Jeremijas 6
1 Bēgat, Benjamina bērni, no Jeruzālemes, bazūnējat Tekoā, ceļat ugunszīmi BetKeremē, jo bēdas rādās no ziemeļa puses un liels posts.
Vo Benjamin chate, nahindohna diuvin jamun, Jerusalema kon in jamdoh’un! Tekoa mun’a sumkon mutuvin lang, Beth-hakkerem mun’a melchihna ponlap khaidoh un. Ajeh chu sahlam gam’a konin melma thahhattah ahungin, ama chu manthahna nasatah toh ahung kitollut e.
2 Es izdeldu Ciānas meitu, to jauko un vēlīgo.
Vo Jerusalem, kachanu melhoitah nahi. Hijongleh keiman nang kasuhmang ding nahi.
3 Gani uz viņu nāks ar saviem ganāmiem pulkiem, tie uzcels teltis visapkārt ap viņu, tie noganīs ikviens savu vietu.
Kelngoi chinghon khopi pam kim’a ponbuh akison bangun, nagalmiten khopi kimvela pansauva nachenkhum diu ahi. Amahon ama deina cheh mun’a panmun akisemdiu ahi.
4 Taisāties uz karu pret viņu, ceļaties, ejam pašā dienas vidū. Ak vai, (bēdas) mums! Jo vakars metās un ēnas paliek garākas.
Amahon asam’un,”galsat din kigongun, sunkim tahleh idelkhum diu ahi.” Atiuve. Ahinlah, ahipoi ageibehseh tai, nisa lhumkon ahin, kho thimding ahitai.
5 Ceļaties, un ejam pašā naktī un izpostīsim viņas jaukos namus.
Jan tengleh delkhumjo taute. Chuteng leng inpi jouse isuh chimdiu ahi,” atiuve.
6 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot: nocērtiet kokus un uzmetiet valni pret Jeruzālemi; šī ir tā pilsēta, kas taps piemeklēta. Viņas vidū ir tik netaisnība vien.
Ajeh chu Pakai van Pathen in hitin aseiye: Thingphung ho chu phuhlhuvin lang, galdouna pal sem un. Jerusalem kulpi douna gal-pal sep sanguvin. Hiche khopi hi agilou behseh tauve, talen kamatsah ding ahi,” ati.
7 Kā avots izverd savu ūdeni, tā viņa izverd savu ļaunumu. Varasdarbu un postu tur dzird, kaušanās un plēšanās bez mitēšanās ir manā priekšā.
Ama nun twisamphunga twi hung putdoh bangin, gitlouna ho athethang jenge. Akhopi sung jouse jong pumhat leh manthahna adimin. Amanu kimavo naleh athohna ho keiman kamu jing e.
8 Pieņem mācību, Jeruzāleme, lai Mana dvēsele no tevis nenogriežas, lai Es tevi nedaru par tuksnesi, par zemi bez iedzīvotāja.
Vo Jerusalem, ka gihsalna hi ngaiyin! Achutilouleh keiman nangma ahomkeuva kadalhah ding nahi. Phaten ngaijin, keiman nangma kho-gemsa kasosah’a chuleh mihem koima chennalou gam kasosah ding nahi,” ati.
9 Tā saka Tas Kungs Cebaot: kas atliek no Israēla, to tie otrā reizē nolasīs kā vīna koku. Ņem traukus atkal rokā kā vīna ogu lasītājs.
Pakai Van Pathen in hitin aseiye, Lengpiga atkhompan ahaimila anuseho, avela aphung tilchen’a ahung lokhom soh kit banga, Israelte amoh chengse jong chu avela kichomdoh soh kitdiu ahi, ati.
10 Uz ko lai es runāju un dodu liecību, ka tie to dzird? Redzi, viņu ausis ir neapgraizītas, ka tie nevar dzirdēt. Redzi, Tā Kunga vārds tiem ir par apsmieklu, pie tā tiem nav labs prāts.
Keiman koi kom’a gihsalna thu kaseiya, Chuleh koiham kathusei ngaiding? Abil u abonin akisingtan, amahon kho ajatapouve. Amahon Pakai thusei adouvun, chuleh Pakai thu ajuipouve.
11 Tādēļ es esmu pilns Tā Kunga bardzības, ka nevaru valdīties. Izgāz to arī pār bērniem uz ielām, un pār to jaunekļu draudzi kopā, jo vīri un sievas tiks aizņemti, veci un kas mūžu piedzīvojuši.
Hitijeh chun Pakai lunghanna chu kasunga tun adimtai. Hiche kakhol khol hi kacholtai. “ka lunghanna hi keiman khopi sunga kichem chapangho chunga, khangdong kikhom ho chunga, ajipa leh ajinu chunga, chuleh upa ho leh tehseho chunga kasun lhah ding ahi.
12 Un viņu nami taps citiem līdz ar tīrumiem un sievām; jo Es izstiepšu Savu roku pret tās zemes iedzīvotājiem, saka Tas Kungs.
A-in hou, alou hou chuleh ajinuteu jouse, abon’a melmate khut’a kapih doh ding ahi. Ajeh chu keiman hiche mite chunga hi kakhuttum kalha ding ahi,” tin Pakaiyin aseiye.
13 Jo visi ir mantas kārīgi, tā mazi kā lieli; tā pravietis kā priesteris, visi dzen viltību.
Ajeh chu aneopen’a pat alenpen geiyin, amitakip in lamdih louva phatchomna aholtauve. Themgaoho leh thempuho geiyin jou le nal in thil aboltauvin ahi.
14 Un tie dziedina Manas tautas vainu kā par nieku, sacīdami: miers, miers! Kur tomēr miera nav.
Amahon kamite chunga maha ho chu imalou tah in ajenpih un. Amahon chamna bon umlouva, ima aboi aumpoi, aphasoh keiye, atiuve.
15 Tie krituši kaunā, ka darījuši negantību. Bet tie nemaz nekaunas un neprot kauna. Tāpēc tie kritīs starp tiem kritušiem; kad es tos piemeklēšu, tad tiem būs krist, saka Tas Kungs.
Amahon kidah um tahtah ho aboldoh tenguleh, jachatna aneilouvu ham? Ajahcha naisaipouve, jum leja helouhel mite ahiuve. Amaho hi alhusa hotoh kijamtha diu ahi. Keiman amaho talen kamatsah tengleh, abonuva kichaihel diu ahi, tin Pakaiyin aseiye.
16 Tā saka Tas Kungs: stājaties uz ceļiem un raugāt un vaicājiet pēc tiem senajiem ceļiem, kurš tas labais ceļš, un staigājiet pa to, tad jūs atradīsiet dusu savai dvēselei. Bet tie saka: mēs negribam staigāt.
Pakaiyin hitin aseiye, Lamsom dunga dinguvin lang nakimvelu veuvin. Lamlui apha, Pathen lampi chu hol uvin, hichea chun cheuvin. Hiche lampi chu juiyun, Chutileh nalungthim kicholding ahi. Ahivangin nanghon hiche lampi chu juipou vinge, natiuve.
17 Es arī esmu iecēlis sargus pār jums, klausāties uz trumetes skaņu. Bet tie saka: mēs negribam klausīties.
Keiman nachunguva nangahtup diu kakoiyin: Aman najahuva, sumkon gin phaten ngaiyun’ ati. Ahivangin nanghon, ngainahsah in nakoipouve’ ati.
18 Tāpēc klausāties, tautas, un ņem vērā, draudze, kas viņu starpā notiek.
Hijeh chun, namtin vaipin hichehi ngaiyun, kamite chunga thil hunglhung ding khu hecheh un.
19 Klausies, zeme! Redzi, Es vedīšu ļaunumu pār šiem ļaudīm, viņu padomu augļus, jo tie neklausās uz Manu vārdu, un Manu bauslību tie atmet.
Leiset pumpin ngaiuvin! Keiman hiche mite chunga manthahna kahinlhut ding ahi. Hiche amaho agitlounau tohga hiding ahi. Ajeh chu amahon kathusei angaipouvin chuleh kathupeh adonpouve.
20 Par ko tad Man tas vīraks, kas nāk no Sabas, un tās labās niedres no tālās zemes? Jūsu dedzināmie upuri Man nepatīk, un jūsu kaujamie upuri Man nemīlami.
Sheba gam’a kon chuleh gamla tah tah’a kon’a gimnamtwi tah tah maicham’a nahin lhut u chu, ipia pang ding ham? Pumgo thilto nabolu jong kasan lou ding chuleh kilhaina nabol jouseu jong kalunglhaina ahipoi.
21 Tādēļ Tas Kungs tā saka: redzi, Es šiem ļaudīm likšu piedauzekļus, un tēvi un bērni kopā pie tiem piedauzīsies, kaimiņš ar kaimiņu ies bojā.
Hijeh chun Pakaiyin hitin aseiye, Keiman kamite hi alamlhahna jouseuva kipal lhuhna kakoi ding; Apa leh achate kipallhu khomdiu chuleh hengleh kom, gollepai ho jouse jong thikhom diu ahi.
22 Tā saka Tas Kungs: redzi, tauta nāk no ziemeļa zemes, un liela tauta celsies no pasaules malām;
Hijeh chun Pakaiyin hitin aseiye, Vetan, sahlam gam’a konin melma nasatah ahung konin, Chuleh gamlatah’a konin jong nadoudiu namtin vaipi ahung kitil dohtai.
23 Tā nes stopus un šķēpus, tā ir briesmīga un nežēlīga, viņu balss kauc kā jūra, un tie jāj uz zirgiem; tie ir apbruņoti kā karavīri pret tevi, Ciānas meita.
Amahon thalpi leh tengcha akichoiyun, amaho chu giloutah leh lungsetna neilouhel ahiuve. Sakol chunga ahung touvun, tampi ahung kitolun, akitol ginu chu twikhanglen kinong gin tobang ahi. Amahon galbol dingdan akisemtoh un, nangma sumang jeng din ahung konuve, vo Jerusalem” ati.
24 Kad mēs par viņiem baumas dzirdējām, tad mūsu rokas nogura, bailība mums uzbruka un sāpes kā dzemdētājai.
Keihon melmate chung chang thuthang kajatauve. Kichat jeh in thabeiyin kakhutu angoilha jengtai. Dipdam voujang nat in eiphauvin, numei naosonat in aphah bangin kaum gamtauve.
25 Neizejat laukā un nestaigājat pa ceļu, jo ienaidnieka zobens ir visapkārt par iztrūcināšanu.
Loujaova potdoh dauvin lang, Lampidunga jong vahle hih un! Ajeh chu melmapan chemjam akidop in, munjousea kichat tijat aume.
26 Ak, mana tauta, apjoz maisu un nometies pelnos, žēlojies kā par vienīgo dēlu, bēdājies gauži, jo postītājs nāk pār mums piepeši.
Vo kamite, khaodip pon kisil uvin lang, vutlah’a kitangun. Chapa changkhat seh manthahna chunga laina tah’a kap bangin kap un. Ajeh chu hetman louhela misumangpa chu nachunguva hung chuding ahi.
27 Es tevi esmu iecēlis par pārbaudītāju starp Maniem ļaudīm kā stipru pili, ka tev viņu ceļu būs atzīt un pārbaudīt.
Vo Jeremiah, keiman nangma hi, kamite itobang mong hiuvem, ti hedoh dinga, thih patepna tobanga kasemdoh nahi.
28 Tie visi ir tie lielākie atkāpēji un staigā viltībā, tie ir varš un dzelzs, tie visi ir samaitātāji.
Amaho hi, doumah bol’a lamkai milouchaltah ahiuvin: Chuleh muntin’ah mi seisea vahle ahiuve. Amaho hi, sum-eng lah thih banga tah’a, Chuleh midangho thilphalou bolsah’a makai ahiuve.
29 Plēšas ir sadegušas, no viņu uguns nāk tikai svins, kausētājs velti kausējis, jo sārņi nav atšķirti.
Pumlongin, mei chu akijap amleng in; Ahivangin, hichun thih-eh ho chu alhutjal thengsel dehpoi. Ajeh chu agitlounau chu amangthei dehpoi.
30 Tie top nosaukti par atmestu sudrabu, jo Tas Kungs tos ir atmetis.
Hijeh’a chu, Keiman amaho chu, lahtheilou dangka kati ding ahi. Ajeh chu, keima Pakaiyin amaho chu kapaimang ahitauve, ati.
