Jeremijas 50
1 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs runājis pret Bābeli, pret Kaldeju zemi, caur pravieti Jeremiju.
Hina Gode da Ba: bilone moilai bai bagade fi ilima Ea sia: ne iasu ilegei amo nama amane olelei,
2 Sludinājiet starp tautām un izsauciet to un izceļat karogu, izsauciet un neapslēpiet to, sakāt: Bābele uzņemta, Bels stāv kaunā, Merodaks satriekts, viņu dievekļi apkaunoti, viņu elkudievi satriekti.
“Fifi asi gala ilima olelema! Ha: giwane sisia: ma! Dawa: digima: ne hahamosu olelelalu, sisia: ma! Amo sia: mae wamolegema! Ba: bilone da dafai dagoi! Ea ogogosu ‘gode’ Madage da goudane sali! Ba: bilone loboga hamoi ogogosu ‘gode’ da gogosiasu lai dagoi! Ea wadela: idafa loboga hamoi ‘gode’ huluane da goudai dagoi!
3 Jo pret viņu nāk tauta no ziemeļa puses; tā viņas zemi darīs par tuksnesi bez iedzīvotāja; tā cilvēki kā lopi bēguši, aizgājuši projām.
Gagoe (north) esalebe fi da Ba: bilone fi ilima doagala: musa: amola hafoga: i soge defele hamoma: ne wadela: musa: , misi dagoi. Dunu amola ohe da hobeamu, amola dunu da amogawi bu hame esalebe ba: mu.”
4 Tanīs dienās un tanī laikā, saka Tas Kungs, Israēla bērni līdz ar Jūda bērniem nāks; tie ies raudādami vienā raudāšanā un meklēs To Kungu, savu Dievu.
Hina Gode da amane sia: sa, “Amo eso doaga: sea, Isala: ili fi dunu amola Yuda fi dunu da gilisili, diginiwane, Na, ilia Gode, amo bu hogomusa: misunu.
5 Tie vaicās pēc Ciānas, viņu vaigi (griezīsies) šurp pa to ceļu. Nāciet, pieķersimies Tam Kungam mūžīgā derībā, kas netaps aizmirsta.
Ilia da Saione Goumi amoga ahoasu logo Nama adole ba: mu. Amola ilia da amo logoga masunu. Ilia da eso huluane dialoma: ne Gousa: su Nama hamomu, amola ilia da amo hamedafa fimu.
6 Mani ļaudis bija pazudušas avis, viņu gani tās bija pievīluši, tie tās bija maldinājuši kalnos, ka gāja no kalniem uz pakalniem, aizmirsa savus laidarus.
Na fi dunu da sibi amo ilia ouligisu dunu da noga: le hame ouligibiba: le, goumia fisi dagoi agoane ba: sa. Ilia da sibi agoane, goumi afae yolesili, eno goumia ahoasu, agoane asili, ilia da ilia sogebidafa amo gogolei dagoi.
7 Visi, kas tos atrada, tos aprija, un viņu pretinieki sacīja: mēs nebūsim noziedzīgi, jo tie ir grēkojuši pret To Kungu, pret to taisnības dzīvokli un viņu tēvu patvērumu, pret To Kungu.
Nowa da ili ba: sea da ilima doagala: sa. Ilia ha lai da amane sia: sa, ‘Ilia da ilia Hina Godema wadela: le hamoi dagoi. Amaiba: le, ninia da ilima doagala: mu da defea, wadela: i hame. Ilia aowa fi da Hina Gode Ea hou dafawaneyale dawa: i. Ilia amola da mae yolesili, Ema fa: no bobogemu da defea galu.’
8 Bēdziet no Bābeles un ejat ārā no Kaldeju zemes un esiet tie auni ganāmā pulka priekšā.
Isala: ili fi dunu! Ba: bilone soge yolesili, hobeama! Dilia degabo amo soge yolesima!
9 Jo redzi, Es celšu lielu tautu pulku no ziemeļa zemes un to vedīšu pret Bābeli; tie pret viņu nostāsies, un tad viņa taps uzņemta. Viņu bultas būs kā no krietna karavīra, neviena neatgriezīsies tukša.
Na da gagoe (north) esalebe fi gilisisu ilima sia: beba: le, ilia da Ba: bilone amoga doagala: musa: misunu. Ilia da gegemusa: dadalele, Ba: bilone fi ilima doagala: le, hasalimu. Ilia da benea ahoasu dunu noga: idafa. Ilia dadiga gala: sea, giadofamu hame dawa:
10 Un Kaldeju zeme būs par laupījumu; visi, kas to aplaupa, pieēdīsies, saka Tas Kungs.
Ilia da Ba: bilone fi ilia liligi huluane gesowale lamu. Ilia hanai liligi ilia da udigili lamu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
11 Jo priecājaties tik vien un lecat no prieka, jūs Manas mantības postītāji; lecat tik vien kā tele uz metiena un zviedzat kā ērzeļi.
Hina Gode da amane sia: sa, “Ba: bilone fi dunu! Dilia da Na fi dunu ilima doagala: le, ilia liligi huluane gesowale lai dagoi. Dilia da hahawane ahoa. Fedege agoane, dilia da bulamagau amo gagoma ha: i manu lamusa: ososa: gisa o hosi amo da gogona: ahoabe, agoane ba: sa.
12 Jūsu māte taps ļoti apkaunota, kas jūs dzemdējusi, tā nosarks; redzi, pagānu gals ir tuksnesis, sausums un posts.
Be dilia moilai bai bagade (Ba: bilone) da dafane gogosia: i dagoi ba: mu. Amola Ba: bilone fi da fifi asi gala amo ganodini gududafa dialebe ba: mu. Ba: bilone soge da wadela: i hafoga: i soge hamoi dagoi ba: mu.
13 Aiz Tā Kunga dusmības tur nedzīvos, bet tā būs pavisam tuksnesis; visi, kas Bābelei ies garām, brīnīsies un svilpos par viņas mokām.
Bai Na da ougi bagadeba: le, dunu afae Ba: bilone soge ganodini esalebe da hame ba: mu. Ba: bilone da mugului dagoi dialebe ba: mu, amola nowa dunu da amo soge baligimusa: ahoasea, da bagadewane fofogadigimu.
14 Taisāties pret Bābeli visapkārt, visi, kas stopu velk, šaujiet uz to, netaupiet bultas, jo tā grēkojusi pret To Kungu.
Dilia dadi gagui dunu! Ba: bilone amoma doagala: musa: dadalema! E eale sisiga: ma! Dilia dadi huluane amoga, e gala: ma! Bai Ba: bilone fi da Na, Hina Gode, Nama wadela: le hamoi.
15 Ceļat visapkārt kara troksni pret to! Tā padevusies, viņas pamati gruvuši, viņas mūri noārdīti. Jo tā ir Tā Kunga atriebšana; atriebjaties pret viņu, tā kā viņa darījusi, tā dariet viņai.
Moilai bai bagade amo eale sisiga: le, gegemusa: halama! Wali Ba: bilone da fama: ne olei dagoi! Ea gagoi dobea da fili, mugului dagoi ba: sa. Na da Ba: bilone fi ilima dabe iaha. Amaiba: le, ha lai dunu! Ilima dabe ima! Ilia da eno dunuma hamoi, amo defele, ilima dabe bu ima.
16 Izdeldat no Bābeles tā sējēju, kā to, kas sirpi ņem rokā pļaujamā laikā! No tā briesmīgā zobena ikviens griezīsies pie savas tautas un ikviens bēgs uz savu zemi.
Amo soge ganodini, ha: i manu bugima: ne amola faima: ne logo mae doasima! Ga fi dunu Ba: bilone soge ganodini esala, ilia da dadi gagui wa: i Ba: bilone fi ilima doagala: musa: manebe, ilima beda: iba: le, hi sogega bu masunu.”
17 Israēls ir noklīdusi avs, ko lauvas trenkājušas. Tas pirmais, kas viņu ēdis, bija Asīrijas ķēniņš, un nu pēdīgi Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, satriecis viņa kaulus.
Hina Gode da amane sia: sa, “Isala: ili fi dunu da sibi amo laione wa: mega sefasi amola afagogoi dagoi, amo agoane ba: sa. Degabo, Asilia hina bagade da ilima doagala: i. Amasea, fedege agoane, Ba: bilone hina bagade Nebiuga: denese, da ilia gasa gagisu.
18 Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, Es piemeklēšu Bābeles ķēniņu un viņa zemi, tā kā esmu piemeklējis Asīrijas ķēniņu,
Amaiba: le, Na, Hina Gode Bagadedafa, Isala: ili fi ilia Gode, da Asilia hina bagade ema se iasu defele, hina bagade Nebiuga: denese amola ea fi ilima se imunu.
19 Un vedīšu Israēli atpakaļ viņa dzīvoklī, un tas ganīsies pa Karmeli un Basanu, un viņa dvēsele taps pieēdināta pa Efraīma un Gileāda kalniem.
Na da Isala: ili fi ilia sogega buhagima: ne, logo doasimu. Ilia da ha: i manu amo da Gamele Goumia amola Ba: isia: ne sogega heda: lebe amo manu, amola ha: i manu bugi Ifala: ime soge amola Gilia: de sogega gala, amoga ilia hanaiga defele manu.
20 Tanīs dienās un tanī laikā, saka Tas Kungs, Israēla noziegums taps meklēts, bet vairs nebūs, un Jūda grēki, bet tie netaps atrasti, jo Es tiem piedošu, ko Es atlicināšu.
Amo eso da doaga: sea, Isala: ili fi amola Yuda fi amo ganodini da wadela: i hou dialebe hame ba: mu. Bai dunu amo ilia esalusu Na da gaga: i, ilia wadela: i hou amola Na da gogolema: ne olofomu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
21 Celies pret to divkārtīgo dumpotāju zemi un pret tiem iedzīvotājiem, kas taps piemeklēti; posti un deldē viņiem pakaļ dzīdamies, saka Tas Kungs, un dari, tā kā Es tev esmu pavēlējis.
Hina Gode da amane sia: sa, “Melada: ime fi amola Bigode fi (ela da Ba: bilone fi) ilima doagala: ma! Ilia huluane medole legele wadela: lesima! Na sia: i liligi huluane hamoma! Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.
22 Kara troksnis tai zemē un liels posts!
Ba: bilone soge ganodini gegemusa: ha lasu da naba. Amola wadela: su bagade ba: sa.
23 Kā visas pasaules veseris salauzts un satriekts! Kā Bābele palikusi par posta vietu starp tautām!
Ba: bilone da ‘ha: ma’ (hammer) agoane, fifi asi gala huluane fifima: ne fananu. Be wali amo ‘ha: ma’ da fifilasi dagoi. Ema doaga: i hou ba: beba: le, fifi asi gala huluane da bagadewane fofogadigisa.
24 Es tev esmu licis valgus, un tu nezinot esi savaldzināta, Bābele; tu esi atrasta un sagrābta, tādēļ ka tu Tam Kungam esi turējusies pretī.
Ba: bilone fi! Dilia da nama gegenanu. Be wali dilia da sani amo Na da dili sa: ima: ne gei, amoga sa: i dagoi. Dilia da mae dawa: iwane amoga sa: i dagoi.
25 Tas Kungs Savu mantas namu atdarījis un Savas dusmības rīkus ņēmis ārā, jo Tam Kungam, Tam Kungam Cebaot, ir darbs Kaldeju zemē.
Na da Na gegesu liligi lidiligalei diasu amo doasili amola Na da ougiba: le, amo liligi gagui dagoi. Bai Na, Ouligisu Hina Gode Bagadedafa, da Ba: bilone sogega hawa: hamomu galaiou.
26 Nāciet šurp pret viņu no pasaules gala, atdariet viņas klētis, sametiet to kā labību kaudzēs, un izdeldiet to, ka no tās nekas neatliek.
La: ididili huluane amoga Ba: bilonema doagala: ma! Ea widi amola gagoma legesu diasu fima! Lai liligi amo widi lelegela heda: i agoane lelegela heda: ma! Soge wadela: ma! Liligi huluanedafa wadela: lesima!
27 Nokaujiet visus viņas vēršus, lai tie iet pie kaušanas. Ak vai, par tiem! Jo viņu diena ir nākusi, viņu piemeklēšanas laiks.
Ba: bilone dadi gagui dunu huluane medole legema! Medole legema! Ba: bilone dunu da wadela: lesi dagoi ba: mu! Ilima se iasu eso da doaga: i dagoi.
28 Klau! Bēgļi un izsprukušie no Bābeles zemes, lai pasludina Ciānā Tā Kunga, mūsu Dieva, atriebšanu, to atriebšanu Viņa nama dēļ.
(Mugululi asi dunu da Ba: bilone soge yolesili, hobeale, Yelusaleme diasuga doaga: sa. Ilia da sia: ne iasu amo ninia Hina Gode da Ba: bilone dunu ilima dabe i dagoi - bai ilia da Ea Debolo diasu wadela: lesi - amo ilia da olelesa.)
29 Sasauciet pret Bābeli strēlniekus; visi, kas stopu velkat, apmetaties ap viņu, ka neviens neizsprūk, atmaksājiet viņai pēc viņas darba, dariet viņai, tā kā viņa darījusi. Jo tā ir lepojusies pret To Kungu, to Svēto iekš Israēla.
Dadi gagui dunu ilima ilia Ba: bilone fi doagala: ma: ne sia: ma! Dunu huluane amo da dadiga gala: su dawa: , amo gadili asunasima! Moilai sisiga: le, dunu afae mae hobeama: ne, logo huluane ga: ma! Ba: bilone fi ilima dabe ima. Ilia hou eno fi ilima hamoi, amo defele ilima hamoma! Bai ilia da Na, Isala: ili ilia Hadigi Gode, Nama gasa fili hamoi.
30 Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi viņas karavīri tai dienā taps izdeldēti, saka Tas Kungs.
Amaiba: le, ilia ayeligi dunu da moilai logoga medole legei dagoi ba: mu. Amola amo esoga, ilia dadi gagui dunu da medole legei dagoi ba: mu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.
31 Redzi, Es ceļos pret tevi, tu lepnā, saka Tas Kungs, Tas Kungs Cebaot: jo tava diena ir nākusi, tavas piemeklēšanas laiks.
Ba: bilone! Di da gasa fi hou amoga nabai gala. Amaiba: le, Na, Ouligisudafa Hina Gode Bagadedafa, da dima ha lai hamoi dagoi. Na da dima se imunu eso ilegei, amo da doaga: i dagoi.
32 Tad tā lepnā klups un kritīs, un nebūs, kas viņu uzcels, jo Es iededzināšu uguni viņas pilsētās; tas visu norīs visapkārt.
Dia hidale hamosu gasa fi da sadenane dafamu. Amola, dunu eno di wa: legadolesimu hamedafa ba: mu. Na da dia moilai bai bagade huluane laluga ulagimu. Amola liligi huluane sisiga: le dialebe da wadela: lesi dagoi ba: mu.”
33 Tā saka Tas Kungs Cebaot: Israēla bērni līdz ar Jūda bērniem ir nospaidīti, un visi, kas tos cietumā likuši, viņus tura stipri un liedzās viņus atlaist.
Hina Gode Bagadedafa da amane sia: sa, “Isala: ili fi amola Yuda fi da banenesiwane esalebe ba: sa. Dunu amo da ili gagulaligi, da ili ha: giwane sosodo aligisa. Amola ilia da ili se iasu udigili hawa: hamosu logo doasimusa: hame dawa:
34 Bet viņu Pestītājs ir stiprs, Kungs Cebaot ir viņa vārds, viņš tiesādams tiesās viņu lietu, ka šo zemi dara dusam, bet Bābeles iedzīvotājus drebam.
Be ilia gaga: su dunu da gasa bagadewane esala. Ea dio da Hina Gode Bagadedafa. Hisu da ilimagale gegemu. E da osobo bagade fifi asi gala ilima olofosu iasimu. Be E da Ba: bilone fi ilima bidi hamosu iasimu.”
35 Zobens nāks pār Kaldejiem, saka Tas Kungs, un pār Bābeles iedzīvotājiem, un pār viņas lielkungiem un pār viņas gudriem.
Hina Gode da amane sia: sa, “Ba: bilone soge da bogosu ba: ma! Ea fi dunu amola ouligisu dunu amola bagade dawa: su dunu da bogosu ba: mu.
36 Zobens nāks pār viņas zīlniekiem, ka tie top par ģeķiem, zobens pār viņas vareniem, ka tie baiļojās.
Ea ogogosu balofede dunu da bogosu ba: mu. Ilia da gagaoui dunu. Ea dadi gagui dunu da bogosu ba: mu. Ilia da bagadewane beda: i.
37 Zobens pār viņas zirgiem un pār viņas ratiem un pār visu saskrējušo ļaužu pulku, kas ir viņas vidū, ka tie paliek par bābām; zobens pār viņas mantām, ka tās top laupītas.
Ea hosi amola sa: liode huluane wadela: lesima! Ea ga fi muni lama: ne hawa: hamosu dadi gagui dunu da bogosu ba: mu. Ilia da gasa hamedafa ba: sa. Ba: bilone liligi ida: iwane gala huluane wadela: lesima! Huluane gesowale lale dagoma!
38 Kaltētājs nāks pār viņas ūdeņiem, ka tie izsīkst; jo tā ir elkdievīga zeme un trako ar saviem dievekļiem.
Ea sogega esoi bagade iasima. Ea hano huluane hafoga: ma! Ba: bilone soge ganodini da loboga hamoi ogogosu ‘gode’ bagohame. Ea fi dunu da ilima beda: iba: le, gagaoui agoane ba: sa.
39 Tāpēc tur mitīs tuksneša zvēri un kaucēji, ir jauni strausi tur dzīvos, un tā vairs netaps apdzīvota ne mūžam, un tur iedzīvotāju nebūs līdz radu radiem.
Amaiba: le, Ba: bilone soge ganodini, Fio liligi amola wadela: i a: silibu amola ledo hamoi sio bagohame ba: mu. Dunu fi da amo soge ganodini hamedafa esalumu.
40 Tā kā Dievs apgāzis Sodomu un Gomoru un viņu kaimiņus, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos nedz cilvēku bērns tur mitīs.
Musa: hemonega, Na da Sodame amola Goumola amola amo sisiga: le dialebe moilai fonobahadi huluane amo wadela: lesi dagoi. Amo hou defele da Ba: bilone fi ilima doaga: mu. Dunu afae da amo ganodini wali amola eso huluane hame esalebe ba: mu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.
41 Redzi, tauta nāk no ziemeļa puses, liela tauta, un daudz ķēniņi cēlās no pasaules galiem.
Gagoe (north) soge amoga fi bagadedafa da gegemusa: manebe. Hina bagade bagohame da gegemusa: momagesa.
42 Tiem ir stopi un šķēpi, tie ir bargi un nebūs žēlīgi, viņu balss kauks kā jūra, un tie jās uz zirgiem apbruņoti kā karavīri pret tevi, Bābeles meita!
Ilia da ilia dadi amola gegesu gobihei gagui dagoi. Ilia da nimi bagade hame asigi dunu. Ilia da hosi da: iya fila heda: le ahoasea, ilia ha lasu da hano wayabo bagade ea gafululi fugala: sa agoane naba. Ilia da Ba: bilone fi ilima doagala: musa: momagei dagoi.
43 Bābeles ķēniņš dzird viņu baumu, un viņa rokas nogurst, bailes viņu sagrābj, sāpes kā sievu, kas dzemdē.
Ba: bilone hina bagade da ilia manebe sia: nabasea, ea lobo da bodola: le gudusa. E da uda da mano lalelegemu gadenesea se naba, amo defele e da se naba.
44 Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas ir izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
Laione wa: me da Yodane Hano bega: iwila amo yolesili, bulamagau ha: i manu mola: ya: i gisi soge amoga manebe, amo defele Na, Hina Gode da Ba: bilone dunu ilima doagala: musa: misunu. Amasea, Ba: bilone dunu da ilia moilai yolesili, hobeamu. Nowa da Na agoanela: ? Nowa da Nama doagala: mu dawa: bela: ? Nowa ouligisu dunu da Nama gegemusa: dawa: bela: ? Nama hasalasimu da hamedeidafa.
45 Tāpēc klausāt Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Bābeli, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Kaldeju zemi. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
Amaiba: le, Na da Ba: bilone soge amola ea fi dunu ilima hamoma: ne ilegesu amo nabima! Ilia huluane amola ilia mano da ga hiouginana asi dagoi ba: mu. Amasea, dunu huluane da bagadewane beda: mu.
46 Un zeme trīcēs no trokšņa, ka Bābele uzņemta, un brēkšana būs dzirdama starp tautām.
Ba: bilone da dafasea, sia: bagade nababeba: le, osobo bagade da igugumu. Amola fifi asi gala huluane da ilia beda: ga wele sia: nebe nabimu.
