Jeremijas 7
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kas sacīja:
The word which came to Jeremiah from Jehovah, saying:
2 Stājies Tā Kunga nama vārtos un sludini tur šo vārdu un saki: klausiet Tā Kunga vārdu, visi no Jūda, kas caur šiem vārtiem ieejat, To Kungu pielūgt.
Stand in the gate of the house of Jehovah, and proclaim these words, and say: —Hear the word of Jehovah, all ye of Judah, Who enter in at these gates to worship Jehovah!
3 Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: dariet taisnus savus ceļus un savus darbus, tad es jums likšu dzīvot šinī vietā.
Thus saith Jehovah of hosts, the God of Israel: Amend your ways and your doings, And I will suffer you to dwell in this place!
4 Nepaļaujaties uz melu vārdiem, kad saka: šis ir Tā Kunga nams, Tā Kunga nams, Tā Kunga nams!
Trust ye not in lying words, when they say, “The temple of Jehovah, the temple of Jehovah, The temple of Jehovah are these.”
5 Bet ja patiesi darīsiet labus savus ceļus un savus darbus un nesīsiet tikuši(taisnīgu) tiesu cits citam,
Yet if ye will thoroughly amend your ways and your doings, And dispense justice between man and man,
6 Ja neapbēdināsiet svešinieku, bāriņu un atraitni un neizliesiet nenoziedzīgas asinis šinī vietā un nedzīsities pakaļ svešiem dieviem, sev pašiem par postu,
If ye oppress not the stranger, the fatherless, and the widow, And shed not innocent blood in this place, And go not after other gods to your own hurt,
7 Tad Es jums likšu dzīvot šai vietā, tai zemē, ko Es esmu devis jūsu tēviem, mūžīgi mūžam.
Then will I cause you to dwell in this place, In the land which I gave to your fathers, For ever and ever.
8 Redzi, jūs paļaujaties uz melu vārdiem, kas nekam nelīdz.
Behold, ye trust in lying words without profit.
9 Vai tad jums bija zagt, nokaut un laulību pārkāpt un nepatiesi zvērēt un Baālam kvēpināt un dzīties pakaļ citiem dieviem, ko nepazīstat,
Ye steal, and murder, and commit adultery, And swear falsely, and burn incense to Baal, And go after strange gods, which ye know not,
10 Un tad nākt un stāties Manā priekšā šinī namā, kas nosaukts pēc Mana Vārda, un sacīt: mēs esam glābti, šo negantību darīt?
And then come and stand before me in this house, Which is called by my name, And say, “We are delivered!” Whilst ye practise all these abominations.
11 Vai tad šis nams, kas nosaukts pēc Mana Vārda, ir slepkavu bedre jūsu acīs? Redzi, Es to gan esmu redzējis, saka Tas Kungs.
Is this house, which is called by my name, Become a den for robbers in your eyes? Behold, I myself have seen it, saith Jehovah.
12 Jo ejat jel uz Manu vietu, kas bija Šīlo, kur Es Savam vārdam papriekš liku mājot, un lūkojiet, ko Es tur esmu darījis Savu Israēla ļaužu ļaunuma dēļ.
But go now to my place, which was in Shiloh, Where I caused my name to dwell at the first, And see what I have done to it On account of the wickedness of my people Israel.
13 Un nu tādēļ ka jūs visus šos darbus darāt, saka Tas Kungs, un Es uz jums tikuši(nemitīgi) esmu runājis, bet jūs neesat klausījuši, Es jūs esmu aicinājis, bet jūs neesat atbildējuši,
And now because ye have done all these works, saith Jehovah, And I have spoken to you, rising early and speaking, But ye hearkened not, And I have called to you, But ye answered not,
14 Tad Es šim namam, kas pēc Mana Vārda nosaukts, uz ko jūs paļaujaties, un pie šās vietas, ko Es jums un jūsu tēviem esmu devis, tāpat darīšu, kā esmu darījis Šīlo.
Therefore will I do to the house which is called by my name, In which ye place your confidence, And to the place which I gave to you and to your fathers, As I have done to Shiloh.
15 Un Es jūs atmetīšu no Sava vaiga, tā kā esmu atmetis visus jūsu brāļus un visu Efraīma dzimumu.
I will cast you out from my presence, As I have cast out all your brethren, The whole race of Ephraim.
16 Tu tad nelūdz priekš šiem ļaudīm un nenes Manā priekšā par viņiem ne piesaukšanu ne lūgšanu, un neaizlūdz pie Manis, jo Es tevi neklausīšu.
And as for thee, pray not for this people, Nor lift up a cry or a prayer for them, Nor make intercession to me for them; For I will not hear thee.
17 Vai tu neredzi, ko tie dara Jūda pilsētās un Jeruzālemes ielās?
Seest thou not what they do In the cities of Judah, and the streets of Jerusalem?
18 Bērni salasa malku, un tēvi kurina uguni, un sievas mīca mīklu un taisa raušus debess ķēniņienei un upurē dzeramus upurus citiem dieviem, Mani kaitināt.
The sons gather the wood, And the fathers kindle the fire, And the women knead dough, To make cakes for the queen of heaven, And to pour out libations to strange gods, That they may vex me.
19 Bet vai tad tie Mani apkaitina? saka Tas Kungs. Vai tie to (nedara) sev pašiem par kaunu?
But do they vex me, saith Jehovah? Do they not rather vex themselves, to the confusion of their own faces?
20 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Mana dusmība un Mana bardzība izgāzīsies pār šo vietu, pār cilvēkiem un lopiem un meža kokiem un zemes augļiem un degs un neizdzisīs.
Therefore thus saith the Lord Jehovah: Behold my anger and my fury shall be poured out on this place, Upon man and upon beast; Upon the trees of the field, And upon the fruit of the ground; It shall burn and not be quenched.
21 Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: liekat savus dedzināmos upurus klāt pie saviem kaujamiem upuriem un ēdat gaļu.
Thus saith Jehovah of hosts, the God of Israel: Add your burnt-offerings to your sacrifices, And eat ye the flesh.
22 Jo jūsu tēviem, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, Es neesmu ne teicis ne pavēlējis par dedzināmiem upuriem nedz kaujamiem upuriem.
For I spake not to your fathers, nor commanded them Concerning burnt-offerings and sacrifices, At the time when I brought them out of the land of Egypt;
23 Bet šo vārdu Es tiem esmu pavēlējis un sacījis: klausiet Manu balsi, tad Es jums būšu par Dievu un jūs Man būsiet par ļaudīm, un staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlēšu, lai jums labi klājās.
But this command gave I to them: “Hearken,” said I, “to my voice, And I will be your God, And ye shall be my people. And walk ye in all the ways which I command you, That it may go well with you.”
24 Bet tie nav klausījuši nedz savas ausis atgriezuši, bet staigājuši pēc savas ļaunās sirds padoma un prāta, un Man ir pagriezuši muguru un ne vaigu.
But they hearkened not, nor inclined their ear, But walked in the devices and obstinacy of their evil heart, Turning their backs and not their faces toward me.
25 No tās dienas, kad jūsu tēvi izgājuši no Ēģiptes zemes līdz šai dienai, Es vienā sūtīšanā pie jums esmu sūtījis visus Savus kalpus, tos praviešus.
From the day when your fathers came forth from the land of Egypt, Even to this day, I have also sent to you all my servants, the prophets, Daily rising early and sending.
26 Bet tie Mani nav klausījuši, nedz savas ausis atgriezuši, bet bijuši stūrgalvīgi, niknāki turēdamies nekā viņu tēvi.
But they have not hearkened to me, Nor have they inclined their ear; But they have hardened their neck, And acted more wickedly than their fathers.
27 Tu gan visus šos vārdus uz viņiem runāsi, bet tie tevi neklausīs, tu tos gan aicināsi, bet tie neatbildēs.
And when thou shalt speak all these things to them, They will not hearken to thee; And when thou shalt call to them, They will make thee no answer.
28 Tāpēc saki uz tiem: šie ir tie ļaudis, kas Tā Kunga, sava Dieva, balsi neklausa un mācību nepieņem. Patiesība bojā gājusi un iznīkusi no viņu mutes.
Therefore shalt thou say to them, This is the nation that hearkeneth not to the voice of Jehovah their God, And taketh no correction; Truth hath failed, and is cut off from their mouth.
29 Nocērp savas galvas greznumu un met to nost, un raudi gauži uz kailiem kalniem, jo Tas Kungs atmetis un atstājis šo Savas dusmības cilti.
Cut off thy locks, O Jerusalem, and cast them away! Set up a lamentation upon the high place! For Jehovah hath rejected and forsaken the children Against which his wrath hath been kindled.
30 Jo Jūda bērni ir darījuši, kas ļauns Manās acīs, saka Tas Kungs. Tie savus negantos elkus likuši tai namā, kas nosaukts pēc Mana Vārda, to sagānīdami;
For the children of Judah have done evil in my sight, saith Jehovah, They have set their abominations in the house Which is called by my name, to pollute it.
31 Un ir uzcēluši Tovetes altārus Ben-Inoma ielejā, sadedzināt savus dēlus un savas meitas ar uguni, ko Es neesmu pavēlējis, un kas nav nācis Manā sirdī.
They have built the high places of Tophet, Which is in the valley of the son of Hinnom, To burn their sons and their daughters in the fire, Which I commanded not, Which even came not into my mind.
32 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka to vairs nesauks par Toveti un Ben-Inoma ieleju, bet par slepkavu ieleju, un Tovetē apbedīs, jo citur vietas nebūs.
Therefore behold, the days come, saith Jehovah, That it shall no more be called Tophet, Or the valley of the son of Hinnom, But the Valley of Slaughter; For they shall bury in Tophet till there be no room left.
33 Un šo ļaužu miroņi būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un neviens tos neaizdzīs.
And the dead bodies of this people shall be for meat To the birds of the air and to the beasts of the earth; And none shall scare them away.
34 Un Es darīšu, ka Jūda pilsētās un Jeruzālemes ielās mitēsies prieka balss un līksmības balss, brūtgāna balss un brūtes balss; jo tā zeme būs postā.
And I will cause to cease from the cities of Judah, And from the streets of Jerusalem, The voice of mirth and the voice of gladness, The voice of the bridegroom and the voice of the bride; For the land shall be desolate.
