Jeremijas 7
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kas sacīja:
Hiche thuhi, Pakaiyin Jeremiah henga aseiyin, hitin ati.
2 Stājies Tā Kunga nama vārtos un sludini tur šo vārdu un saki: klausiet Tā Kunga vārdu, visi no Jūda, kas caur šiem vārtiem ieejat, To Kungu pielūgt.
Kipat in, Pakai houin lutna kotbul’a gadingin, mipite henga hiche thuhi gaphongjaltan. Vo Juda mite, Pakaiya hungkon thuhi ngaiyun. Pakai chibai boh dinga hilai mun’a hunglut jousen, nabon’un ngaiyuvin.
3 Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: dariet taisnus savus ceļus un savus darbus, tad es jums likšu dzīvot šinī vietā.
Pakai Van Pathen, Israel Pathen chun hitin aseiye. Tuyeng injong, nahindolu leh nathilbolu aphalou jouse dalhauvin. Chutileh nangho na gamsunguva hi kachendensah ding nahiuve.
4 Nepaļaujaties uz melu vārdiem, kad saka: šis ir Tā Kunga nams, Tā Kunga nams, Tā Kunga nams!
Ahinlah, hilaimun’a Pakai houin aumnai, nangho nahoidoh teidiu ahi, tia jou leh nal’a thusei ho kilheplhah sah hih un. Amahon muntin’a, Pakai houin hilaiya aume, Pakai houin hilaiya aume, tin asei lele uvin ahi.
5 Bet ja patiesi darīsiet labus savus ceļus un savus darbus un nesīsiet tikuši(taisnīgu) tiesu cits citam,
Amavang, nanghon nalunggel’u leh nathilbolu aphalou jouse na dalhahuva, nangho kah’a khat leh khat thu adih’a nakitanpihuva ahileh, keiman nangho kahepiuva kakhoto ding nahiuve.
6 Ja neapbēdināsiet svešinieku, bāriņu un atraitni un neizliesiet nenoziedzīgas asinis šinī vietā un nedzīsities pakaļ svešiem dieviem, sev pašiem par postu,
Nanghon gamdang kholjin miho, chagate leh meithai ho nabolgenthei dauva, chuleh toltha thisan so nabol dauva chuleh semthu Pathen ho nahou dauleh,
7 Tad Es jums likšu dzīvot šai vietā, tai zemē, ko Es esmu devis jūsu tēviem, mūžīgi mūžam.
Keiman napu napateu kanapehsa hiche gamsunga hi nangho aitih’a kachensah ding nahiuve.
8 Redzi, jūs paļaujaties uz melu vārdiem, kas nekam nelīdz.
Nanghon, Pakai houin hilaiya aume, eiho huhdoh’a um ihitauve, tia jouthu seile ho’a chun kingai hih’un, pannabei ahibouve.
9 Vai tad jums bija zagt, nokaut un laulību pārkāpt un nepatiesi zvērēt un Baālam kvēpināt un dzīties pakaļ citiem dieviem, ko nepazīstat,
Hitia chu, nanghon naguh chatuva, tol nathauva, mitoh najonuva, Baal pathen houna gim namtwi nahluva chuleh pathen dangho nung najuijinguva,
10 Un tad nākt un stāties Manā priekšā šinī namā, kas nosaukts pēc Mana Vārda, un sacīt: mēs esam glābti, šo negantību darīt?
Chuteng hilai mun’a keima angsunga nahung dinuva, kamin pan’a ‘Eiho huhdohihitauve’ natiuva, chuleh nanghon thet um tahtah ho nahiti boljing diu ham?
11 Vai tad šis nams, kas nosaukts pēc Mana Vārda, ir slepkavu bedre jūsu acīs? Redzi, Es to gan esmu redzējis, saka Tas Kungs.
Nangho mitvet’a hi, hiche kamin’a kiminvosa houin hi, gucha michom ho kokhuh ahi, nati ngapu hitam? Tahbeh in hilai mun’a thilse kibol jouse keimatah in abonchan kamusoh hel e, tin Pakaiyin aseiye.
12 Jo ejat jel uz Manu vietu, kas bija Šīlo, kur Es Savam vārdam papriekš liku mājot, un lūkojiet, ko Es tur esmu darījis Savu Israēla ļaužu ļaunuma dēļ.
Shiloh mun’a tun cheuvin, keima neihouna diuva kamin’a kalhendohsa mun chu ahi. Kami Israelte chonset jeh’a achunguva ipi kabol hitam, gavetauvin ati.
13 Un nu tādēļ ka jūs visus šos darbus darāt, saka Tas Kungs, un Es uz jums tikuši(nemitīgi) esmu runājis, bet jūs neesat klausījuši, Es jūs esmu aicinājis, bet jūs neesat atbildējuši,
Nanghon chonset hijatpi nabolun, keiman tanglou hel’a kaseipih vangun ngaisah in naneipouve. Chuleh keiman nangho kakouvin neihoudeh pouve, tin Pakaiyin aseiye.
14 Tad Es šim namam, kas pēc Mana Vārda nosaukts, uz ko jūs paļaujaties, un pie šās vietas, ko Es jums un jūsu tēviem esmu devis, tāpat darīšu, kā esmu darījis Šīlo.
Hijeh’a chu, keiman Shiloh kasuhmang banga, tua hi kamin’a nakisonpiu hiche houin hi kasuhmang ding, chuleh napu napateu kapehsa hiche mun hi kasuhmang ding ahi.
15 Un Es jūs atmetīšu no Sava vaiga, tā kā esmu atmetis visus jūsu brāļus un visu Efraīma dzimumu.
Chuleh keiman nainkote Israelte chunga kabol banga, nangho kamitmua kon’a sohchang dinga kadelmang ding nahiuve.
16 Tu tad nelūdz priekš šiem ļaudīm un nenes Manā priekšā par viņiem ne piesaukšanu ne lūgšanu, un neaizlūdz pie Manis, jo Es tevi neklausīšu.
Vo Jeremiah, hiche mite hi taopih datan. Amaho din taodan lang chuleh kap jong kap hih in. Chuleh amaho din kahenga hung tao hih in, ajeh chu keiman kangaipih lou ding nahi.
17 Vai tu neredzi, ko tie dara Jūda pilsētās un Jeruzālemes ielās?
Amahon, Judah gam khopi ho leh Jerusalem khopi lailunga, anop nop abolu khu, nangman namu lou ham?
18 Bērni salasa malku, un tēvi kurina uguni, un sievas mīca mīklu un taisa raušus debess ķēniņienei un upurē dzeramus upurus citiem dieviem, Mani kaitināt.
Keima kalung analheh e! Vetan, chapang hon thing achom un, mipaten thil tona ding mei atih un, numeihon van lengnu asah u pathennu houna dingin changbong ameh un, changlhah asemuve. Chuleh keima lung natsah nadin amahon pathen dangho henga donthei thilto atohuvin, eipohnat sah uve.
19 Bet vai tad tie Mani apkaitina? saka Tas Kungs. Vai tie to (nedara) sev pašiem par kaunu?
Amahon alung natsahuva alunghansah uva chu keima kahilou ham? tin Pakaiyin aseiye.
20 Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Mana dusmība un Mana bardzība izgāzīsies pār šo vietu, pār cilvēkiem un lopiem un meža kokiem un zemes augļiem un degs un neizdzisīs.
Hijeh chun Hatchungnung Pakaiyin aseiye, Keiman hilaiya hi, mihem hihen, sahem hihen, thingphung holeh loujaova lousoh gaho hijongleh, kalungsatna meikou chu kabuh lhah ding, chuleh meikou phalmit mohel banga akah ding ahi, ati.
21 Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: liekat savus dedzināmos upurus klāt pie saviem kaujamiem upuriem un ēdat gaļu.
Pakai Van Pathen leh Israel Pathen chun hitin aseiye, pumgo thilto naboluva chuleh kilhaina thilto chom chom nabol hou chu, kilah uvin lang nanghon nachaisoh uvin.
22 Jo jūsu tēviem, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, Es neesmu ne teicis ne pavēlējis par dedzināmiem upuriem nedz kaujamiem upuriem.
Keiman napu napateu Egypt gam’a kon’a kahin puidoh chun, amaho kom’a pumgo thilto leh kilhaina thilto kangehpoi.
23 Bet šo vārdu Es tiem esmu pavēlējis un sacījis: klausiet Manu balsi, tad Es jums būšu par Dievu un jūs Man būsiet par ļaudīm, un staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlēšu, lai jums labi klājās.
Keiman kangeh chu,’ kathu ngaiyun, chutileh keima nangho Pathen kahia, nangho kamite nahidiu ahi. Chuleh naphatthei nadiuvin, ijakai kathupeh bangin boluvin, kati.
24 Bet tie nav klausījuši nedz savas ausis atgriezuši, bet staigājuši pēc savas ļaunās sirds padoma un prāta, un Man ir pagriezuši muguru un ne vaigu.
Ahivangin kamiten kathusei ngai nahsah in aneipouve. Amahon lungthim setah leh louchaltah in, adei deiyin aboluvin, mache louvin anungche jouvin ahi.
25 No tās dienas, kad jūsu tēvi izgājuši no Ēģiptes zemes līdz šai dienai, Es vienā sūtīšanā pie jums esmu sūtījis visus Savus kalpus, tos praviešus.
Napu napateuvin Egypt gam ahin dalhah niuva pat tuni geiyin, keiman kalhacha themgaoho tanglouvin niseh in ahenguva kasol jingin ahi.
26 Bet tie Mani nav klausījuši, nedz savas ausis atgriezuši, bet bijuši stūrgalvīgi, niknāki turēdamies nekā viņu tēvi.
Ahivangin kamiten kathusei angaipouve, chuleh anakhanguva jah ding jong agelpouve. Louchal tah in aum un, apu apateu sangin thilse jo aboltauve.
27 Tu gan visus šos vārdus uz viņiem runāsi, bet tie tevi neklausīs, tu tos gan aicināsi, bet tie neatbildēs.
Hijat hi amaho seipehin, amavang na sei ngaideh pouvinte. Nangman gihsalnan amaho kou jong lechun, amahon nahin houydeh pouvinte.
28 Tāpēc saki uz tiem: šie ir tie ļaudis, kas Tā Kunga, sava Dieva, balsi neklausa un mācību nepieņem. Patiesība bojā gājusi un iznīkusi no viņu mutes.
Chuteng nangin amaho seipeh in, Hiche nam mite hi Pakai a Pathenu thusei ngailoute ahiuvin, chuleh engbolna jong hilna-a kisanthei loute ahiuve. Alahuva thutah amangtan chuleh akamsungva jong thutah akijatapoi.
29 Nocērp savas galvas greznumu un met to nost, un raudi gauži uz kailiem kalniem, jo Tas Kungs atmetis un atstājis šo Savas dusmības cilti.
Nalu kihettol inlang puldouvin, chuteng molsang laiya nachangin ga kaptan. Ajeh chu Pakaiyin alunghan jeh’a hiche nam mite hi apaidoh a adalhah ahitai.
30 Jo Jūda bērni ir darījuši, kas ļauns Manās acīs, saka Tas Kungs. Tie savus negantos elkus likuši tai namā, kas nosaukts pēc Mana Vārda, to sagānīdami;
Ajeh chu, Judah miten kamitmu changin chonset aboltauve. Amahon kamin a kiminvo houin sunga thet umtah doilim akoiyun, muntheng asubohtauve, tin Pakaiyin aseiye.
31 Un ir uzcēluši Tovetes altārus Ben-Inoma ielejā, sadedzināt savus dēlus un savas meitas ar uguni, ko Es neesmu pavēlējis, un kas nav nācis Manā sirdī.
Amahon milim houna doi-phung tampi, Ben-Hinnom phaicham munsanglai Topheth mun’a chun, asemdoh uvin, hichea chun amahon achanuteu leh a chapateu jong govam din atohdoh jengun ahiuve. Ahin hitobang thil hoise bolna din keiman thupeh kabolpon, chuleh kalung gel’a jong kagelkhapoi.
32 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka to vairs nesauks par Toveti un Ben-Inoma ieleju, bet par slepkavu ieleju, un Tovetē apbedīs, jo citur vietas nebūs.
Hijeh chun heuvin, anikho chu ahunglhunge, tin Pakaiyin aseiye. Hiche munsanglai ho chu Topheth kititalou ding, chuleh Ben-Hinnom phaicham tiajong kihetalou ding, amavang kithagamna phaicham kitiding ahi. Amahon Topheth mun’a chu mithi avui avuidiu ahi, kivuina ding mun onglou hel’a mithi umding ahi.
33 Un šo ļaužu miroņi būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes, un neviens tos neaizdzīs.
Chuteng kamite athiho tahsa chu vachate leh gamsate neh leh chah hiding, amaho gahoh jamding koima cha umlou ding ahitai.
34 Un Es darīšu, ka Jūda pilsētās un Jeruzālemes ielās mitēsies prieka balss un līksmības balss, brūtgāna balss un brūtes balss; jo tā zeme būs postā.
Chutia chu, keiman Jerusalem khopi lailunga kipa golnop kithong gin kasuh tangding ahi. Chuleh Judah khopiho’a jong kicheng dinga um mou leh moulang ho kipa thanop agin jouse kijatalou ding ahi. Ijeh inem itileh, agamsung chu ahom keuva kijam ding ahitai.
