Jeremijas 50
1 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs runājis pret Bābeli, pret Kaldeju zemi, caur pravieti Jeremiju.
Chaldea gam Babylon thudol, Pakaiyin Jeremiah themgao henga hiti hin thu aseiyin ahi.
2 Sludinājiet starp tautām un izsauciet to un izceļat karogu, izsauciet un neapslēpiet to, sakāt: Bābele uzņemta, Bels stāv kaunā, Merodaks satriekts, viņu dievekļi apkaunoti, viņu elkudievi satriekti.
“Namtin chunga phongjal un seichoi jun, ponlap khaisang un chule akisel guh beijin samphong un; ajeh chu Babylon chu akijousoh hel in, Bel in jumna atoh in chule Marduk alung lhada lheh jeng tai. Khopi sung milim semthu ho abonchan akithe cheh gamtan, pathen lim semthu jouse jong pannabei asohgam tai,” tin seiyun.
3 Jo pret viņu nāk tauta no ziemeļa puses; tā viņas zemi darīs par tuksnesi bez iedzīvotāja; tā cilvēki kā lopi bēguši, aizgājuši projām.
“Ijeh-inem itileh khopi toh kidou din sahlam gamkaiya pat nam mite khat ahung tauvin, hiche nam mite chun agam sung pumpi asuh manghel diu; avel’a koima kilah kit talou ding ahi. Chule mihem ahin, gamsa jeng jong anitah a jam mang ding ahi.”
4 Tanīs dienās un tanī laikā, saka Tas Kungs, Israēla bērni līdz ar Jūda bērniem nāks; tie ies raudādami vienā raudāšanā un meklēs To Kungu, savu Dievu.
Pakaiyin hiti hin aseiye, “Hiche nikho leh phatlai hin Israel chate ahin, Judah chate in lam jon’a hung kile diu ahi. Kap pum pum’a hung diu, Pakai Pathen ahin hol diu ahi.”
5 Tie vaicās pēc Ciānas, viņu vaigi (griezīsies) šurp pa to ceļu. Nāciet, pieķersimies Tam Kungam mūžīgā derībā, kas netaps aizmirsta.
Chuteng amahon Zion jotna lampi mi ahin doh diu, hiche lam chu ahin ngaidiu, “Hung un a-itih a isuhmil lou diu le atonsot’a kinepna chu Pakai henga eima cheh’in kitepna sem u-hite,” tia asei diu ahi.
6 Mani ļaudis bija pazudušas avis, viņu gani tās bija pievīluši, tie tās bija maldinājuši kalnos, ka gāja no kalniem uz pakalniem, aizmirsa savus laidarus.
“Chule keima mite chu kelngoi vah-mangsa ahiuve, kelngoi chin’a ching hochun amaho ana puimang gam tauvin ahi. Molchung holah’a ana hoidoh un, molchunga pat’in thinglhang lam jon in acheu vin, hiti chun abitnau asumil gam-tauve.”
7 Visi, kas tos atrada, tos aprija, un viņu pretinieki sacīja: mēs nebūsim noziedzīgi, jo tie ir grēkojuši pret To Kungu, pret to taisnības dzīvokli un viņu tēvu patvērumu, pret To Kungu.
Chuin amaho toh-kha chan chun asugep hel ji tauvin, amaho douva pang hon jong aseiyun, “Eiho themmona aum poi, ijeh-inem itileh a-Pakaiyu, achennau dihtah Pakai, apu apateu khanga pat akinep nau dounan chonset abol’un ahi,” atiuve.
8 Bēdziet no Bābeles un ejat ārā no Kaldeju zemes un esiet tie auni ganāmā pulka priekšā.
“Hijeh chun Babylon khopi sunga kon’in jamdoh tauvin, chule Chaldea mite henga kon’in chedoh tauvin; kelngoi hon lah’a kelchal ho tobang'in um uvin.
9 Jo redzi, Es celšu lielu tautu pulku no ziemeļa zemes un to vedīšu pret Bābeli; tie pret viņu nostāsies, un tad viņa taps uzņemta. Viņu bultas būs kā no krietna karavīra, neviena neatgriezīsies tukša.
Ajeh chu keiman Babylon dounan sahlam gamkaiya pat’in nam gim neitah khat kahin sol luttai, amaho hiche khopi douna dinga chu hung kigong diu, chuteng akhopi alah diu ahi. Athal chang’u jong khutgoh keuva kile lou gal-hang tah jeng ahiuve.
10 Un Kaldeju zeme būs par laupījumu; visi, kas to aplaupa, pieēdīsies, saka Tas Kungs.
Pakaiyin, “Chaldea mite jong abonchauva kiman soh keiya, chuteng amaho mangam’a pangho haodoh soh kei diu ahi,” tin aseiye.
11 Jo priecājaties tik vien un lecat no prieka, jūs Manas mantības postītāji; lecat tik vien kā tele uz metiena un zviedzat kā ērzeļi.
“Chule nangho nakipa diu naki choisang diu ahi. Hinlah kagoulo ho mangam’a pang holeh hamhing lah’a chom lele ho; sakol til-lah lou tobang'in peng peng jong leu chun,
12 Jūsu māte taps ļoti apkaunota, kas jūs dzemdējusi, tā nosarks; redzi, pagānu gals ir tuksnesis, sausums un posts.
na chunnu uchun gimnei tah’a jumna ato ding, nahing nu uchu vetdana chang tei ding ahitai. Ven, hiche nu hi nam jouse lah’a anu-khah pen’a pang ding; gamthip lah’a neldi gam tobangbep hiding ahi.
13 Aiz Tā Kunga dusmības tur nedzīvos, bet tā būs pavisam tuksnesis; visi, kas Bābelei ies garām, brīnīsies un svilpos par viņas mokām.
Ajeh chu Pakai lunghanna jeh’a hiche mun chu chenna soh talou ding, imacha umlou akeo hiding; Babylon jon jouse dinga kichat tijatna hita ding, akhopi sung kisuhsetna jouse kidah soh ding ahi.
14 Taisāties pret Bābeli visapkārt, visi, kas stopu velk, šaujiet uz to, netaupiet bultas, jo tā grēkojusi pret To Kungu.
Hijeh chun Babylon khopi sat dinga kigo jouse, thalpi kamsa kichoi jouse kivon cheh un chule umkimvel tauvin; ijeh-inem itileh hiche khopi hi Pakai doumah bol’in achonse lheh jeng tai.
15 Ceļat visapkārt kara troksni pret to! Tā padevusies, viņas pamati gruvuši, viņas mūri noārdīti. Jo tā ir Tā Kunga atriebšana; atriebjaties pret viņu, tā kā viņa darījusi, tā dariet viņai.
Khopi kimvel’a lhangsam cheh’un, khopi ama chamtah in alhu pan tan; pal kikai jouse jong achimsoh in, pal jouse akisuchim soh heltan ahi. Ajeh chu hitobang thilsoh hi Pakai phulah ahin, hiche khopi chunga hi phu-alah ahitai. Khopi ana chonna banga achunga abol tauvin ahi.
16 Izdeldat no Bābeles tā sējēju, kā to, kas sirpi ņem rokā pļaujamā laikā! No tā briesmīgā zobena ikviens griezīsies pie savas tautas un ikviens bēgs uz savu zemi.
Chule Babylon khopia muchi tua pangpa chu that uvin, chang-at laiya koite kichoipa jong that uvin, mi sugentheija pang chemjam hem choipa jal chun, mijouse amite lam’a chekit ding ahi; chule min ama ama gamsung cheh adel’a jam lut cheh ding ahi.
17 Israēls ir noklīdusi avs, ko lauvas trenkājušas. Tas pirmais, kas viņu ēdis, bija Asīrijas ķēniņš, un nu pēdīgi Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, satriecis viņa kaulus.
Ijeh-inem itileh “Israel chu kelngoi kidel jam banga, keipi bahkai ten adel mangsa ahibouve. Amasa chun Assyria lengpan ana man tauvin, chule tunvang Babylon lengpa Nebuchadnezzar in agu achang geiyin asuhchip peh tan ahi.”
18 Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, tā kā esmu piemeklējis Asīrijas ķēniņu,
Hatchungnung Pakai, Israel Pathen in, “Ven, Keiman Assyria lengpa chunga gimna kapeh bang in, Babylon lengpa chunga jong gimna kalhunsah in ahi,” ati.
19 Un vedīšu Israēli atpakaļ viņa dzīvoklī, un tas ganīsies pa Karmeli un Basanu, un viņa dvēsele taps pieēdināta pa Efraīma un Gileāda kalniem.
“Chule keiman Israel chu ama in leh gamsunga kahin lepui ding, Carmel le Bashan a kivah vadiu; chuteng Ephraim le Gilead thinglhang gam sunga avel’a kivahva diu ahi.
20 Tanīs dienās un tanī laikā, saka Tas Kungs, Israēla noziegums taps meklēts, bet vairs nebūs, un Jūda grēki, bet tie netaps atrasti, jo Es tiem piedošu, ko Es atlicināšu.
Hiche nikho tengleh chun, Israel sunga themmona kikhol ding, ahivanga kikholdoh deh deh lou ding; chule Judah sunga jong chonsetna kikhol ding, ahivanga khatcha kikhol doh louhel ding ahi. Ajeh chu keiman amoh chengse avaldoh ho chunga ngaidamna kanei ahitai.
21 Celies pret to divkārtīgo dumpotāju zemi un pret tiem iedzīvotājiem, kas taps piemeklēti; posti un deldē viņiem pakaļ dzīdamies, saka Tas Kungs, un dari, tā kā Es tev esmu pavēlējis.
“Kagal hang ho, Merathaim le Pekod dounan agam sunga chetou tauvin; abonchauvin that gam uvin chule sumang hel uvin, tin Pakaiyin aseiyin hiche hi keima thupeh ahi.
22 Kara troksnis tai zemē un liels posts!
Gamsung pumpia gal kisat ogin akijan, manthahna ogin gimneitah chu akithong lha jeng tai!
23 Kā visas pasaules veseris salauzts un satriekts! Kā Bābele palikusi par posta vietu starp tautām!
I-atileh leiset pumpi khetbuh’a pang Babylon kisat lhua kichil thang jeng hitam! Itidan’a Babylon hi nam jouse lah’a kidah chang jeng hitam!
24 Es tev esmu licis valgus, un tu nezinot esi savaldzināta, Bābele; tu esi atrasta un sagrābta, tādēļ ka tu Tam Kungam esi turējusies pretī.
O Babylon, thang kakampeh achun na oh-tai; hinlah naki hetdoh hih laiye, nangma holdoh in naum in nakiman chah kheh tai; ajeh chu Pakai dounan nachonval tai.
25 Tas Kungs Savu mantas namu atdarījis un Savas dusmības rīkus ņēmis ārā, jo Tam Kungam, Tam Kungam Cebaot, ir darbs Kaldeju zemē.
Chuin Pakaiyin agal manchah koina ahong doh in, alunghanna machah jouse ahin podoh tai; ijeh-inem itileh Pakai hatchungnung Pathen in Chaldea mite gam sunga natoh ding khat aneiye.
26 Nāciet šurp pret viņu no pasaules gala, atdariet viņas klētis, sametiet to kā labību kaudzēs, un izdeldiet to, ka no tās nekas neatliek.
Henge, gam kimvel’a kon in hiche gam toh kidou din hung kon tauvin; achangsal jouse hong un, chang kisi vum tobang'in sivum unlang manthah sah jeng uvin, ama thi le lo ima kheng hih hel un.
27 Nokaujiet visus viņas vēršus, lai tie iet pie kaušanas. Ak vai, par tiem! Jo viņu diena ir nākusi, viņu piemeklēšanas laiks.
Abongchal jouse sat lih un, abonchan athina diumun jotsah cheh un; ada tangei-yuve, ijeh-inem itileh ahinkhou achaina ahung lhunge. Gimna atodiu phat chu hunglhung ahitai.
28 Klau! Bēgļi un izsprukušie no Bābeles zemes, lai pasludina Ciānā Tā Kunga, mūsu Dieva, atriebšanu, to atriebšanu Viņa nama dēļ.
Miho ogin khu ngaiyin, Babylon gamsunga kon in Zion Pakai, i-Pathen uvin phu alah nakhu, ahouin dinga phu alahna phondohnan ajam cheh tauvin; atol manghel tauve.
29 Sasauciet pret Bābeli strēlniekus; visi, kas stopu velkat, apmetaties ap viņu, ka neviens neizsprūk, atmaksājiet viņai pēc viņas darba, dariet viņai, tā kā viņa darījusi. Jo tā ir lepojusies pret To Kungu, to Svēto iekš Israēla.
Thalpi kamsaa kichoi holeh thal them ho abonchauvin Babylon toh kisat din koudoh tan. Hiche khopi kimvel’a khun ngahmun semsoh keiyun, mihem kiti khat jengcha jong naso chat sah louhel diu ahi. Khopi’n na atoh dungjuiya lethuhna nachan sah diu, anatoh athilbol banga amachunga jong nabol diu ahi; ajeh chu Pakai, Israel Mithengpa chu kisatpi ding in anachoudoh tai.
30 Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi viņas karavīri tai dienā taps izdeldēti, saka Tas Kungs.
Hijeh chun Pakaiyin aseiyin, “Akhopi sunga gollhang ho kijam chap diu, chule hiche nikho mama’a hi akhopi sunga sepai jouse jong kisumang hel ding ahi.
31 Redzi, Es ceļos pret tevi, tu lepnā, saka Tas Kungs, Tas Kungs Cebaot: jo tava diena ir nākusi, tavas piemeklēšanas laiks.
“Vetan, nangma kieltsahna dim keima toh kidou nahi, tin Pakai hatchungnung Pathen in aseiye; ijeh-inem itileh nangma nikho ahung lhung tai—hiche nikhoa hi keiman gimna kapeh ding nahi.
32 Tad tā lepnā klups un kritīs, un nebūs, kas viņu uzcels, jo Es iededzināšu uguni viņas pilsētās; tas visu norīs visapkārt.
O gamsung kiletsahna dim, nangma nakipal lhuh a, naki balhuh tei ding, koima naphongdoh ding um tapon te. Keiman khopi pumpia mei kakousah ding, chuteng akimvel’a umjouse meikong in aliu-gamkei ding ahi.
33 Tā saka Tas Kungs Cebaot: Israēla bērni līdz ar Jūda bērniem ir nospaidīti, un visi, kas tos cietumā likuši, viņus tura stipri un liedzās viņus atlaist.
Hatchungnung Pakaiyin hiti hin aseiye, “Israel mite leh Judah mite chunga gim le hesoh in akiumsah in, amaho soh chansah hon lahdoh ding gel phalou vin, naatuh chah jing uvin ahi.
34 Bet viņu Pestītājs ir stiprs, Kungs Cebaot ir viņa vārds, viņš tiesādams tiesās viņu lietu, ka šo zemi dara dusam, bet Bābeles iedzīvotājus drebam.
Hinlah amaho lhatdampu chu athahat in, hatchungnung Pakai kiti hi ama min ahi. Amachun amaho khotona thudol ahinsei ding, chule Israel akichol damsah kit ding; amavang Babylon mite choldona apeh lou ding ahi.
35 Zobens nāks pār Kaldejiem, saka Tas Kungs, un pār Bābeles iedzīvotājiem, un pār viņas lielkungiem un pār viņas gudriem.
Pakaiyin hiti hin aseiyin, “Chaldea mite, Babylon khopi sunga chengte, aleng chapate chule ami-chingte chunga gimna chemjam achuhsah tai.
36 Zobens nāks pār viņas zīlniekiem, ka tie top par ģeķiem, zobens pār viņas vareniem, ka tie baiļojās.
Ami-chingte, angolna diuvin achung'uva chemjam ahung chutan, akisuh manghel nadiuvin; akhopi sunga gal hang ho chunga chemjam achutan ahi!
37 Zobens pār viņas zirgiem un pār viņas ratiem un pār visu saskrējušo ļaužu pulku, kas ir viņas vidū, ka tie paliek par bābām; zobens pār viņas mantām, ka tās top laupītas.
Akhopi sunga sakol ho, akang-talai ho, chule akhopi dunga gamdang sepai hon jong numei lungput aputna diuvin, achung uvah chemjam achutai! Akisuh manghelna diuvin, khopi sunga thil khol khomna jouse chunga jong chemjam achutan ahi.
38 Kaltētājs nāks pār viņas ūdeņiem, ka tie izsīkst; jo tā ir elkdievīga zeme un trako ar saviem dievekļiem.
Akhopi sunga twi jouse akan-helna din go aju tapon, ajeh chu agam hi milim semthu gam jeng ahin, amaho jeng jong pathen lim semthua ngol ahitauve.
39 Tāpēc tur mitīs tuksneša zvēri un kaucēji, ir jauni strausi tur dzīvos, un tā vairs netaps apdzīvota ne mūžam, un tur iedzīvotāju nebūs līdz radu radiem.
Hijeh’a chu Babylon khopi sunga hi chomlou kah’a gamsa holeh kamkei ho hung cheng lut diu, chule akhosung chu simbu ho chenna hung hi ding; akhopi sunga chu mihem kiti cheng kit talou ding, hichu akhang akhanga chenna hita lou ding ahi.
40 Tā kā Dievs apgāzis Sodomu un Gomoru un viņu kaimiņus, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos nedz cilvēku bērns tur mitīs.
Sodom le Gomorrah banga akhopi sung leh akimvel’a khopi jouse kasuh manghel ding, hiche mun’a chu mihem koimacha hung cheng kit talou ding chule mihem koimacha akhosunga hung kholjin kitta louhel ding ahi, tin Pakaiyin aseiye.
41 Redzi, tauta nāk no ziemeļa puses, liela tauta, un daudz ķēniņi cēlās no pasaules galiem.
Vetan! Sahlam gamkaiya kon’in sepai hattah ahung kon tai. Nam hattah le leng tampi, gamlha tah’a kon’in ahung tauve.
42 Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir bargi un nebūs žēlīgi, viņu balss kauks kā jūra, un tie jās uz zirgiem apbruņoti kā karavīri pret tevi, Bābeles meita!
Abonchauva thalpi le tengcha toh hungkon ahiuvin, gilou tah le hepina beihel jeng ahiuve. Agol gin dan’u jong twikhanglen gintoh akilou vin, abonchauva sakol chunga tou jeng ahiuve; Nangma Babylon dou dinga galvon lhingsel’a kivon soh ahitauve.
43 Bābeles ķēniņš dzird viņu baumu, un viņa rokas nogurst, bailes viņu sagrābj, sāpes kā sievu, kas dzemdē.
Hiti chun, “Babylon lengpan jong athu kithan dol-u ajasoh tai! Akhut teni angoi lha jeng in, numei naoso natpat tobang'in gim hesohna chun ahin phatai.
44 Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas ir izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
Vetan! Keima Jordan gammang lah’a kon kelngoi hong umna nokhum dinga hung kon keipi bahkai banga, abonchauva akhopi sunga kon hetman louhel’a a kadel mang jeng ding, chujou tengleh keiman kadeisah dungjuiya khopi vaihom kakoi ding ahi. Ijeh-inem itileh keitobang koi um'em chule koiham keima eiki dinte pi ding? Koi vaihom thunei hijongleh kamasanga pang jou ding chu koi ham?
45 Tāpēc klausāt Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Bābeli, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Kaldeju zemi. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
Hijeh chun Pakaiyin Babylon dounaa athil-gon hi phaten ngai phauvin, kelngoi hon lah’a aneopen geiya kaimanga um ding; achennau in jouse jong kisumang hel ding ahi.
46 Un zeme trīcēs no trokšņa, ka Bābele uzņemta, un brēkšana būs dzirdama starp tautām.
Babylon kimat gin husan chu leiset pumpi o-thong jejua kithing liu ding, chule akagin chu vannoi leiset pumpia kithong lha ding ahi,” ati.
