Jeremijas 49
1 Pret Amona bērniem Tas Kungs tā saka: vai tad Israēlim nav bērnu, vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Malkoms ir Gada mantinieks, un viņa ļaudis dzīvo šajās pilsētās?
NO na keiki a Amona, ke olelo mai nei o Iehova penei; Aole anei a Iseraela na keiki? Aohe anei ona hooilina? No ke aha la hoi i noho ai o Malekama ma ko Gada? A noho hoi kona poe kanaka ma kona mau kulanakauhale?
2 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pār Amona Rabu likšu dzirdēt kara brēkšanu, un tā taps par gruvešu kopu, un viņas apkārtēji ciemi taps ar uguni sadedzināti. Un Israēls iemantos savus mantotājus, saka Tas Kungs.
Nolaila, aia hoi, e hiki mai auanei na la, wahi a Iehova, Na'u no e hana aku, a e loheia ka hooho kaua ma Raba o ka Amona; A e lilo ia i puu neoneo, A e puhiia kana mau kaikamahine i ke ahi. Alaila, e lilo o Iseraela i hooilina no ka poe i noho hooilina nona, wahi a Iehova.
3 Kauc, Hešbona, jo Aja ir postīta; kauciet, Rabas meitas, apjoziet maisus, vaidiet un skraidiet apkārt gar mūriem, jo Malkoms ies cietumā ar visiem saviem svētītājiem un lielkungiem.
E aoa, e Hesebona, no ka mea, ua anaiia o Ai; E uwe aku, e na kaikamahine o Raba, E kaei oukou ia oukou iho i ke kapa inoino; E kumakena hoi, a e holoholo ma na pa; No ka mea, e hele o Malekama iloko o ke pio ana, O kona poe kahuna a me kana mau alii.
4 Ko tu lielies ar savām ielejām? Tavas ielejas ir pārplūdušas, tu atkāpēja meita, kas paļaujies uz savām mantām (un saki): kas celsies pret mani?
No ke aha la oe e hookiekie ai ma kou mau awawa? A ma kou awawa e kahe ana, e ke kaikamahine hoihope? Ka mea hilinai ma kou mau waiwai, i ka i ana iho, Owai ka mea hele mai io'u nei?
5 Redzi, saka Tas Kungs Dievs Cebaot, es pār tevi vedīšu bailes no visiem, kas ir ap tevi; jūs tapsiet izdzīti, ikkatrs taisni projām, un neviena nebūs, kas tos bēdzējus sapulcina.
Aia hoi, e lawe mai no wau i ka makau maluna ou, Wahi a Iehova, ke Akua o na kaua, Mai ka poe a pau e noho puni ana ia oe; A e kipakuia oukou, kela kanaka, keia kanaka mai kona maka aku. Aohe mea nana e hoihoi mai i ka mea hele hewa.
6 Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Amona bērnu cietumniekus, saka Tas Kungs.
A mahope iho, e hoihoi no wau i ke pio ana o na keiki a Amona, wahi a Iehova.
7 Pret Edomu Tas Kungs Cebaot tā saka: vai tad gudrības vairs nav Temanā? Vai padoms iznīcis pie tiem prātīgiem?
No Edoma, ke olelo mai nei o Iehova o na kaua penei; Aole anei he akamai i koe ma Temana? Ua oki anei ke ao ana o ka poe ike? Ua hanini anei ko lakou akamai?
8 Vai viņu gudrība izzudusi? Bēdziet, griežaties, slēpjaties, Dedana iedzīvotāji, jo Es vedu nelaimi pār Ēsavu viņa piemeklēšanas laikā.
E hee oukou, e huli, e hana i ko oukou noho ana a hohonu, e ka poe noho ma Dedana; No ka mea, e lawe mai no wau i ka poino o Esau maluna ona, I ka manawa a'u e hoopai ai ia ia.
9 Ja vīna lasītāji tev būtu uznākuši, tad tie kādus ķekarus būtu atstājuši; kad zagļi būtu nākuši naktī, vai tie nebūtu samaitājuši pēc vajadzības?
Ina hele mai iou la ka poe hoiliili huawaina, Aole anei lakou e hookoe i kekahi koena hua? Ina he poe aihue i ka po, Hao iho no lakou, a pau ko lakou makemake.
10 Bet Es Ēsavu esmu atsedzis, Es viņa slepenās vietas esmu atklājis, ka tas nevarēs apslēpties; viņa dzimums ir postīts un viņa brāļi un viņa kaimiņi, un to vairs nav.
Ua hookohana no wau ia Esau, Ua wehe aku no wau i kona mau wahi huna, Aole hiki ia ia ke pee; Ua oki loa kona hua, a me kona poe hoahanau, O kona poe hoalauna hoi, a oia hoi, aole.
11 Atstāj savus bāriņus, tad Es tos uzturēšu dzīvus, un savas atraitnes, lai tās cerē uz Mani.
E waiho mai i ka oukou keiki makua ole ia'u, Na'u no lakou e hoola: E hilinai hoi ia'u kou poe wahinekanemake.
12 Jo tā saka Tas Kungs: redzi, kam tiesa nebija biķeri dzert, tiem tiešām jādzer, vai tad tu paliksi bez sodības? Tu nepaliksi bez sodības, bet tu tiešām dzersi.
No ka mea, ke olelo mai nei o Iehova penei; Aia hoi, o ka poe hoohewa ole ia e inu i ke kiaha, Ua inu loa no lakou: O oe anei ka mea e pakele loa ana? Aole oe e pakele, e inu loa no oe.
13 Jo Es esmu zvērējis pie Sevis paša, saka Tas Kungs, ka Bocrai būs tapt par posta vietu, par apsmieklu, par tuksnesi un par lāstu, un visas viņas pilsētas taps par mūžīgiem tuksnešiem.
No ka mea, ua hoohiki no wau ia'u iho, wahi a Iehova, E lilo auanei o Bozera i waonahele, i mea e hoowahawahaia'i, I waoakua hoi, i mea e hoinoia'i, A e lilo no kona mau kulanakauhale i mau waoakua mau loa.
14 Es esmu dzirdējis ziņu no Tā Kunga, un vēsts ir sūtīta tautām: sapulcinājaties un nāciet pret viņu un ceļaties karā.
Ua lohe no wau i ka lono, mai Iehova mai, Ua hoounaia'ku hoi ka elele i ko na aina e, E akoakoa mai oukou, E hele mai e ku e ia ia, e ku mai hoi e kaua.
15 Jo redzi, Es tevi mazu daru tautu starpā, nicinātu pie cilvēkiem.
No ka mea, aia hoi, e hoolilo no wau ia oe i mea uuku iwaena o na aina, A e hoowahawahaia no oe e na kanaka.
16 Bailes no tevis tevi pievīlušas, un tava sirds lepnība, tāpēc ka tu dzīvo klints plaisumos un mīti uz augstiem kalniem. Jebšu tu savu ligzdu tik augsti taisītu kā ērglis, tomēr Es tevi no turienes nogrūdīšu, saka Tas Kungs.
O kou mea makau ia oe a me ka hookiekie o kou naau, Ka mea i hoopunipuniia'i oe, e ka mea e noho la ma na ana pohaku, Ka mea hoi nona na wahi kiekie o ka pali: Ina paha e hana oe i kou wahi punana Ma kahi i like ke kiekie me ko ka aeto, Malaila mai no wau e hoohiolo ai ia oe, wahi a Iehova.
17 Tā Edoms būs par tuksnesi, visi, kas viņam ies garām, iztrūcināsies un svilpos par visām viņa mokām;
E lilo no hoi o Edoma i waonahele; A e kahaha auanei ka poe a pau e hele ae ma ia wahi, E hoowahawaha hoi no kona mau ino a pau.
18 Tā kā Sodoma un Gomora ir apgāztas līdz ar saviem kaimiņiem, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos, un cilvēka bērns tur nemitīs.
E like me ka hiolo ana o Sodoma, a me Gomora, A me na wahi e pili ana ilaila, wahi a Iehova, Aohe kanaka e noho malaila, Aole hoi e hoomoana na keiki a kanaka ma ia wahi.
19 Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
Aia hoi, e pii mai no oia, e like me ka liona mai ka nani o Ioredane mai, E ku e i ka noho ana o ka mea ikaika; Aka i ke amo ana o ka maka, e holo aku no oia, mailaila aku. Owai ka'u mea i waeia, e hoonoho no wau ia ia maluna ona? Owai ka mea like me au nei? Owai hoi ka mea e halawai me au? A owai ke kahuhipa e hiki ia ia ke ku imua o'u?
20 Tāpēc klausiet Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Edomu, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Temana iedzīvotājiem. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
No ia mea, e hoolohe oukou i ka manao o Iehova, Ana i manao ai ia Edoma: A me kona noonoo ana i noonoo ku e i na kanaka o Temana. Oiaio no, e uhuki oia ia lakou me na mea liilii o ka ohana; Oiaio no, hooneoneo oia i ko lakou wahi noho a puni lakou.
21 Zeme trīcēs no viņu krišanas trokšņa; kliegšana, viņas balss būs dzirdama pie niedru jūras.
I ka halulu o kona haule ana, naueue no ka honua; Ma ke Kaiula, lohea no ka leo o kona uwe ana.
22 Redzi, viņš celsies un skries kā ērglis un izplētīs savus spārnus pār Bocru. Un Edoma vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
Aia hoi, e pii mai no oia, a e lele hoi e like me ka aeto, A e hohola aku i kona mau eheu maluna o Bozera; A i kela la, e like auanei ka naau o ka poe ikaika o Edoma Me ka naau o ka wahine i kona nahukuakoko ana.
23 Pret Damasku: Hamata un Arpada kaunas; tās izbijušās, tāpēc ka dzirdējušas bailīgu ziņu; jūrmalā ir bailes, ka nevar dusēt.
No Damaseko. Ua hoohilahilaia o Hamata, a me Arepada hoi, No ka mea, ua lohe lakou i ka lono poino. Ua maule lakou, he weliweli ma ka moana; Aole hiki ia ia ke hoomalielie.
24 Damaskus ir noguris, ir griezies uz bēgšanu, drebuļi to sagrābuši, bailība un sāpes to sagrābušas kā sievu, kas dzemdē.
Ua emi iho o Damaseko, ua huli oia e hee, Ua loohia oia i ka makau, Ua loaa oia i ke nahu kuawili, a me ka eha, me ko ka wahine hanau keiki.
25 Kā? Vai tā nu nav atstāta, tā slavenā pilsēta, Mana prieka pilsēta?
Nani ke kuu ole ia o ke kulanakauhale kaulana, Ke kulanakauhale hoi o ko'u olioli ana!
26 Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi karavīri taps izdeldēti tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot.
Nolaila, e haule ai kona poe kanaka opiopio ma kona mau alanui, A e hooki loa ia na kanaka kaua a pau i kela la, Wahi a Iehova o na kaua.
27 Un es iededzināšu uguni Damaskus mūros, un tas norīs BenHadada skaistos namus. -
E hoaa na wau i ke ahi ma ka pa o Damaseko, A e hoopau no ia i na halealii o Benehadada.
28 Pret Ķedaru un Hacora valstīm, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva, Tas Kungs tā saka: ceļaties, ejat pret Ķedaru, un postait austruma bērnus.
No Kedara, a no na aupuni o Hazora, na mea a Nebukaneza, ke alii o Babulona e luku ai, Ke i mai o Iehova penei; E ku oukou iluna, E pii aku i Kedara, a e luku aku i na kanaka o ka hikina.
29 Tie paņems viņu dzīvokļus un ganāmos pulkus, viņu teltis un visus viņu rīkus, un aizvedīs sev viņu kamieļus un izsauks pār tiem: briesmas visapkārt!
E lawe aku no lakou i ko lakou halelewa, a me ka lakou poe hipa: E lawe hoi lakou no lakou iho i ko lakou mau paku, I ko lakou mau kiaha hoi, a me ka lakou poe kamelo; E kahea aku no keia poe ia lakou, He makau no ma na aoao a puni.
30 Bēdziet, skrieniet ātri, paslēpjaties, Hacora iedzīvotāji, saka Tas Kungs! Jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret jums nospriedis padomu un pret jums nodomājis domas.
E holo, a hiki oukou i kahi loihi, E hana oukou i ko oukou noho ana ma kahi hohonu, E ka poe noho ma Hazora, wahi a Iehova: No ka mea, ua noonoo hewa ia oukou o Nebukaneza, ke alii o Babulona, A ua imi oia i ka manao ku e ia oukou.
31 Ceļaties, ejat pret tiem ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvo, saka Tas Kungs, kam nedz durvju, nedz aizšaujamo, - tie dzīvo par sevi.
E ku iluna, e hele i ka lahuikanaka waiwai, I ka poe noho malama ole, wahi a Iehova; I ka poe aole o lakou pani pukapa, aole kikaola, Ua noho mehameha hoi.
32 Viņu kamieļi būs par laupījumu, un viņu lielie ganāmie pulki taps aizvesti. Un Es izkaisīšu visos vējos tos, kam apcirptas bārdas, un no visām pusēm Es pār viņiem atvedīšu samaitāšanu, saka Tas Kungs.
E lilo ka lakou poe kamelo i waiwaipio, A me ka nui o ka lakou holoholona i waiwai lawe wale. E hoopuehu no wau ma na kukulu makani a pau, I ka poe e kahi ana i na kihi o ka umiumi; A e lawe mai no wau i ko lakou poino, mai kela aoao keia aoao a pau, wahi a Iehova.
33 Un Hacors būs par mājas vietu tuksneša zvēriem un postā(neauglīgu vietu) mūžam; tur neviens nedzīvos, cilvēka bērns tur nemitīs.
E lilo no hoi o Hazora i wahi noho no na ilio hihiu, I wahi neoneo mau loa hoi; Aohe kanaka e noho malaila, Aole hoi e hoomoana ke keiki a ke kanaka ma ia wahi.
34 Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret Elamu, Cedeķijas, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā, sacīdams:
O ka olelo a Iehova i hiki mai io Ieremia la ke kaula, no Elama, i ka makamua o ke au ia Zedekia ke alii o ka Iuda, i mai la,
35 Tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, Es salauzīšu Elama stopu, viņa stiprāko varu.
Ke olelo mai nei o Iehova o na kaua penei; E uhai no wau i ke kakaka o Elama, I ke poo hoi o ko lakou ikaika.
36 Un Es vedīšu pār Elamu tos četrus vējus no tām četrām debess malām, un Es tos izkaisīšu šinīs vējos, un tautas nebūs, kurp nenāks Elama aizdzītie.
E lawe mai no hoi au maluna o Elama i na makani eha, Mai na kihi eha o ka lani mai, A e hoopuehu hoi ia lakou ma ia mau makani a pau; Aohe aina e koe, kahi e hiki ole aku ai ka poe kuewa o Elama.
37 Un Es izbiedināšu Elamu viņa ienaidnieku priekšā un to priekšā, kas meklē viņa dvēseli, un vedīšu pār tiem ļaunumu, savas dusmības karstumu, saka Tas Kungs; un Es sūtīšu zobenu tiem pakaļ, tiekams tiem būšu galu darījis.
No ka mea, e hooweliweli aku au ia Elama imua o ko lakou poe enemi, Imua hoi o ka poe imi i ko lakou ola: A lawe aku no hoi au i ka hewa maluna o lakou, I ka wela no o ko'u ukiuki, wahi a Iehova: Ae hoouna aku au i ka pahikaua mahope o lakou, A hoopau wau ia lakou.
38 Un Es celšu Savu goda krēslu Elamā un iznīcināšu no turienes ķēniņu un lielkungus, saka Tas Kungs.
E hoonoho wau i ko'u nohoalii ma Elama, A e anai aku hoi, mai ia wahi aku, i ke alii a me na luna, Wahi a Iehova.
39 Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Elama cietumniekus, saka Tas Kungs.
A hiki i na la mahope, e hoihoi no wau i ke pio ana o Elama, wahi a Iehova.
