Jeremijas 5
1 Ejat apkārt pa Jeruzālemes ielām un pieraugāt jel un ņemiet vērā un meklējiet pa viņas platām ielām, vai jūs varat kādu atrast, vai ir kāds, kas taisnību dara un patiesību meklē, - tad Es viņai piedošu.
Jerusalem loklam boih ah ahnuk ahma cawn oh, poek oh loe ahmuen boih to pakrong oh, toenghaih sah kami, loktang pakrong kami maeto na hnuk o thaih nahaeloe, hae vangpui hae ka tahmen han.
2 Un jebšu tie visi saka: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, tomēr tie zvēr nepatiesi.
Nihcae mah, Angraeng loe hing, tiah thuih o e, ka hmin hoiah a sak o ih nihcae lokkamhaih loe amsawn ni.
3 Ak Kungs! Vai Tavas acis (neraugās) uz ticību? Tu tos siti, bet tie nejūt sāpes, Tu tos apbēdini, bet tie negrib pieņemt pārmācību; tie savus vaigus apcietinājuši vairāk nekā akmeni, tie negrib atgriezties.
Aw Angraeng, na mik mah loe loktang na ai maw pakrong? Nihcae to na thuitaek e, kana panoek o ai; nam rosak, toe na thuitaekhaih to talawk o ai; nihcae ih mikhmai loe thlung pongah amtaak o kue; dawnpakhuem han koeh o ai.
4 Un es sacīju: tiešām, tie ir nabagi, tie ir neprātīgi, tādēļ ka tie nezin Tā Kunga ceļu, sava Dieva tiesu,
To pongah kaimah, tangtang ni hae kaminawk loe amtang o moe, amthu o; Angraeng ih loklam to panoek o ai, angmacae Sithaw lokcaekhaih doeh panoek o ai.
5 Es iešu pie tiem lieliem un runāšu ar tiem, jo tie zin Tā Kunga ceļu, sava Dieva tiesu. Bet tie visi kopā to jūgu salauzuši un tās saites saraustījuši.
To pongah zaehoikungnawk khaeah ka caeh moe, lok ka thuih pae han; nihcae loe Angraeng ih loklam hoi angmacae Sithaw lokcaekhaih to panoek o; toe nihcae mah hnam to khaeh o moe, qui doeh taprawt o pat.
6 Tādēļ tos sitīs lauva no meža, un vilks no tuksneša tos postīs, pardelis(leopards) glūn pret viņu pilsētām, visi, kas no turienes iziet, taps saplosīti. Jo viņu grēki ir vairojušies, viņu pārkāpumi augumā auguši.
To pongah taw ih kaipui mah nihcae to kaek tih, duembang ah kavak tasuinawk mah nihcae ih moi to caa o tih; kaithlaeng mah nihcae ih vangpuinawk to toep ueloe, vangpui thung hoi tacawt kami to taprawt pet boih tih; nihcae zaehaih loe pop parai moe, loklam amkhraeng o pongah to tiah oh o.
7 Kādēļ tad lai Es tevi žēloju? Tavi bērni Mani atstāj un zvērē pie tā, kas dievs nav. Kad Es nu tos esmu pieēdinājis, tad tie lauž laulību un iet pa pulkiem mauku namā.
To baktih zaehaih pongah kawbangmaw kang tahmen thai tih? Ka caanawk mah ang pahnawt o sut moe, sithaw ah kaom ai hmuennawk khaeah lokkamhaih a sak o; zok kam hahsak naah, daan ai ah zaehaih a sak o moe, tangyat zawhaih ahmuen ah amkhueng o.
8 Kā baroti ērzeļi tie ceļas agri, ikviens zviedz pēc sava tuvākā sievas.
Nihcae loe rawkcak kamhah ah pacah ih hrang tae baktiah, imtaeng kami ih zu to a khit o moe, a zae o haih boeh.
9 Vai Man tos nebūs piemeklēt, saka Tas Kungs, jeb vai Manai dvēselei nav jāatriebjās pie tādiem ļaudīm, kā šie?
To baktih hmuennawk pongah thuitaek ai ah ka om tih maw? tiah Angraeng mah thuih; to baktih acaengnawk to danpaek ai ah poek angphohaih hoiah ka om tih maw?
10 Kāpjat uz viņas mūriem un samaitājiet tos, bet neizpostiet tos pavisam. Atņemiet viņas stīgas, jo tās nav no Tā Kunga.
Nihcae ih tapang nuiah daw oh loe phrae oh; toe phrae o boih hmah; tanghangnawk to athlik oh, nihcae loe Angraeng ih tanghang na ai ni.
11 Jo Israēla nams un Jūda nams palikuši visai neuzticīgi pret Mani, saka Tas Kungs.
Israel imthung takoh hoi Judah imthung takohnawk loe, ka nuiah oepthok ai, tiah Angraeng mah thuih.
12 Tie aizliedz To Kungu un saka: viņš nav tas, un mums ļaunums neuzies, mēs neredzēsim nedz zobenu nedz badu.
Nihcae loe Angraeng to aling o; anih mah tidoeh sah tang mak ai; aicae nuiah sethaih doeh phasak tang mak ai; sumsen hoi khokhahaih doeh a tongh o tangtang mak ai:
13 Arī pravieši aizies vējā, jo (Dieva) vārds nav pie viņiem; pašiem tiem tas tā notiks.
tahmaanawk loe takhi khue ni, nihcae thungah lok to om ai; to pongah a thuih o ih lok baktiah nihcae nuiah om nasoe, tiah a thuih o.
14 Tādēļ saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot: Tāpēc ka jūs šo vārdu sakāt, redzi, Es Savu vārdu tavā mutē darīšu par uguni un šos ļaudis par malku, un tas tos aprīs.
To pongah misatuh Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; Hae lok hae na thuih o pongah, khenah, ka lok to nangcae ih pakha ah hmai baktiah ka ohsak moe, hae kaminawk hae thing baktiah ka ohsak han, nihcae loe hmai mah kang tih.
15 Redzi, Es atvedīšu pār jums tautu no tālienes, Israēla nams, saka Tas Kungs. Tā ir stipra tauta, veca tauta, tauta, kam valodu tu nesaproti, un nesajēdzi, ko tā runā.
Aw Israel imthung takoh, khenah, nangcae tuk hanah prae kangthla hoiah acaeng maeto ka hoih han, nihcae loe thacak o moe, canghnii hoi kaom acaeng ah oh o; nihcae ih lok to na panoek o mak ai.
16 Viņas bultu maks ir kā atvērts kaps, tie visi ir varoņi.
Nihcae ih kalii tabu loe kamong sut taprong baktiah oh, nihcae loe misatuk thacak kami ah oh o.
17 Un tā ēdīs tavu pļāvumu un tavu maizi, tā ēdīs tavus dēlus un tavas meitas, tā ēdīs tavas avis un tavus vēršus, tā ēdīs tavu vīna koku un tavu vīģes koku; tavas stiprās pilsētas, uz ko tu paļaujies, tā izpostīs ar zobenu.
Na capanawk hoi na canunawk mah caak han ih thingthai qumpo hoi takawnawk to nihcae mah caa o king tih; tuunawk hoi na pacah ih moinawk doeh nihcae mah caa o king ueloe, nang ih misurkung hoi thaiduet thingnawk doeh caa o boih tih; na oep ih kacak sipae hoi pakaa ih vangpuinawk doeh nihcae mah sumsen hoiah phrae o boih tih.
18 Tomēr ir tanīs dienās Es jums pavisam negribu galu darīt, saka Tas Kungs.
Toe to batkih niah doeh nangcae to kang tahmat o boih mak ai.
19 Un kad jūs sacīsiet: kādēļ Tas Kungs, mūsu Dievs, mums visas šās lietas ir darījis? Tad tev uz viņiem būs sacīt: tā kā jūs Mani esat atstājuši un kalpojuši svešiem dieviem savā zemē, tāpat jūs kalposiet svešiem zemē, kas jums nepieder.
Kaminawk mah, Tipongah aicae Angraeng Sithaw mah aicae nuiah hae baktih hmuennawk a sak loe? tiah dueng naah, nangcae mah nihcae khaeah, Nang pahnawt o sut moe, na prae thungah minawk kalah sithawnawk na bok o baktih toengah, nangmacae ih prae ai, kalah kaminawk ih tok to na sah o tih, tiah thui paeh, tiah Angraeng mah thuih.
20 Sludinājiet to Jēkaba namā, liekat to dzirdēt iekš Jūda un sakāt:
Hae lok hae Jakob imthung takoh ah taphong ah, Judah prae thungah thui ah,
21 Klausiet jel to, ģeķīgie un neprātīgie ļaudis, kam acis ir, un neredz, kam ausis ir, un nedzird.
Aw kamthu hoi panoekhaih tawn ai kaminawk, mik na tawnh o e, na hnu o thai ai, naa doeh na tawnh o, thaih kophaih tawn ai kaminawk hae lok hae tahngai oh:
22 Vai jūs Mani negribat bīties? Saka Tas Kungs, vai Manā priekšā negribat drebēt? Es smiltis lieku jūrai par ežu, par mūžīgu robežu, ka par to nebūs iet pāri; jebšu viņas viļņi kust, tad tie tomēr nekā neiespēj, jebšu tie gan kauc, tad tie tomēr pār to neiet pāri.
Kai nang zii o ai maw? tiah Angraeng mah thuih; ka hmaa ah na tasoeh o han ai maw? Tuipui mah a caehhaih loklam caeh voek han ai, dungzan angzithaih ramri ah oh hanah, kaimah ni savuet to ka sak; tuiphu mah tanawt khing cadoeh, payawk thai mak ai; atuen apawk hoi angthawk o moe, tanawt o cadoeh poeng o thai mak ai.
23 Bet šiem ļaudīm ir bezdievīga un stūrgalvīga sirds, tie atkāpjas un aiziet,
Toe hae kaminawk loe palungthah o moe, lokaek koehhaih palungthin to a tawnh o; lok a aek o moe, kalah bangah a caeh o ving.
24 Un nesaka savā sirdī: lai jel bīstamies To Kungu, savu Dievu, kas mums dod lietu agri un vēlu - savā laikā, kas mums pasargā pļaujamā laika noliktās nedēļas.
Nihcae loe atue phak naah, kho angzosakkung, hmaloe hoi hnukkhuem ih kho angzosakkung, cang aahhhaih atue hoi thingthai qumpo lakhaih atuenawk paekkung, aicae Angraeng Sithaw to zii o si, tiah thuih ih palungthin roe tawn o ai.
25 Jūsu noziegumi to aizkavē, un jūsu grēki to labumu jums aiztur.
Na sakpazae o haih mah hae hmuennawk hae pakha ving moe, na zae o haih mah kahoih hmuennawk to pakaa khoep boeh.
26 Jo starp Maniem ļaudīm atrodas bezdievīgi; tie glūn, kā mednieki mēdz, tie liek valgus un gūsta cilvēkus.
Kasae kaminawk loe kai ih kaminawk salakah oh o; nihcae loe tavaa han dongh patung kaminawk baktih, kami naeh hanah, dongh patung kaminawk baktiah, kaminawk to angang o.
27 Kā putnu sprosts ir pilns putnu, tā viņu nams ir pilns viltības, tādēļ tie ir palikuši lieli un bagāti.
Tabu koi mongah kaom tavaa baktiah nihcae ih im loe alinghaih hoiah koi; to pongah nihcae loe lensawk o moe, angraeng ah angcoeng o.
28 Tie ir tauki, tie ir gludeni, no tiem plūst ļaunums, tie neiztiesā tiesu nedz bāriņa lietas, ka šiem būtu labi, un nabagiem tie tiesu neizdod.
Nihcae loe thawk o hruk, mikhmai doeh ampha o; nihcae loe kasae kaminawk pongah doeh set o kue; toenghaih hoiah lok to caek o ai; ampa tawn ai kaminawk to angdoe o haih ai; toe nihcae loe khosak hoih o; amtang kaminawk to toenghaih hoiah lokcaek pae o ai.
29 Vai Man tos nebūs piemeklēt? saka Tas Kungs. Vai Manai dvēselei nebūs atriebties pie tādiem ļaudīm, kā šie?
Hae hmuennawk pongah nihcae to ka thuitaek mak ai maw? tiah Angraeng mah thuih; hae baktih prae nui ah lu la ai ah poek angpho hoiah ka oh han maw?
30 Briesmīgas un negantas lietas notiek šai zemē.
Dawnrai koi hmuen hoi zitthok hmuen to prae thungah a sak o boeh;
31 Pravieši māca viltīgi, un priesteri valda pēc sava padoma, un Maniem ļaudīm tas tā patīk. Bet ko tad jūs pēcgalā darīsiet?
tahmaanawk mah amsawnlok to thuih o moe, qaimanawk mah doeh angmacae koeh baktiah uk o; to baktih toksakhaih to kai ih kaminawk mah koeh o; toe boenghaih ah loe kawbangmaw na sak o han?
