Jeremijas 5
1 Ejat apkārt pa Jeruzālemes ielām un pieraugāt jel un ņemiet vērā un meklējiet pa viņas platām ielām, vai jūs varat kādu atrast, vai ir kāds, kas taisnību dara un patiesību meklē, - tad Es viņai piedošu.
“Wuothi e yore mag Jerusalem duto, rang koni gi koni kiparo, kendo kimanyo kuondege duto. Kinyalo yudo kata mana ngʼato achiel, ma ja-ratiro kendo madwaro adiera, to abiro ngʼwonone dala maduongʼni.
2 Un jebšu tie visi saka: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, tomēr tie zvēr nepatiesi.
Kata obedo ni gisingore niya, ‘Akwongʼora gi nying Jehova Nyasaye mangima,’ pod gikwongʼore mar miriambo.”
3 Ak Kungs! Vai Tavas acis (neraugās) uz ticību? Tu tos siti, bet tie nejūt sāpes, Tu tos apbēdini, bet tie negrib pieņemt pārmācību; tie savus vaigus apcietinājuši vairāk nekā akmeni, tie negrib atgriezties.
Yaye Jehova Nyasaye, donge wengeni manyo adiera? Ne igoyogi, to ne ok giwinjo rem; ne ikidhogi matindo tindo, to ne ok gilokore. Negimiyo wengegi obedo matek moloyo kidi mi gitamore hulo richogi.
4 Un es sacīju: tiešām, tie ir nabagi, tie ir neprātīgi, tādēļ ka tie nezin Tā Kunga ceļu, sava Dieva tiesu,
To ne aparo ni, “Magi gin mana joma odhier; kendo gifuwo; nimar ok gingʼeyo yor Jehova Nyasaye kod dwaro mar Nyasachgi.
5 Es iešu pie tiem lieliem un runāšu ar tiem, jo tie zin Tā Kunga ceļu, sava Dieva tiesu. Bet tie visi kopā to jūgu salauzuši un tās saites saraustījuši.
Omiyo anadhi ir jotelo kendo awuo kodgi; adiera gingʼeyo yor Jehova Nyasaye, kod dwaro mar Nyasachgi.” To gi chuny achiel gin bende negituro jok, kendo gichodo rateke.
6 Tādēļ tos sitīs lauva no meža, un vilks no tuksneša tos postīs, pardelis(leopards) glūn pret viņu pilsētām, visi, kas no turienes iziet, taps saplosīti. Jo viņu grēki ir vairojušies, viņu pārkāpumi augumā auguši.
Emomiyo sibuor moa e bungu nomonjgi, ondiek moa e thim nokidhgi, kwach noliwgi but miechgi mondo okidh matindo tindo, ngʼato angʼata manohedhre wuok oko, nimar ngʼanyo margi duongʼ kendo gisebaro nyadi mangʼeny.
7 Kādēļ tad lai Es tevi žēloju? Tavi bērni Mani atstāj un zvērē pie tā, kas dievs nav. Kad Es nu tos esmu pieēdinājis, tad tie lauž laulību un iet pa pulkiem mauku namā.
Angʼo ma dimi awenu richou? Nyithindu osejwangʼa, kendo osekwongʼore gi nyiseche ma ok nyiseche. Asemiyogi gigo duto magidwaro, kata kamano giterore kendo gipongʼo ute ochode.
8 Kā baroti ērzeļi tie ceļas agri, ikviens zviedz pēc sava tuvākā sievas.
Jogo oowre gi gombo, gichalo farese moyiengʼ, ma gombo ohewo ka moro, ka moro kuomgi gombo mana chi ngʼat machielo.
9 Vai Man tos nebūs piemeklēt, saka Tas Kungs, jeb vai Manai dvēselei nav jāatriebjās pie tādiem ļaudīm, kā šie?
Jehova Nyasaye wacho niya, “Donge dakumgi kuom ma?” Donge onego akel kum ne oganda machalo kama?
10 Kāpjat uz viņas mūriem un samaitājiet tos, bet neizpostiet tos pavisam. Atņemiet viņas stīgas, jo tās nav no Tā Kunga.
Dhi e puothege mag mzabibu kendo ichadhgi, to kik ikethgi chuth. Lwer bedene, nimar jogi ok gin mek Jehova Nyasaye.
11 Jo Israēla nams un Jūda nams palikuši visai neuzticīgi pret Mani, saka Tas Kungs.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Od Israel kod od Juda ok osebedona jo-ratiro chutho.”
12 Tie aizliedz To Kungu un saka: viņš nav tas, un mums ļaunums neuzies, mēs neredzēsim nedz zobenu nedz badu.
Giseriambo kuom Jehova Nyasaye; kagiwacho, “Onge gima obiro timo! Ok wanahinyre; ok wanane ligangla kata kech.
13 Arī pravieši aizies vējā, jo (Dieva) vārds nav pie viņiem; pašiem tiem tas tā notiks.
Jonabi chalo mana yamo kendo wach onge eigi; omiyo we gima giwacho otimre ne gin giwegi.”
14 Tādēļ saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot: Tāpēc ka jūs šo vārdu sakāt, redzi, Es Savu vārdu tavā mutē darīšu par uguni un šos ļaudis par malku, un tas tos aprīs.
Emomiyo ma e gima Jehova Nyasaye, Nyasaye Maratego wacho: “Nikech ji osewacho wechegi, abiro keto wechega manie dhogi mach, to jogi nobed yien maliel.”
15 Redzi, Es atvedīšu pār jums tautu no tālienes, Israēla nams, saka Tas Kungs. Tā ir stipra tauta, veca tauta, tauta, kam valodu tu nesaproti, un nesajēdzi, ko tā runā.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Yaye od Israel, akelo oganda moa mabor mondo oked kodu, gin oganda machon kendo man-gi sinani, jogo ma ok ungʼe dhogi, bende wechegi ok unyal winjo tiendgi.
16 Viņas bultu maks ir kā atvērts kaps, tie visi ir varoņi.
Gigegi mitingʼoe asere chalo gi liel ma dhoge oyawore; giduto gin jolweny maroteke.
17 Un tā ēdīs tavu pļāvumu un tavu maizi, tā ēdīs tavus dēlus un tavas meitas, tā ēdīs tavas avis un tavus vēršus, tā ēdīs tavu vīna koku un tavu vīģes koku; tavas stiprās pilsētas, uz ko tu paļaujies, tā izpostīs ar zobenu.
Giniyak chambu kod chiembu, ginitiek yawuotu gi nyiu; kendo ginineg jambu kod dhou, bende giniketh yiende mzabibu mau kod yiende mag ngʼopeu. Miechu madongo mochiel gohinga motegno mugeno kuomgi nokethi gi ligangla.”
18 Tomēr ir tanīs dienās Es jums pavisam negribu galu darīt, saka Tas Kungs.
Jehova Nyasaye wacho niya, “To kata bende e ndalogo, ok anatieku chuth.
19 Un kad jūs sacīsiet: kādēļ Tas Kungs, mūsu Dievs, mums visas šās lietas ir darījis? Tad tev uz viņiem būs sacīt: tā kā jūs Mani esat atstājuši un kalpojuši svešiem dieviem savā zemē, tāpat jūs kalposiet svešiem zemē, kas jums nepieder.
To ka ji openjo ni, ‘Angʼo momiyo Jehova Nyasaye ma Nyasachwa osetimonwa ma?’ Wachnegiuru ni, ‘Kaka usejwangʼa kendo usetiyone nyiseche mag pinje mamoko ei pinyu uwegi, omiyo koro ubiro tiyone ogendini mamoko ei piny ma ok maru.’
20 Sludinājiet to Jēkaba namā, liekat to dzirdēt iekš Jūda un sakāt:
“Land ma ne od Jakobo kendo go milomeno ne Juda:
21 Klausiet jel to, ģeķīgie un neprātīgie ļaudis, kam acis ir, un neredz, kam ausis ir, un nedzird.
Winj ma, un jogo mofuwo kendo onge wigi, joma nigi wengegi to ok nen, joma nigi it to ok winj wach:
22 Vai jūs Mani negribat bīties? Saka Tas Kungs, vai Manā priekšā negribat drebēt? Es smiltis lieku jūrai par ežu, par mūžīgu robežu, ka par to nebūs iet pāri; jebšu viņas viļņi kust, tad tie tomēr nekā neiespēj, jebšu tie gan kauc, tad tie tomēr pār to neiet pāri.
Donge onego umiya luor?” Jehova Nyasaye owacho. “Donge dutetni e nyim wangʼa? Ne aketo kuoyo obedo kiewo mar nam, ragengʼ manyaka chiengʼ ma ok onyal kalo. Apaka nyalo gingore, to ok ginyal kalo; ginyalo ruto, to ok ginyal kalo dhi loka kocha.
23 Bet šiem ļaudīm ir bezdievīga un stūrgalvīga sirds, tie atkāpjas un aiziet,
To jogi wigi tek kendo chunygi bor koda omiyo gisebaro mi giweya.
24 Un nesaka savā sirdī: lai jel bīstamies To Kungu, savu Dievu, kas mums dod lietu agri un vēlu - savā laikā, kas mums pasargā pļaujamā laika noliktās nedēļas.
Ok giwach e kindgi giwegi, ‘Mad waluor Jehova Nyasaye ma Nyasachwa, mamiyowa kodh chwiri kod kodh opon e kinde mowinjore, ma singonwa gadiera jumbe mag keyo.’
25 Jūsu noziegumi to aizkavē, un jūsu grēki to labumu jums aiztur.
Timbeu maricho osetamou nwangʼo gigi; richou osetamou neno maber.
26 Jo starp Maniem ļaudīm atrodas bezdievīgi; tie glūn, kā mednieki mēdz, tie liek valgus un gūsta cilvēkus.
“E dier joga nitiere joma timbegi mono ma buto ka jogo machiko winy, kendo kaka jogo maketo obadho mar mako ji.
27 Kā putnu sprosts ir pilns putnu, tā viņu nams ir pilns viltības, tādēļ tie ir palikuši lieli un bagāti.
Kaka ute mopongʼ gi winy, e kaka utegi bende opongʼ gi wuondruok; gisebedo jo-mwandu, kendo joma nigi teko mangʼeny,
28 Tie ir tauki, tie ir gludeni, no tiem plūst ļaunums, tie neiztiesā tiesu nedz bāriņa lietas, ka šiem būtu labi, un nabagiem tie tiesu neizdod.
kendo gisebedo machwe kendo dendgi leny. Timbegi mamono onge giko; ok gikony nyithi kiye mondo olo bura, bende ok gikony joma odhier e ratiro mag-gi,
29 Vai Man tos nebūs piemeklēt? saka Tas Kungs. Vai Manai dvēselei nebūs atriebties pie tādiem ļaudīm, kā šie?
donge dakumgi kuom ma?” Jehova Nyasaye owacho. “Donge dakel kum mara kuom oganda machalo kama?
30 Briesmīgas un negantas lietas notiek šai zemē.
“Gima lich kendo mabwogo ji osetimore e piny:
31 Pravieši māca viltīgi, un priesteri valda pēc sava padoma, un Maniem ļaudīm tas tā patīk. Bet ko tad jūs pēcgalā darīsiet?
Jonabi koro miriambo, jodolo tiyo gi tekogi giwegi, kendo joga ohero mana gik ma kamago. To en angʼo ma ibiro timo e ndalo mogik?
