotichni duto gi ligangla, kendo an kenda ema asetony mondo anyisi wachni!”
18 Kamēr tas vēl runāja, cits atnāca un sacīja: tavi dēli un tavas meitas ēda un dzēra vīnu sava pirmdzimušā brāļa namā.
Kane pod owuoyo, jatich machielo bende nobiro mowacho niya, “Yawuoti gi nyigi ne jochiemo kendo metho e od owadgi maduongʼ,
19 Un redzi, briesmīga vētra nāca no tuksneša puses un aizņēma tos četrus nama stūrus, ka tas sagruva uz tiem jaunekļiem, un tie nomira, un es viens pats tikai esmu izbēdzis, tev to stāstīt.
eka apoya nono yamo maduongʼ nomwomore koa e piny motimo ongoro kendo nogoyo konde angʼwen mag ot. Odno norwombore kendo giduto gisetho ma an kenda ema asetony mondo anyisi wachni!”
20 Tad Ījabs cēlās un saplēsa savus svārkus un apcirpa savu galvu un metās pie zemes un pielūdza
E sa onogo, Ayub noa malo mi oyiecho lepe kendo olielo yie wiye. Eka nopodho piny auma kolemo,
21 Un sacīja: kails esmu nācis no savas mātes miesām un kails atkal aiziešu. Tas Kungs ir devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga vārds lai ir slavēts!
kowacho niya: “Ne aa ei minwa ka an duk, kendo abiro dok ka an aduk. Jehova Nyasaye ema nochiwo kendo Jehova Nyasaye ema osekawo; mad nying Jehova Nyasaye opaki.”
22 Visās šinīs lietās Ījabs neapgrēkojās un neturējās aplam pret Dievu.
Kuom magi duto, Ayub ne ok otimo richo kata kwano Nyasaye kaka jaketho.
