Jeremijas 49
1 Pret Amona bērniem Tas Kungs tā saka: vai tad Israēlim nav bērnu, vai viņam nav mantinieka? Kāpēc tad Malkoms ir Gada mantinieks, un viņa ļaudis dzīvo šajās pilsētās?
Ammonnaw taranlahoi BAWIPA ni hettelah a dei, Isarel ni capa tawn hoeh na maw. Râw ka pang hane awm hoeh na maw. Bangkongmaw Gad hah Milkom ni a ring teh a taminaw a khopui dawk kho a sak awh.
2 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pār Amona Rabu likšu dzirdēt kara brēkšanu, un tā taps par gruvešu kopu, un viņas apkārtēji ciemi taps ar uguni sadedzināti. Un Israēls iemantos savus mantotājus, saka Tas Kungs.
Hatdawkvah khenhaw! atueng pha tawmlei toe, telah BAWIPA ni a dei. Rabbah e Ammon taminaw koe tarantuk kâhruetcuetnae kamthang ka thaisak han. Kingdi la awm vaiteh, a khonaw hmai ni a kak han. Hattoteh Isarel ni a tawn e hno hah a pang han, telah BAWIPA ni a dei.
3 Kauc, Hešbona, jo Aja ir postīta; kauciet, Rabas meitas, apjoziet maisus, vaidiet un skraidiet apkārt gar mūriem, jo Malkoms ies cietumā ar visiem saviem svētītājiem un lielkungiem.
Oe Heshbon hramki haw, khuikap haw, Rabbah canunaw khuikap awh. Bangkongtetpawiteh, Milkom teh a vaihma hoi a bawinaw hoi san lah ceikhai e lah ao han.
4 Ko tu lielies ar savām ielejām? Tavas ielejas ir pārplūdušas, tu atkāpēja meita, kas paļaujies uz savām mantām (un saki): kas celsies pret mani?
Bangkongmaw na tanghling na kâoupkhai, Oe yuemkamcuhoeh e napui, na tawn e hnokahawi na kâuep teh, apinimaw na tuk han telah ouk na ti.
5 Redzi, saka Tas Kungs Dievs Cebaot, es pār tevi vedīšu bailes no visiem, kas ir ap tevi; jūs tapsiet izdzīti, ikkatrs taisni projām, un neviena nebūs, kas tos bēdzējus sapulcina.
Khenhaw! na tengpam e taminaw thung hoi na lathueng takinae ka pha sak han, telah Bawipa ransahu Jehovah ni a dei. Taminaw pueng he pâlei e lah awm vaiteh, kayawngnaw hah apinihai bout pâkhueng mahoeh.
6 Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Amona bērnu cietumniekus, saka Tas Kungs.
Hatei, hote hnonaw hnukkhu Ammon catounnaw hah santoungnae dawk hoi ka bankhai han, telah BAWIPA ni a dei.
7 Pret Edomu Tas Kungs Cebaot tā saka: vai tad gudrības vairs nav Temanā? Vai padoms iznīcis pie tiem prātīgiem?
Edom taranlahoi ransahu BAWIPA ni hettelah a dei. Teman dawk lungangnae abaw toung maw. Khokhang kathoum e khokhangnae abaw toung maw. Lungangnae a kahma toung maw.
8 Vai viņu gudrība izzudusi? Bēdziet, griežaties, slēpjaties, Dedana iedzīvotāji, jo Es vedu nelaimi pār Ēsavu viņa piemeklēšanas laikā.
Oe Dedan vah kho ka sak e taminaw yawng awh. Bout ban awh nateh, kadungpoung e koe khosak awh. Bangkongtetpawiteh, ama ka rek navah, Esaw rawkphainae a lathueng ka pha sak han.
9 Ja vīna lasītāji tev būtu uznākuši, tad tie kādus ķekarus būtu atstājuši; kad zagļi būtu nākuši naktī, vai tie nebūtu samaitājuši pēc vajadzības?
Misurpaw ka khi e tami nang koe tho pawiteh, pâhma e ao han nahoehmaw. Tangmin vah tami ka parawt tho pawiteh, a ngai e yit touh a hmu hoehroukrak a tawng han nahoehmaw.
10 Bet Es Ēsavu esmu atsedzis, Es viņa slepenās vietas esmu atklājis, ka tas nevarēs apslēpties; viņa dzimums ir postīts un viņa brāļi un viņa kaimiņi, un to vairs nav.
Hatei, Esaw teh tak caici lah ka o sak toe. A paten e hah ka hawng pouh toe, hrawk thai mahoeh toe. A catounnaw hoi a hmaunawngha, imrinaw hoi raphoe lah ao vaiteh a ma hai a rawk han.
11 Atstāj savus bāriņus, tad Es tos uzturēšu dzīvus, un savas atraitnes, lai tās cerē uz Mani.
Na pa ka tawn hoeh e camo hah, pouk awh hanh, kai ni ka kountouk han. Na lahmainaw ni kai na kâuep awh naseh.
12 Jo tā saka Tas Kungs: redzi, kam tiesa nebija biķeri dzert, tiem tiešām jādzer, vai tad tu paliksi bez sodības? Tu nepaliksi bez sodības, bet tu tiešām dzersi.
Bangkongtetpawiteh, BAWIPA ni hettelah a dei. Khenhaw! manang ka net hoeh e tami patenghai parui pawiteh, nang rek laipalah na hlout han namaw, rek laipalah na hlout mahoeh, na nei roeroe han.
13 Jo Es esmu zvērējis pie Sevis paša, saka Tas Kungs, ka Bocrai būs tapt par posta vietu, par apsmieklu, par tuksnesi un par lāstu, un visas viņas pilsētas taps par mūžīgiem tuksnešiem.
Bangkongtetpawiteh, BAWIPA ni mahoima e min noe lahoi thoe a kâbo toe. Bozrah teh tami ni kângairu e, pathoe e, kingdi e, lawkthoeumkha bap e lah awm vaiteh, khonaw pueng hai yungyoe hoi raphoe e lah ao han.
14 Es esmu dzirdējis ziņu no Tā Kunga, un vēsts ir sūtīta tautām: sapulcinājaties un nāciet pret viņu un ceļaties karā.
BAWIPA koehoi pâpho lawk ka thai toe. Miphunnaw koe laicei ka patoun. Kâcoun awh nateh, ama taranlahoi tarantuk hanlah kârakueng awh.
15 Jo redzi, Es tevi mazu daru tautu starpā, nicinātu pie cilvēkiem.
Bangkongtetpawiteh, miphunnaw thung hoi taminaw ni hnephnap hanlah ka sak toe.
16 Bailes no tevis tevi pievīlušas, un tava sirds lepnība, tāpēc ka tu dzīvo klints plaisumos un mīti uz augstiem kalniem. Jebšu tu savu ligzdu tik augsti taisītu kā ērglis, tomēr Es tevi no turienes nogrūdīšu, saka Tas Kungs.
Takitho e na meilam hah teh na lungthin kâoupnae hoi na kâdum e doeh. Oe nang lungha rahak monsom kho na ka sak e tami, mataw patetlah ka rasangpoung koe tabu na tawn ei nakunghai, hate hmuen koehoi na pabo roeroe han, telah BAWIPA ni a dei.
17 Tā Edoms būs par tuksnesi, visi, kas viņam ies garām, iztrūcināsies un svilpos par visām viņa mokām;
Edom teh kângairu e lah awm vaiteh, voivang ka cet e taminaw ni kângairu telah ati awh vaiteh, ka raphoekungnaw hanlah a kam khuem awh mahoeh.
18 Tā kā Sodoma un Gomora ir apgāztas līdz ar saviem kaimiņiem, saka Tas Kungs, tā tur neviens nedzīvos, un cilvēka bērns tur nemitīs.
Sodom hoi Gomorrah hoi a tengpam e khopuinaw raphoe e patetlah apihai khosak mahoeh toe. Tami ca apihai hawvah awm mahoeh toe telah BAWIPA ni a dei.
19 Redzi, viņš ceļas kā lauva no Jardānes vareniem biezumiem pret stipriem dzīvokļiem; jo Es viņu no turienes piepeši aizdzīšu, un kas izredzēts, to Es pār to celšu. Jo kas ir tāds kā Es, un kas Mani sauks tiesā, un kas ir tas gans, kas Manā priekšā pastāvēs?
Khenhaw! Jordan tanghling ratu thung hoi sendek saring thanae hmuen koe ka luen e patetlah a tho han. Hatei ahni koehoi ahnimouh teh tang ka yawng sak han. A lathueng vah kâtawn hanlah ka rawi e hah ka pouk thai nahanelah, kai patetlae apimaw kaawm. Apipatet ni maw kaie tueng a khoe thai han. Tukhoumkung apipatet maw ka hmalah kangdout thai han.
20 Tāpēc klausiet Tā Kunga padomu, ko Viņš nospriedis par Edomu, un Viņa domas, ko Viņš nodomājis par Temana iedzīvotājiem. Tiešām, viņus aizvedīs kā ganāmā pulka jērus; tiešām, viņu ganības iztrūcināsies par viņiem.
Hatdawkvah, Edom e lathueng BAWIPA ni pouknae hoi Teman taminaw lathueng a pouknae sak han a kâcai e naw hah thai awh haw. Saringnaw thung hoi kanawca e hah la e lah awm vaiteh, raphoe han, a pawngpanae hai kingdi han.
21 Zeme trīcēs no viņu krišanas trokšņa; kliegšana, viņas balss būs dzirdama pie niedru jūras.
A rawpnae pawlawk ni talai a kâhuet teh a khuikanae pawlawk teh tuipui paling koehoi hai thai e lah ao.
22 Redzi, viņš celsies un skries kā ērglis un izplētīs savus spārnus pār Bocru. Un Edoma vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
Khenhaw mataw patetlah luen laihoi a kamleng vaiteh, Bozrah e lathueng rathei a kadai han. Hatnae hnin navah Edom tami tarankahawinaw e lungthin teh camo kaawm tawmlei e ni ka pataw e lungthin patetlah ao han.
23 Pret Damasku: Hamata un Arpada kaunas; tās izbijušās, tāpēc ka dzirdējušas bailīgu ziņu; jūrmalā ir bailes, ka nevar dusēt.
Damaskas tarannae lawk, Hamath hoi Arpad teh kahawihoehe kamthang a thai roi dawkvah, kaya teh lungpout laihoi ao roi, talîpui totouh lungpuennae ao dawkvah, roumnae koe phat thai hoeh.
24 Damaskus ir noguris, ir griezies uz bēgšanu, drebuļi to sagrābuši, bailība un sāpes to sagrābušas kā sievu, kas dzemdē.
Damaskas teh thayung tawn hoeh toe, yawng han a kâcai ei takinae ni a man, napui patawnae ni a man e patetlah lungmathoenae hoi patawnae ni a man.
25 Kā? Vai tā nu nav atstāta, tā slavenā pilsēta, Mana prieka pilsēta?
Khopui min kamthangnae hoi nawmnae teh bangkong kingdi bo aw.
26 Tāpēc viņas jaunekļi kritīs pa viņas ielām, un visi karavīri taps izdeldēti tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot.
Hatdawkvah, hote hnin dawk nawsai naw ni lam dawk a rawp awh vaiteh, taran ka tuk e tongpanaw pueng a kâhmo awh han, telah ransahu BAWIPA ni a dei.
27 Un es iededzināšu uguni Damaskus mūros, un tas norīs BenHadada skaistos namus. -
Hahoi Damaskas kalup e rapan dawk hoi hmai ka tâco sak vaiteh, Benhadad im he a kak han.
28 Pret Ķedaru un Hacora valstīm, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva, Tas Kungs tā saka: ceļaties, ejat pret Ķedaru, un postait austruma bērnus.
Babilon siangpahrang Nebukhadnezar ka tuk e Kedar hoi Hazar uknaeram taranlahoi BAWIPA ni hettelah a dei. Thaw, Kedar lah luen, Kanîtholae tami capanaw hah tuk awh.
29 Tie paņems viņu dzīvokļus un ganāmos pulkus, viņu teltis un visus viņu rīkus, un aizvedīs sev viņu kamieļus un izsauks pār tiem: briesmas visapkārt!
Rim hoi saringnaw a ceikhai awh han. Lukkareirimnaw amamouh hanlah he a la awh han, a hnopainaw hoi kalauknaw a ceikhai awh han. Hote hnonaw dawk kap awh vaiteh, tengpam vah takinae ao.
30 Bēdziet, skrieniet ātri, paslēpjaties, Hacora iedzīvotāji, saka Tas Kungs! Jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret jums nospriedis padomu un pret jums nodomājis domas.
Yawng awh nateh, ahla poungnae koe cet awh. Oe Hazar dawk kho ka sak e taminaw, adungnae koe kho sak awh telah BAWIPA ni a dei. Bangkongtetpawiteh, nangmouh taranlahoi Babilon siangpahrang Nebukhadnezar ni kho a khang teh, nangmouh taranlahoi noenae a tawn.
31 Ceļaties, ejat pret tiem ļaudīm, kas mierīgi un droši dzīvo, saka Tas Kungs, kam nedz durvju, nedz aizšaujamo, - tie dzīvo par sevi.
Thaw haw, ka tawnta e miphun lungmawngcalah khosak e tami, longkha thoseh, tarennae thoseh, tawn laipalah madueng kho ka sak e koe cet haw, telah BAWIPA ni a dei.
32 Viņu kamieļi būs par laupījumu, un viņu lielie ganāmie pulki taps aizvesti. Un Es izkaisīšu visos vējos tos, kam apcirptas bārdas, un no visām pusēm Es pār viņiem atvedīšu samaitāšanu, saka Tas Kungs.
Kalauk hah tarannaw ni paru e lah awm vaiteh, maitohu lawp e lah ao han, ahlapoung hmuen koe ka kâkaheisak vaiteh, a rawkphainae naw hah hmuen tangkuem ka pha sak han telah BAWIPA ni a dei.
33 Un Hacors būs par mājas vietu tuksneša zvēriem un postā(neauglīgu vietu) mūžam; tur neviens nedzīvos, cilvēka bērns tur nemitīs.
Hazar teh kahrawnguinaw khosaknae hmuen lah awm vaiteh yungyoe ka ke e lah ao han. Apihai khosak mahoeh toe, tami capa khosak mahoeh toe.
34 Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret Elamu, Cedeķijas, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā, sacīdams:
Judah siangpahrang Zedekiah ni uknae kamtawng nah Elam taranlahoi BAWIPA e lawk profet Jeremiah koe ka tho e,
35 Tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, Es salauzīšu Elama stopu, viņa stiprāko varu.
ransahu BAWIPA ni hettelah a dei. Khenhaw! Elam e licung a thaonae hah ka khoe han.
36 Un Es vedīšu pār Elamu tos četrus vējus no tām četrām debess malām, un Es tos izkaisīšu šinīs vējos, un tautas nebūs, kurp nenāks Elama aizdzītie.
Talai poutnae koehoi kahlî pali touh ka tho sak vaiteh, Edom taranlahoi talai poutnae totouh he ka kâkaheisak han. Elam tami pueng heh pâleihoehnae miphun khoeroe awm mahoeh.
37 Un Es izbiedināšu Elamu viņa ienaidnieku priekšā un to priekšā, kas meklē viņa dvēseli, un vedīšu pār tiem ļaunumu, savas dusmības karstumu, saka Tas Kungs; un Es sūtīšu zobenu tiem pakaļ, tiekams tiem būšu galu darījis.
Bangkongtetpawiteh, ka thet hane naw hoi a tarannaw e hmalah Elamnaw hah ka pâyaw sak han. Kaman e ka lungkhueknae ni ahnimouh lathueng rawkphainae ka pha sak han, telah BAWIPA ni a dei. Ahnimouh tahloi hoi ka pâlei vaiteh, he ka pâmit hoehroukrak teh.
38 Un Es celšu Savu goda krēslu Elamā un iznīcināšu no turienes ķēniņu un lielkungus, saka Tas Kungs.
A siangpahrangnaw hoi kahrawikungnaw ka raphoe vaiteh, Elam vah ka bawitungkhung ka hung han, telah BAWIPA ni a ti.
39 Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Elama cietumniekus, saka Tas Kungs.
Hahoi a to hmalah torei teh, hettelah ao han, Elam taminaw hah santoungnae koehoi bout ka bankhai han, telah BAWIPA ni a dei.
