Jeremijas 48
1 Pret Moabu Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, tā saka: Ak vai, par Nebu! Tas ir postīts, Kiriataīma tapusi kaunā un ieņemta, tas augstais patvērums ir kaunā un izbiedināts.
To kuom Moab: Ma e gima Jehova Nyasaye Maratego, ma Nyasach Israel wacho: “Mano kaka nobed malit ne Nebo, nimar enokethe. Kiriathaim nokuod wiye kendo enomake; kar pondogi nobed kama inyiero kendo nomuke.
2 Moaba lielība pagalam; Hešbonā domā ļaunu pret viņu: nāciet, izdeldēsim to, ka nav vairs tauta. Arī tu, Madmene, nogursi, zobens dzīsies tev pakaļ.
Pak mar Moab ok nobedi kendo; ji nochan kethruokne ei Heshbon kagiwacho kama: ‘Biuru, watiek pinyni.’ Yaye joma odak Madmen, un bende ligangla nolawu mulingʼ thii.
3 Klau, brēkšana no Horonaīmas, posts, drupas un gruvekļi.
Winj ywak moa Horonaim, ywak mar duwruok maduongʼ gi kethruok.
4 Moabs ir satriekts, viņa bērnus dzird kliedzam.
Moab nokethi; nyithinde matindo noywagre.
5 Pa Luķitas teku iet uz augšu un raud raudādami, un kur iet lejā no Horonaīmas, dzird bailīgu kliegšanu par postu.
Giidho ka giluwo yo madhi Luhith, gi ywak malit ka gidhi; e yo maridore kadhi Horonaim kendo ywak malit mar kethruok winjore.
6 Bēdziet, glābiet savas dvēseles, bet tu būsi kā vientulis koks tuksnesī!
Ringuru! Ringuru ukony ngimau; muchal gi bungu manie thim!
7 Jo tāpēc ka tu paļaujies uz saviem darbiem un uz savām mantām, tu arīdzan tapsi uzņemts, un Kamos aizies cietumā līdz ar visiem saviem svētītājiem un saviem lielkungiem.
Nikech ugeno kuom timbeu kod mwandu mau, un bende nomaku, kendo Kemosh noter e twech, kanyakla gi jodolo mage kod jotelo mage.
8 Jo postītājs nāks pār ikkatru pilsētu, ka neviena pilsēta neizmuks, un ieleja taps maitāta, un klajums taps postīts, kā Tas Kungs to runājis:
Jaketh gik moko nobi e dala ka dala kendo onge dala ma notony. Holo noum kendo got mar mesa nomuki, nikech Jehova Nyasaye osewacho.
9 Dodiet Moabam spārnus, jo tā kā skriešus viņš aizies, un viņa pilsētas taps par posta vietām bez iedzīvotāja.
Ket chumbi kuom Moab, nimar enotieke; miechgi nodongʼ gunda, maonge ngʼama nodagi eigi.
10 Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu kūtri dara, un nolādēts lai ir, kas savu zobenu aiztur no asinīm!
“Okwongʼ ngʼat mayom yom e tich Jehova Nyasaye! Okwongʼ ngʼat ma okano liganglane ma ok ochwerogo remo!
11 Moabs no savas jaunības bijis bez bēdām un klusu ir gulējis uz savām mielēm un nav pārliets no trauka traukā, un nav cietumā gājis, tāpēc viņam palikusi sava smaka, un viņa smarža nav pārvērtusies.
“Moab oseyweyo chakre tin-ne, ka divai mowe mos e aguche, ma ok ool koa ei agulu achiel kiloko machielo kendo pod ok odhi e twech. Omiyo ndhathe pod nikare, kendo tik mare ok olokore.”
12 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es pie tā sūtīšu gāzējus, kas viņu gāzīs un iztukšos viņa traukus un saplēsīs viņa ādas traukus.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Kinde biro, ma anaor ji manopuke oko, kendo gini ole oko; giniwe agulni mage nono kendo toyo agulni mage.
13 Un Moabs taps kaunā par Kamosu, kā Israēla nams ir kaunā tapis par Bēteli, uz ko tie paļāvās.
Eka Moab wiye nokuodi gi Kemosh, mana kaka od Israel wiye nokuot, kane gin-gi geno kuom Bethel.
14 Kā jūs varat sacīt: mēs esam varoņi un stipri vīri karā?
“Ere kaka inyalo wacho ni, ‘Wan jokedo, ji mathuondi maroteke e lweny’?”
15 Moabs ir postīts un viņa pilsētās kāpj iekšā, un viņa izlasītie jaunekļi iet pie kaušanas, saka tas ķēniņš, Kungs Cebaot ir viņa vārds.
Ruoth, ma nyinge Jehova Nyasaye Maratego wacho niya, “Moab nokethi kendo mier mage nomonji; yawuote mabeyo noter e kar nek.
16 Moaba posts ir tuvu atnācis, un viņa nelaime ļoti steidzās.
Podho mar Moab osechopone; masichene nobi mapiyo.
17 Žēlojiet viņu visi kaimiņi un visi, kas pazīstat viņa vārdu, sakāt: Ak kā ir salūzis varas scepteris un godības zizlis!
Ywageuru, un jogo duto modak machiegni kode, un jogo duto mongʼeyo humbe; wachuru ni, ‘Mano kaka otur odunga mar loch maratego, mano kaka otur ludh duongʼ!’
18 Kāp zemē no savas godības, sēdi izkaltušā zemē, iedzīvotāja, Dibonas meita, jo Moaba postītājs pret tevi ceļas un maitā tavas stiprās pilis.
“Auru malo e duongʼu ulor piny kendo ubedi e lowo motwo, yaye jodak mar Nyar Dibon, nimar ngʼama oketho Moab nobi mondo oked kodu, kendo otiek miechu madongo mochiel motegno gohinga.
19 Stāvi ceļmalā un raugi, Aroēra iedzīvotāja, vaicā bēglim un prasi izglābtai: kas ir noticis?
Chunguru e bath yo kendo ungʼi, un joma odak Aroer. Penj dichwo maringo kod dhako maringo, ni, Angʼo mosetimore?
20 Moabs stāv kaunā, tas ir izbiedināts; kauciet un kliedziet, pasludinājiet pie Arnonas, ka Moabs izpostīts.
Okuod wi Moab, nimar ongʼinje matindo tindo. Dengi kendo iywag matek! Land e Arnon ni Moab okethi.
21 Sodība ir nākusi pār to klajo zemi, pār Holonu un pār Jacku un pār Mevaotu,
Ngʼado bura osebiro e got mar mesa kuom Holon, Jaza kod Mefath,
22 Un pār Dibonu un pār Nebu un pār BetDiblataīmu,
kuom Dibon, Nebo kod Beth Diblathaim,
23 Un pār Kiriataīmu un pār BetGamulu un pār BetMeonu,
kuom Kiriathaim, Beth Gamul kod Beth Mion,
24 Un pār Ķiriotu un pār Bacru, un pār visām Moaba zemes pilsētām, kas tālu un tuvu.
kuom Kerioth gi Bozra, kuom mier duto mag Moab, man mabor kod mago man machiegni.
25 Moaba rags nocirsts un viņa elkonis satriekts, saka Tas Kungs.
Tung Moab ongʼad oko; bade otur,” Jehova Nyasaye ema owacho.
26 Piedzirdinājiet viņu, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies, lai Moabs žņaudz rokas savā vemšanā, un lai arī viņš ir par apsmieklu.
“Kete omer, nimar osetamore winjo Jehova Nyasaye. We Moab odwanyre e ngʼokne; we obed gima ijaro.
27 Jo vai Israēls tev nav bijis par apsmieklu? Vai tad viņš tapa pieķerts starp zagļiem, ka tu galvu kratīji, par viņu runādams?
Donge Israel ema ne ijaro? Bende nomake e dier jokwoge, ma itengʼone wiyi gi achaya sa moro amora miwuoyo kuome?
28 Atstājiet pilsētas un dzīvojiet akmens kalnos, Moaba iedzīvotāji, un topiet kā baloži, kas taisa ligzdu pie stāva bezdibeņa.
Jwangʼuru miechu kendo udagi e kind lwendni, un joma odak Moab. Chaluru ka akuch odugla maloso ode e dho rogo.
29 Mēs Moaba lepnību esam dzirdējuši, ka tas ir ļoti lepns, viņa augstību un viņa lepnību un viņa greznību un viņa sirds lielību.
“Wasewinjo sunga mar Moab, sungane mokadhore gi miriambo, sunga mare gi jendeke mare kod ngʼayi mar chunye.”
30 Es pazīstu viņa trakumu, bet tas neizdosies, saka Tas Kungs, un viņa lielīšanās to nepadarīs.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Angʼeyo mirimbe to oonge tiende, kendo ngʼayi mage ok nyal gimoro.
31 Tādēļ Es kaukšu par Moabu un brēkšu par visu Moabu, un kliegšu par Ķirarezetes ļaudīm.
Emomiyo aywak kadengo kuom Moab, nimar kuom Moab duto aywak, aywago jo-Kir Hareseth.
32 Kā par Jaēzeru, tā Es par tevi raudāšu, tu vīna koks Sibmā! Tavas vīna stīgas cēlušās pār jūru un sniegušās līdz Jaēzeras jūrai; tas postītājs uzkritis dārza un vīna kalna augļiem.
Aywagou, kaka Jazer ywak, yaye mzabibu mag Sibma. Bedeni kar machopo e nam; negichopo nyaka e nam mar Jazer. Jaketh gik moko osepodho e olembegi mochiek kod olemo mar mzabibu.
33 Prieks un līksmība ir nost no tā auglīgā tīruma, no Moaba zemes; Es atraušu vīnu no vīna spaidiem, tur nemīdīs vīna ogas ar gavilēm; tās gaviles nav gaviles.
Ilo gi mor orumo e puoth olembe kod puothe mag Moab. Asechungo chwer mar divai koa e kuonde mibiyogie; onge ngʼama nyonogi gi koko mar ilo. Kata obedo ni nitiere koko, ok gin koko mar ilo.
34 No Hešbonas brēc līdz Elealei, līdz Jācai tie paceļ savu balsi, no Coāras līdz Horonaīmai, līdz EglatŠilišijai, jo ir Nimrimas ūdeņi taps postā.
“Dwond ywak mag-gi winjore koa Heshbon nyaka Eleale gi Jahaz, koa Zoar nyaka chop Horonaim gi Eglath Shelishiya, nimar kata pige mag Nimrim bende osetwo.
35 Un Es iznīcināšu Moabā, saka Tas Kungs, tos, kas uz elku kalniem upurē, un kas saviem dieviem kvēpina.
E Moab anatiek jogo matimo misengini e kuonde motingʼore gi malo, kendo ma wangʼo ubani ne nyisechegi,” Jehova Nyasaye ema owacho.
36 Tādēļ Mana sirds vaid par Moabu kā stabules, un Mana sirds vaid kā stabules par Ķirarezetes ļaudīm, jo viņu manta, ko tie krājušies, iet bojā.
“Omiyo chunya ywagorene Moab ka asili; oywagore ka asili ne jo-Kir Hareseth. Mwandu mane giyudo oserumo.
37 Jo visas galvas būs plikas un visas bārdas nodzītas, visas rokas būs sagraizītas, un ap gurniem būs maiss
Wich ka wich oliel kendo yie tik ka yie tik ongʼad oko; lwedo ka lwedo otongʼ oko kendo nungo ka nungo oum gi law ywak.
38 Uz visiem Moaba jumtiem un uz visām viņu ielām ir vaidas vien, jo es Moabu esmu sadauzījis tā kā nepatīkamu trauku, saka Tas Kungs.
Ewi tat udi duto man Moab kendo e laru mar galamoro onge gimoro makmana ywak, nimar aseketho Moab ka agulu motore maonge ngʼama dwaro,” Jehova Nyasaye ema owacho.
39 Kā viņš ir iztrūcināts, kā tie kauc, kā Moabs muguru griež savā kaunā! Moabs visiem saviem kaimiņiem ir par apsmieklu un par biedēkli.
“Mano kaka otieke! Mano kaka gidengo! Mano kaka Moab loko ngʼeye kopondo nikech wichkuot! Moab osebedo gir ajara, gima bwogo ji duto man bute.”
40 Jo tā saka Tas Kungs: redzi, viņš ātri skrien kā ērglis, un izplēš savus spārnus pār Moabu.
Ma e gima Jehova Nyasaye wacho: “Ne! Otenga fuyo kochiko piny, oyaro bwombene ewi Moab.
41 Pilsētas ir uzvarētas un stiprās pilis ir uzņemtas, un Moaba vareno sirds būs tai dienā kā sievas sirds bērnu sāpēs.
Kerioth nomaki kendo kuondegi mag pondo nokaw. E odiechiengno chunje mag jolwenj Moab nochal gi chuny dhako mamuoch kayo.
42 Jo Moabs taps izdeldēts, ka vairs nav tauta, jo viņš pret To Kungu ir paaugstinājies.
Moab notieki kaka oganda nikech ne otamore winjo Jehova Nyasaye.
43 Briesmas un bedre un valgs pār tevi, Moaba iedzīvotājs! saka Tas Kungs.
Masira maduongʼ gi bur matut kod otegu ritou, yaye jo-Moab,” Jehova Nyasaye ema owacho.
44 Kas izbēg no briesmām, kritīs bedrē, un kas izkāpj no bedres, taps gūstīts valgā, jo Es Moabam sūtīšu viņu piemeklēšanas gadu, saka Tas Kungs.
“Ngʼatno manotem tony nikech masira nolwar e bur matut, ngʼatno manotem kawuok ei bur matut, nomak gi obadho; nimar anakel magi kuom Moab e higa mar kum,” Jehova Nyasaye ema owacho.
45 Hešbonas ēnā stāv bēdzēji bez spēka, bet no Hešbonas izies uguns un liesma no Sihona un aprīs Moaba pakausi un to trokšņa darītāju galvas.
“E tipo mar Heshbon joma noringo odongʼ ka ok nyal, nimar mach osemoko liel Heshbon kendo ligek mach osewuok e dier Sihon; owangʼo lela wangʼ Moab, kod choke wich mag jongʼayigo!
46 Vai tev, Moab! Kamosa ļaudis ir gājuši bojā, jo tavi dēli aizvesti cietumā, arī tavas meitas ir cietumā.
Mano kaka inine malit, yaye Moab! Jo-Kemosh otieki; yawuoti oter e twech, kendo nyigi oket wasumbini.
47 Bet pēclaikā Es vedīšu atpakaļ Moaba cietumniekus, saka Tas Kungs. Tik daudz par Moaba sodību.
“Kata kamano anaduog gweth mag Moab e ndalo mabiro,” Jehova Nyasaye ema owacho. Ma e giko mar ngʼadone Moab bura.
