< Jeremijas 51 >

1 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es celšu maitātāja garu pret Bābeli un pret tiem, kas dzīvo Manu pretinieku serdē.
Angraeng mah, Khenah, Babylon hoi a thungah kaom kaminawk to tuk hanah, amrosak thaih takhi to kang thawksak han;
2 Un Es sūtīšu Bābelei vētītājus, kas tos vētīs un iztukšos viņas zemi, jo tie būs visapkārt ap viņu nelaimes dienā.
takhi hawhhaih paqa to Babylon ah ka patoeh han, anih mah prae to haw ueloe, amrosak boih tih; raihaih tongh na niah a taeng ih kaminawk mah anih to misa ah suem tih.
3 Lai strēlnieks stopu uzvelk pret strēlnieku un pret to, kas lepojās savās krūšu bruņās. Un nežēlojiet viņas jaunekļus, izdeldiet visu viņas spēku,
Kalii avak kami loe angmah ih kalii to takoih nasoe, angmah angvaenghaih to angkhuk pacoengah, kaat nasoe; anih ih thendoengnawk to pathlung pae hmah; anih ih misatuh kaminawk to tamit pae boih ah.
4 Ka nokauti krīt Kaldeju zemē un nodurti pa viņas ielām.
Hum ih kami loe Khaldian prae ah amtim tih, nihcae to loklamnawk ah thun o tih.
5 Jo Israēls un Jūda savā atraitnībā netaps pamesti no sava Dieva, Tā Kunga Cebaot, jebšu viņu zeme noziegusies pret to Svēto iekš Israēla.
Prae loe Israel Ciimcai Kaminawk hmaa ah zaehaih hoiah koi, toe angmah ih Sithaw mah Israel hoi Judah to pahnawt ai vop.
6 Bēdziet no Bābeles un izglābiet ikviens savu dvēseli, ka neejat bojā viņas noziegumā, jo šis ir Tā Kunga atriebšanas laiks, Viņš tai atmaksā algu.
Babylon vangpui thung hoiah cawn oh! Kami boih a hinghaih pahlong hanah cawn oh! Anih zaehaih pongah amro o hmah; vaihi tue loe Angraeng lu lakhaih tue ah oh baktiah, a nuiah kating ah sah pathok let tih.
7 Bābele bija zelta biķeris Tā Kunga rokā, kas piedzirdināja visu pasauli; tautas dzēra no viņas vīna, tāpēc tautas palika trakas.
Babylon loe Angraeng ban ah kaom long pum paquisak thaih, sui boengloeng ah oh; kami congca mah to misurtui to naek o moe, paquih o; to pongah prae kaminawk loe amthu o boih boeh.
8 Bābele ir piepeši kritusi un satriekta. Kauciet par viņu, ņemiet zāles viņas vātīm, varbūt tā taps dziedināta.
Babylon loe akra ai ah amtimh moe, amro boeh; anih han qah o haih ah! Ahmaa kana nok pae hanah tasii to la pae oh, to tih nahaeloe ngantui khoe doeh om tih, tiah thuih.
9 Mēs Bābeli dziedinājām, bet tā nav sadzijusi. Atstājiet viņu, un ejam ikviens uz savu zemi, jo viņas sodība iet līdz pat debesīm un aizsniedz padebešus.
Angvinnawk mah, Babylon ih ahmaa hoih thai hanah a sak o, toe hoih thai ai; anih to caeh o taak ah, aimah prae ah caeh o boih si boeh; anih lokcaekhaih loe van khoek to phak boeh, tamai ohhaih van khoek to dawh tahang boeh.
10 Tas Kungs ir gaismā nesis mūsu taisnību, nāciet, lai izteicam Ciānā Tā Kunga, sava Dieva, darbu.
Angraeng mah aicae toenghaih to sak boeh; angzo oh, aicae Angraeng Sithaw mah sak ih tok to Zion ah thui o si, tiah thuih o.
11 Trinat bultas, sagrābiet bruņas; Tas Kungs pamodinājis Mēdiešu ķēniņu sirdi, jo Viņa padoms ir pret Bābeli, to samaitāt; jo šī ir Tā Kunga atriebšana, atriebšana Viņa nama dēļ.
Palaa to kanoe ah taak oh loe, angvaenghaih aphaw to avak oh! Babylon to phraek han koeh pongah, Angraeng mah Medes siangpahrangnawk ih palungthin to pahruek boeh; hae loe Angraeng mah lu lakhaih ah oh moe, a tempul lu lakhaih ah oh.
12 Izceļat karogu uz Bābeles mūriem, vairojiet sargāšanu, ieceļat sargus, liekat karotājus slepenās vietās; jo Tas Kungs ir ko apņēmies un darīs arīdzan, ko Viņš runājis pret Bābeles iedzīvotājiem.
Babylon sipae nuiah kahni to payang oh! Pop parai misa toep kami to suem oh, misa toephaih im to kacakah sah oh loe, imtoep misatuh kaminawk to suem oh; Angraeng loe Babylon tuk hanah takroek ih lok baktih toengah sah tangtang tih.
13 Tu, kas pie tā lielā ūdens dzīvo, kam daudz mantas, tavs gals nācis, un tavas mantas kārības mērs ir pilns.
Aw pop parai tui nuiah kaom hmuenmae angraenghaih hoiah khosah kami, na boenghaih atue to angzoh boeh moe, na khithaih qui apethaih atue doeh phak boeh.
14 Tas Kungs Cebaot ir zvērējis pie Savas dvēseles: “Lai gan Es tevi esmu pildījis ar cilvēkiem kā ar siseņiem; tomēr pret tevi dziedās prieka dziesmu.”
Misatuh kaminawk ih Angraeng Sithaw loe angmah hoi angmah lokkamhaih to sak boeh; pop parai pakhu baktiah, kaminawk hoiah kang koisak han; nihcae mah na hang o thui tih.
15 Kas zemi radījis ar Savu spēku, kas pasauli iztaisījis ar Savu gudrību un debesis izpletis ar Savu saprašanu.
Anih mah long hae thacakhaih hoiah sak; palung a hahaih hoiah long hae caksak moe, a panoekhaih hoiah van hae payuengh tahang.
16 Kad viņa balss atskan, tad ūdeņi krāc debesīs; Viņš liek miglai celties no zemes galiem. Viņš dara zibeņus ar lietu un liek vējam ārā nākt no savām alām.
A lok pathok naah, katuen parai tui baktiah van ah atuenh to oh; long boenghaih hoiah tamai to tacawtsak tahang; khotui hoi tangphra to a pueksak moe, angmah ih hmuenmae suekhaih imthung hoiah takhi to tacawtsak.
17 Visi cilvēki paliek stulbi bez saprašanas, visi kausētāji top kaunā ar saviem tēliem; jo ko tie lej, ir meli, un dvašas tur nav.
Kaminawk loe angmacae thoemhaih hoiah amthu o boih boeh; sui sahkungnawk loe a sak o ih krangnawk pongah a zat paw o boeh; a sak o ih krang loe a linghaih ah oh moe, anghahhaih takhi doeh tawn o ai.
18 Tie ir nelietība un apsmejams darbs, piemeklēšanas laikā tie iet bojā.
To krangnawk loe azom pui ni; alinghaih hmuen ah ni oh o; nihcae thuitaekhaih ni phak naah loe, to hmuennawk to anghmaa tih.
19 Tā kā šie nav Jēkaba daļa, jo viņš ir visu lietu un savas tautas Radītājs, Kungs Cebaot ir viņa vārds.
Jakob ih taham Sithaw loe to hmuennawk hoiah anghmong ai; anih loe hmuen boih sahkung Sithaw ah oh pongah, Israel loe angmah ih qawktoep kami ah oh; anih ih ahmin loe misatuh kaminawk ih Angraeng, tiah oh.
20 Tu esi Mans veseris, Manas kara bruņas, un caur tevi Es sadauzu tautas, un caur tevi Es maitāju valstis,
Nang loe misa ka tukhaih caka hoi maiphaw maica ah na oh; nang patohhaih hoiah prae kaminawk to ka khuek moe, nang rang hoiah praenawk to kam rosak;
21 Un caur tevi Es sadauzu zirgu un viņa jātnieku, un caur tevi Es sadauzu ratus un braucējus.
nang hoiah ni hrang hoi a nuiah angthueng kaminawk to ka dueksak moe, nang hoiah ni hrang lakok hoi a nuiah angthueng kami to ka hum han,
22 Un caur tevi Es sadauzu vīrus un sievas, un caur tevi Es sadauzu vecus un jaunus, un caur tevi Es sadauzu jaunekļus un jaunietes.
nang hoiah ni nongpa hoi nongpata to ka hum han, nang hoiah ni nawkta hoi mitong to ka paduek moe, nang hoiah ni thendoeng hoi tangla doeh ka paduek han;
23 Un caur tevi Es sadauzu ganu un viņa ganāmo pulku, caur tevi Es sadauzu arāju un viņa jūgu, un caur tevi Es sadauzu kungus un valdniekus.
nang hoiah ni tuutoepkung hoi tuunawk to ka boh moe, nang hoiah ni lawktawn kami hoi maitaw tae to ka boh han; nang hoiah ni misatuh angraengnawk hoi ukkungnawk to ka hum han.
24 Bet Bābelei un visiem Kaldeju zemes iedzīvotājiem Es atmaksāšu pēc visas viņu bezdievības, ko tie darījuši pie Ciānas priekš jūsu acīm, saka Tas Kungs.
Babylon hoi Khaldian kaminawk mah, Zion ah sak o ih zaehaih pongah, nangcae hma roe ah nihcae to ka thuitaek han, tiah Angraeng mah thuih.
25 Redzi, saka Tas Kungs, Es celšos pret tevi, maitātāja kalns, kas visu pasauli samaitā, un Es izstiepšu Savu roku pret tevi un tevi novelšu no taviem akmeņu kalniem, un darīšu tevi par degošu kalnu,
Aw long pum phraekung, amrosak thaih mae nang, nang hae misa ah kang suek, tiah Angraeng mah thuih; na nuiah ban ka payangh moe, amngoe hoiah kang palet han, hmai mah kangh ih mae baktiah kang sak han.
26 Ka no tevis nevar ņemt nedz stūra akmeni nedz pamata akmeni, jo tu būsi par mūžīgu posta vietu, saka Tas Kungs.
Im taki ah thling han ih thlung to, nang thung hoiah la mak ai ueloe, im angdoethaih thlung doeh nang thung hoiah la mak ai; nang loe dungzan ah nam ro tih boeh, tiah Angraeng mah thuih.
27 Izceļat karogu virs zemes, bazūnējat ar bazūnēm starp tautām, sataisiet tautas uz karu pret viņu, aicinājiet pret viņu Ararata, Meni un Aškenasa valstis, ieceļat kara virsnieku pret viņu, atvediet zirgus kā briesmīgus siseņus;
Prae thungah kahni payang oh! Prae kaminawk salakah mongkah to ueng oh! Prae kaminawk anih tuk hanah amsak oh, Ararat, Minni hoi Ashkenaz prae kaminawk nawnto angpop oh loe, anih tuk hanah misatuh angraeng maeto qoi oh; ahin kamtaak pakhu angpoeng baktiah hrang angthueng kaminawk to misatuk hanah caeh o sak tahang ah.
28 Sataisiet tautas uz karu pret viņu, Medijas ķēniņus, viņas valdniekus un visus viņas lielkungus un visas viņu valstis!
Prae kaminawk boih mah anih tuk hanah, Medes siangpahrangnawk, misatuh angraengnawk, prae ukkungnawk mah uk ih praenawk boih, amsak o sak ah.
29 Tad zeme drebēs un trīcēs, jo Tā Kunga domas pret Bābeli piepildās, darīt Bābeles zemi par posta vietu bez iedzīvotāja.
Babylon prae loe anghuenh ueloe, palungsethaih om tih; Babylon prae loe kami om ai, amrosak hanah, Angraeng mah sak atimhaih Babylon nuiah phasak tih.
30 Bābeles varenie mitējušies karot, tie paliek stiprās pilīs, viņu vara ir izsīkusi, tie ir tapuši par bābām, viņas māju vietas iededzinātas, viņas aizšaujamie salauzti.
Thacak Babylon misatuh kaminawk loe misatukhaih to toengh o sut moe, sipae thungah akuep o boih; nihcae loe thazok o sut boeh; nongpata baktiah ni oh o boeh; anih ohhaih ahmuennawk to hmai hoiah thlaek o moe, thok takraenghaih thingnawk doeh angkhaeh boih boeh.
31 Bēglis tek bēglim pretī un vēstnesis vēstnesim, un stāsta Bābeles ķēniņam, ka viņa pilsēta ieņemta no visām pusēm,
Anih ih vangpui loe lak boeh, tiah Babylon siangpahrang khaeah thuih pae hanah, tamthang thui kami maeto pacoeng maeto khaeah a caeh o moe, patoeh ih kami maeto pacoeng maeto khaeah a cawnh o,
32 Un ka braslas ieņemtas, un dīķi ugunī nodeguši, un karavīri noguruši.
loklam to pakaa o khoep moe, sakrungkung baktiah kaom akungnawk ohhaih ahmuen to hmai hoiah thlaek o, misatuh kaminawk doeh zithaih hoiah oh o.
33 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: Bābeles meita ir kā klons kuļamā laikā; vēl maķenīt, tad viņai nāks pļaujamais laiks.
Misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah, Babylon canu loe cang atithaih ahmuen baktiah oh, anih atithaih atue loe phak boeh, akra ai ah anih cang aahhaih atue pha tih boeh, tiah thuih.
34 Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, mani aprijis, viņš mani sadauzījis, viņš mani darījis par tukšu trauku, viņš mani aprijis kā pūķis, viņš savu vēderu pildījis ar maniem gardumiem, viņš mani aizdzinis.
Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar mah kai hae ang paaeh moe, ang tit pacoengah, laom kok baktiah ang suek sut; pahui baktiah ang paaeh moe, ka ngan hoiah zok amhah pacoengah, tasa bangah ang pathak sut.
35 Tas varas darbs, kas man un manai miesai darīts, lai nāk pār Bābeli, tā lai saka Ciānas iedzīvotāja, un manas asinis lai nāk pār Kaldejas iedzīvotājiem, tā lai saka Jeruzāleme.
Ka nuiah a sak ih athii longhaih to Babylon nuiah om nasoe, tiah Zion kaminawk mah thuih o; Jerusalem mah doeh, ka nuiah sak ih athii longhaih loe Khaldian kaminawk nuiah om nasoe, tiah thuih o.
36 Tādēļ Tas Kungs tā saka: “Redzi, Es tiesāšu tavu lietu un tevi atriebšu, un Es viņas jūrai likšu izsīkt un viņas avotiem izžūt.
To pongah Angraeng mah, Khenah, nang to kang sak haih moe, lu kang lak pae han; anih ih tuipui to ka kangsak moe, anih ih tuibaap tuinawk doeh ka kangsak han, tiah thuih.
37 Un Bābele taps par akmeņu kopu, par šakāļu mājokli, par tuksnesi un par apsmieklu, bez iedzīvotāja.
Babylon loe kamro hmuenmae suek cuuhaih ahmuen, tasuinawk ohhaih ahmuen, dawnraihaih ahmuen, pahnui thuihaih ahmuen hoi kami om ai angqai krang ahmuen ah om tih.
38 Tie kopā rūks kā lauvas un ņurdēs kā jauni lauvas.
Nihcae loe kaipui baktiah nawnto hang o ueloe, kaipui caanawk baktiah hang o tih.
39 Kad tie būs iekarsēti, tad es tiem celšu priekšā viņu dzērienu un tos piedzirdināšu, ka tie bļaustīsies, bet aizmigsies uz mūžīgu miegu un ne mūžam vairs neuzmodīsies,” saka Tas Kungs.
Nihcae anglawt ai, dungzan ah iih o poe hanah, palung angthawk o li naah, nihcae hanah poih to ka sak pae moe, ka paquisak boih han, tiah Angraeng mah thuih.
40 “Es tos vedīšu kā jērus pie kaušanas, kā aunus ar āžiem.
Boh hanah hoih ih tuucaa baktih, tuu taenawk hoi maeh taenawk baktiah ka hoih tathuk han.
41 Kā Šešaks tā ir ieņemts un pasaules slava tā pārvarēta! Kā Bābele ir tapusi par biedēkli starp tautām!
Kawbangmaw Sheshak vangpui to lak o moe, long pum kamthang vangpui to a lak o? Kawbangmaw Babylon loe prae kaminawk salakah dawnrai koiah oh halat!
42 Jūra ir plūdusi pār Bābeli, un ar viņas viļņu pulku tā ir apklāta.
Babylon nuiah tuipui angthawk moe, kangthawk tuiphu mah anih to khuk khoep boeh.
43 Viņas pilsētas palikušas par tuksnesi, par izkaltušu sausu zemi, par zemi, kur neviens nedzīvo, kur cilvēka bērns nestaigā.
Anih ih vangpuinawk loe amrohaih ahmuen, prae karoem ahmuen, praezaek ahmuen, kami om ai ahmuen, kami caeh ai ih ahmuen ah om tih boeh.
44 Un Es piemeklēšu Belu Bābelē un izraušu no viņa rīkles, ko viņš ierijis, un tautas vairs netecēs pie viņa, jo arī Bābeles mūri ir krituši.
Babylon ih Bel sithaw doeh ka thuitaek moe, anih mah paaeh ving ih hmuen to ka pathaksak let han; prae kaminawk loe anih khaeah caeh o mak ai boeh; ue, Babylon sipae loe amtim tih boeh, tiah thuih.
45 Izejiet, Mani ļaudis, no viņas vidus, un izglābiet ikviens savu dvēseli no Tā Kunga bardzības karstuma.
Kai ih kaminawk, anih to tacawt o taak ah; kanung parai Angraeng palungphuihaih thung hoiah kami boih hinghaih to pahlong oh.
46 Un jūsu sirds lai netop bailīga, un neizbīstaties no tās baumas, kas tai zemē taps dzirdēta; jo bauma nāks vienā gadā, un pēc tam cita bauma otrā gadā, un varas darbs būs tai zemē, valdnieks pret valdnieku.
Prae thung hoi thaih ih tamthang lok pongah, palung boeng o sak hmah loe, zii doeh zii o hmah; tamthang loe saningto pacoeng saningto thaih o tih; ukkung maeto hoi maeto misa angtukhaih, prae thungah athii longhaih to om tih.
47 Tāpēc redzi, nāk dienas, tad Es piemeklēšu Bābeles dievekļus, un visa viņas zeme taps kaunā un visi viņas nokautie gulēs viņas vidū.
Babylon ih krangnawk nuiah ka thuitaekhaih to pha tih; prae boih dawnrai o ueloe, vangpui thungah kami pop parai duekhaih to om tih.
48 Un par Bābeli gavilēs debesis un zeme, un viss, kas tur ir, ka no ziemeļa puses pār viņu nāk postītāji, saka Tas Kungs.
Aluek bang hoiah anih tuh kaminawk angzoh o naah, van hoi long ah kaom kaminawk boih mah Babylon anghoehaih laa to sah o tih, tiah Angraeng mah thuih.
49 Un kā Bābele gāzusi Israēla nokautos, tā Bābelē kritīs visas zemes nokautie.
Babylon pongah Israel kaminawk hum o baktih toengah, long pum ih kaminawk doeh Babylon vangpui ah hum o tih.
50 Jūs no zobena izglābtie, ejat un nestāviet! Pieminiet To Kungu tālā zemē un turat Jeruzālemi savā sirdī.
Nangcae sumsen hoi loih kaminawk, angdoe o sut hmah, caeh o ving ah; prae kangthla hoiah Angraeng to poek oh loe, Jerusalem doeh palung thungah poek oh.
51 Mēs esam palikuši kaunā, jo mēs esam dzirdējuši apsmieklu; kauns ir apklājis mūsu vaigu, tāpēc ka sveši nākuši pār Tā Kunga nama svētumu.”
Kaicae loe kasaethuihaih ka thaih o pongah, azathaih hoiah ka oh o, azathaih mah kaicae ih mikhmai to khuk khoep boeh; angvinnawk loe Angraeng im hmuenciim ah akun o boeh.
52 “Tāpēc redzi, nāk dienas,” saka Tas Kungs, “tad Es piemeklēšu viņas dievekļus, un visā viņas zemē vaidēs nāvīgi ievainotie.
Toe khenah, Babylon ih krangnawk nuiah lok ka caekhaih aninawk to pha ueloe, prae boih ih ahmaa caa kaminawk to hang o tih.
53 Jebšu Bābele kāptu debesīs un stiprinātu savu varu augstībā, tad tomēr postītāji no Manis nāks pār viņu,” saka Tas Kungs.
Babylon loe van khoek to phak boeh, kacakah sipae thungh o tahang langlacadoeh, anih paro kaminawk to ka patoeh han, tiah Angraeng mah thuih.
54 Kliegšanas balss ir dzirdama no Bābeles un liels posts no Kaldejas.
Babylon hoiah qahhaih lok to angzoh moe, kalen parai amrohaih to Khaldian kaminawk prae thung hoiah angzoh;
55 Jo Tas Kungs izposta Bābeli un iznīcina no tās to lielo troksni, jo viņu viļņi kauc kā vareni ūdeņi, viņu varenais troksnis skan.
Angraeng mah Babylon to phraek boeh pongah, kalen parai tuinawk baktiah anih ih tuiphu angthawk tahang naah, katuen parai moe, kalen parai anih ih lok to Angraeng mah diisak tih;
56 Jo postītājs nāk pār viņu, pār Bābeli, un viņas varenie top gūstīti, viņu stopi top salauzti. Jo Tas Kungs ir Dievs, tas atmaksātājs, atmaksādams viņš atmaksā.
Babylon phraekung to angzoh pongah, thacak angmah ih misatuh kaminawk to naeh o moe, kaliinawk to khaeh pae o boih; Angraeng loe lu la Sithaw ah oh, anih mah lu la tangtang tih.
57 “Un Es piedzirdināšu viņas lielkungus un viņas gudros, viņas valdniekus un viņas virsniekus un viņas varoņus, un tie gulēs mūžīgu miegu un neuzmodīsies,” saka tas ķēniņš, kam vārds ir Kungs Cebaot.
Anih ih angraengnawk, palungha kaminawk, misatuh angraengnawk, prae ukkungnawk, thacak kaminawk to ka paquisak han; nihcae loe angthawk o mak ai, dungzan khoek to iip o poe tih, tiah misatuh kaminawk ih Angraeng, tiah ahmin kaom, Siangpahrang mah thuih.
58 Tā saka Tas Kungs Cebaot: “Platie Bābeles mūri visai(pilnīgi) taps nopostīti, un viņas augstie vārti ar uguni sadedzināti, tā ka tautas velti strādājušas, un ļaudis ugunij par labu pūlējušies.”
Misatuh kaminawk ih Angraeng mah, Babylon ih kathah sipaenawk to amrosak tih, prae kaminawk mah patangkhanghaih hoiah sak o ih, kasang khongkhanawk doeh hmai mah kang tih; kaminawk loe azom pui ah ni toksah o tih, tiah thuih.
59 Šis ir tas vārds, ko pravietis Jeremija pavēlēja Serajam, Nerijas dēlam, Mazejas dēla dēlam, kad šis ar Cedeķiju, Jūda ķēniņu, gāja uz Bābeli, viņa valdīšanas ceturtā gadā, un Seraja bija tas ceļa lielkungs.
Judah siangpahrang Zedekiah ukhaih saning palito haih naah, Jeremiah loe siangpahrang hoi nawnto Babylon ah caeh, to naah Maseiah capa Neriah, Neriah capa angraeng Seraiah khaeah Jeremiah mah thuih ih lok loe hae tiah oh.
60 Un Jeremija rakstīja visu to ļaunumu, kam bija nākt pār Bābeli, grāmatā, visus šos vārdus, kas rakstīti pret Bābeli.
Babylon nuiah kaom han koi amrohaih hae loknawk boih loe Jeremiah mah tarik.
61 Un Jeremija sacīja uz Seraju: “Kad tu nonāksi Bābelē, tad pielūko un lasi visus šos vārdus,
Jeremiah mah Seraiah khaeah, Babylon ah na phak naah, hae loknawk boih hae kroek paeh;
62 Un saki: ak Kungs, Tu pret šo vietu esi runājis, ka to gribi izdeldēt, tā ka tur vairs nepaliek iedzīvotāju, ne cilvēku ne lopu, bet ka tai jāpaliek par mūžīgu posta vietu.
Aw Angraeng, hae ahmuen ah kami doeh, taw ih moisan doeh, oh han ai ah phraek boih moe, dungzan khoek to kam rosak poe han, tiah lok na thuih boeh, tiah lawkthui ah.
63 Un kad tu šo grāmatu esi izlasījis, tad piesien pie tās akmeni un iemet to Eifrat upē,
Hae cabu na kroek pacoengah, thlung hoi nawnto kom ah loe, Euphrates vapui thungah vah ah;
64 Un saki: tāpat Bābele nogrims un nenāks vairs augšā aiz tās nelaimes, ko Es pār viņu vedīšu, un tie nogurs.” Tik tālu Jeremijas vārdi.
Babylon loe to tiah amtim tih, anih loe a nuiah ka phaksak han ih amrohaih hoiah angthawk let mak ai boeh; vangpui kaminawk loe thazok o tih, tiah thuih paeh, tiah a naa. Jeremiah ih lok loe hae ah boeng boeh.

< Jeremijas 51 >