< Jeremijas 5 >
1 Ejat apkārt pa Jeruzālemes ielām un pieraugāt jel un ņemiet vērā un meklējiet pa viņas platām ielām, vai jūs varat kādu atrast, vai ir kāds, kas taisnību dara un patiesību meklē, - tad Es viņai piedošu.
Jerusalem khopi sung lampi jousea, dunglhei vailhei unlang, veng ningkoi lah jouse gahol’un. Mihem khatbeh dihtah’a thutan leh lungtheng tah’a thudih hol, namudoh jouleh, keiman ama jal’a akhopi kangaidam ding chuleh kasuhmang luding ahi.
2 Un jebšu tie visi saka: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, tomēr tie zvēr nepatiesi.
Amahon, Pakai chu aitih’a hingjing ahi, tia akihahsel ji vangun, jou leh nal jengin thu aseijiuvin ahi.
3 Ak Kungs! Vai Tavas acis (neraugās) uz ticību? Tu tos siti, bet tie nejūt sāpes, Tu tos apbēdini, bet tie negrib pieņemt pārmācību; tie savus vaigus apcietinājuši vairāk nekā akmeni, tie negrib atgriezties.
Vo Pakai, nangman thutah jeng navet lhih jeng ahi. Nangin namite chunga nakhut nalhatan, ahivangin amahon nahsah in aneipouve. Nangin amaho nanoigeptan, ahivangin amahon hichu kisuhdihnan asangpouve. Amaichangu song bangin atah sah un, lungkhel ding aumpouve.
4 Un es sacīju: tiešām, tie ir nabagi, tie ir neprātīgi, tādēļ ka tie nezin Tā Kunga ceļu, sava Dieva tiesu,
Hichun keiman kaseitai,’’ Amahohi vaicha leh tahlelte ima hephalou ahiuve. Amaho’a kon’a ipi apha hungpot dingham? Amahon Pakai lampi ahepouvin, chuleh Pathen danthu jong agel phapouve.
5 Es iešu pie tiem lieliem un runāšu ar tiem, jo tie zin Tā Kunga ceļu, sava Dieva tiesu. Bet tie visi kopā to jūgu salauzuši un tās saites saraustījuši.
Hijeh chun, keima lamkai vaihomte kom’a gachengting, gaseipeh tange. Ajeh chu amaho beh chun Pakai lampi leh Pathen danthu ho henauvinte,’’ kati. Ahivangin, alamkaiteu jong abep ahiuvin, Pathen namkol aheh bongun chuleh akigahnau khao jong abotten un ahiuve.
6 Tādēļ tos sitīs lauva no meža, un vilks no tuksneša tos postīs, pardelis(leopards) glūn pret viņu pilsētām, visi, kas no turienes iziet, taps saplosīti. Jo viņu grēki ir vairojušies, viņu pārkāpumi augumā auguši.
Hiche jeh a chu, gammang lah’a kon hungdoh sakeiyin amaho athadiu. Chuleh nelphaiya kon hungdoh kamkei yin amaho akimatdiu ahi. Lutnun akhopi pam’a chang’un tin, khosunga kon’a potdoh tapou abotel ding ahi. Ijeh inem itileh achonsetnau atamvaltan, chuleh Pathen douna aboldoh u anasa behseh jengtai.
7 Kādēļ tad lai Es tevi žēloju? Tavi bērni Mani atstāj un zvērē pie tā, kas dievs nav. Kad Es nu tos esmu pieēdinājis, tad tie lauž laulību un iet pa pulkiem mauku namā.
Hichea hi, keiman nang iti kangaidam ding nahim? Nachate la keiya kon in ajammang sohtauvin, semthu Pathen angsung’a akihahsel jah jah jotauvin ahi. Keiman amaho kavah vaset ahiuvin; Ahivangin amahon jonthanghoi jeng abol'un chuleh notiho inkot’a akijot lut lut jenguvin ahi,’’ tin Pakaiyin aseiye.
8 Kā baroti ērzeļi tie ceļas agri, ikviens zviedz pēc sava tuvākā sievas.
Amahohi sakol kivahthau huhtah abangun, amitakip chu aheng-akompa jinu velel’a jonlungpu ngen ahiuve.
9 Vai Man tos nebūs piemeklēt, saka Tas Kungs, jeb vai Manai dvēselei nav jāatriebjās pie tādiem ļaudīm, kā šie?
Hiche mihohi, keiman iti talen matsah louva kalha ding ham? Chuleh hitobang nam mite chung’a hi, keiman iti phu kalahda ding ham? tin Pakaiyin aseiye.
10 Kāpjat uz viņas mūriem un samaitājiet tos, bet neizpostiet tos pavisam. Atņemiet viņas stīgas, jo tās nav no Tā Kunga.
Alengpi leilaiyuva, lengpigui ho agol gol’a kituna lah’a khun, chesuh unlang gasumangun, beihel invang hinlha hih un. Abah chengu abon'in gamallhauvin, ajeh chu amaho hi keiya kon ahipouve.
11 Jo Israēla nams un Jūda nams palikuši visai neuzticīgi pret Mani, saka Tas Kungs.
Ijeh inem itileh, Israel insung leh Judah insung mite hi, keiya dinga tahsanna beihel ahiuvin chuleh eidouva pang ahitauve, tin Pakaiyin aseiye.
12 Tie aizliedz To Kungu un saka: viņš nav tas, un mums ļaunums neuzies, mēs neredzēsim nedz zobenu nedz badu.
Amahon, Pakai aseilep un, hitin aseiyuve. Aman eiho chunga imacha bol ponte. Ichunguva genthei hesohna hunglhung pontin chuleh gal kisat leh kellhah injong eilhunden pouvinte, atiuvin ahi.
13 Arī pravieši aizies vējā, jo (Dieva) vārds nav pie viņiem; pašiem tiem tas tā notiks.
Pathen themgao hojong hi ahomkeo bep hiuvin tin, asunguva Pathen thupeh umlou ahitauve. Hijeh a chu, agaothu seidoh’u jong, achunguva chuding ahibouve.
14 Tādēļ saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot: Tāpēc ka jūs šo vārdu sakāt, redzi, Es Savu vārdu tavā mutē darīšu par uguni un šos ļaudis par malku, un tas tos aprīs.
Hijeh chun Pakai van Pathen in hitin aseiye, hiche mite hin hitobang a thu aseijeh’un, keiman kathupeh chengse hi, nakam sunga kon’a meikou banga kasemdoh ding, chuleh mipite chu thinggosa bangdiu, meikou chun akahvam hel diu ahi, ati.
15 Redzi, Es atvedīšu pār jums tautu no tālienes, Israēla nams, saka Tas Kungs. Tā ir stipra tauta, veca tauta, tauta, kam valodu tu nesaproti, un nesajēdzi, ko tā runā.
O Israel, keiman gamlatah’a kon’a namkhat nachunguva kahinlhut khum ding ahi, tin Pakaiyin aseiye. Hiche nam mite chu thahattah ahiuvin khanglui laiya pat’a anaumsa mite ahiuve. Aham-apao ujong najahkhahlou hel nam mite ahiuvin, ipi aseiyu jong nahetlouhel nam mite ahiuve.
16 Viņas bultu maks ir kā atvērts kaps, tie visi ir varoņi.
Agal manchah hou chu thina lhankot kihonna abang jengin, agalsatteu jong thahattah jeng ahiuve.
17 Un tā ēdīs tavu pļāvumu un tavu maizi, tā ēdīs tavus dēlus un tavas meitas, tā ēdīs tavas avis un tavus vēršus, tā ēdīs tavu vīna koku un tavu vīģes koku; tavas stiprās pilsētas, uz ko tu paļaujies, tā izpostīs ar zobenu.
Amahon, nalousoh ho leh na anneh ding jouse anehgamdiu, amahon nachapateu leh nachanuteu jong abahgamdiu, amahon nakelngoi hon ho leh nagancha ho jouse anehgamdiu, amahon nalengpiga holeh natheiga ho jouse anehgamdiu, chuleh kulpi nakaikhum uva hoidohna khopia nanei jouseu jong abon’a asuhmang hel diu ahi, ati.
18 Tomēr ir tanīs dienās Es jums pavisam negribu galu darīt, saka Tas Kungs.
Hijongleh hitobang nikho jenga jong chu, keima nangho kasuhgam hel loudiu nahiuve, tin Pakaiyin aseiye.
19 Un kad jūs sacīsiet: kādēļ Tas Kungs, mūsu Dievs, mums visas šās lietas ir darījis? Tad tev uz viņiem būs sacīt: tā kā jūs Mani esat atstājuši un kalpojuši svešiem dieviem savā zemē, tāpat jūs kalposiet svešiem zemē, kas jums nepieder.
Chuleh namiten, ipi jeh’a Pakai i- Pathen u chun ichunguva hitobang hi abol ham, tia adoh teng uleh, nanghon amaho jah’a hitia naseipeh diu; Nanghon Pakai i-Pathen u chu nadondauvin nangho gamsunga gamdang pathen ho najenleuvin ahi. Hiche jeh’a chu, tua hi, nanghon nahetphah louvu migam’a, nahetlou hel u mite naga jenle diu ahi, tin seipeh in ati.
20 Sludinājiet to Jēkaba namā, liekat to dzirdēt iekš Jūda un sakāt:
Hiche thuhi Israel ho lah’a phongjal unlang chuleh Judah te kom’a gaseiphong un.
21 Klausiet jel to, ģeķīgie un neprātīgie ļaudis, kam acis ir, un neredz, kam ausis ir, un nedzird.
Hiche hi ngaiyun, vo mingol lungthim beiho, mit neiya kho muthei louho chuleh bil neiya kho jathei louho.
22 Vai jūs Mani negribat bīties? Saka Tas Kungs, vai Manā priekšā negribat drebēt? Es smiltis lieku jūrai par ežu, par mūžīgu robežu, ka par to nebūs iet pāri; jebšu viņas viļņi kust, tad tie tomēr nekā neiespēj, jebšu tie gan kauc, tad tie tomēr pār to neiet pāri.
Nanghon keima neigin louvu ham? Ipi dinga ka-angsung’a tija tah’a kihot hot lou nahiuvem? Keima Pakaiyin, twikhanglen kinong tinkih nading leh aitih’a twiyin akhokhel lou nadingin, twipi pang’a neldi gamgi kakoiye. Twikhanglen twipi chu kinuh ham lah lah henlang kithong jeju jong leh, hiche gamgi hi twiyin akhokhel louding ahi.
23 Bet šiem ļaudīm ir bezdievīga un stūrgalvīga sirds, tie atkāpjas un aiziet,
Ahin hiche mite hi, louchal tah leh doumah bol hattah mite chu ahiuvin, amahon kei eidalhauvin, keiya kon in achemang gamtauvin ahi.
24 Un nesaka savā sirdī: lai jel bīstamies To Kungu, savu Dievu, kas mums dod lietu agri un vēlu - savā laikā, kas mums pasargā pļaujamā laika noliktās nedēļas.
Amahon alungthim giltah’uva kon in, Pakai i-Pathen’u gingu hite. Ajeh chu aman aphat cha-a chuh-go hihen khal-go hijongleh eipeh uva; eiho dinga aphatcha a chang-at phat eikoipeh jingpau ahi, tin aseipouve.
25 Jūsu noziegumi to aizkavē, un jūsu grēki to labumu jums aiztur.
Nagitlouna chengse chun phattheiboh nachan dingho adelmangin, chuleh nachonsetna chengse chun thilpha jouse apaidoh tai.
26 Jo starp Maniem ļaudīm atrodas bezdievīgi; tie glūn, kā mednieki mēdz, tie liek valgus un gūsta cilvēkus.
Ijeh inem itileh, kamitelah’a migilouteho achengtauve. Gamleng hon sa achanlhih bangun, amahon mi matding achanglhi lhi uvin, thang akampeh un, matding agojing uve.
27 Kā putnu sprosts ir pilns putnu, tā viņu nams ir pilns viltības, tādēļ tie ir palikuši lieli un bagāti.
Vacha thang kamten, abom dimset’a vacha apoh bangun, a-in hou chu dihloutah’a achomdoh u thil adimset in ahi. Hiche jeh chun, amaho alendoh gam’un chuleh ahaodoh gamtauve.
28 Tie ir tauki, tie ir gludeni, no tiem plūst ļaunums, tie neiztiesā tiesu nedz bāriņa lietas, ka šiem būtu labi, un nabagiem tie tiesu neizdod.
Amaho athaodoh gam’un, chuleh atahsau jong ajolsel gamtauve. chuleh athilse bolhou chu angahje ahetapouve. Amahon, chagate chung a dihtah’a thutanna adalpih un, chuleh vaicha gentheite ding chanvou jong dihtah in achansah pouve.
29 Vai Man tos nebūs piemeklēt? saka Tas Kungs. Vai Manai dvēselei nebūs atriebties pie tādiem ļaudīm, kā šie?
Hichengse jeh’a hi, keiman amaho chu talen pelouva kaum ding ham?’’ tin Pakaiyin aseiye. Chuleh hiche nam mite chunga keiman phu kalahda ding ham?’’ ati.
30 Briesmīgas un negantas lietas notiek šai zemē.
Hiche gamsunga hin, thil gimneitah leh tijat umtah chu asohtai.
31 Pravieši māca viltīgi, un priesteri valda pēc sava padoma, un Maniem ļaudīm tas tā patīk. Bet ko tad jūs pēcgalā darīsiet?
Themgao hon jouthu jeng aseiyun, Thempu hon jong ama dei deiyun vai ahomtauve. Kamiten hitobang hi nadeiyun ahi. Ahivangin ijakai achaina ahunglhun tengleh, ipi naboldiu ham?’’ ati.