< Jeremijas 47 >
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret Fīlistiem, pirms Faraons sakāva Gacu.
Ma e wach mar Jehova Nyasaye mane obirone janabi Jeremia kuom jo-Filistia kapok Farao nomonjo Gaza:
2 Tā saka Tas Kungs: redzi, ūdens celsies no ziemeļiem un plūdīs un pārplūdīs zemi un visu viņas pilnumu, pilsētas, un viņas iedzīvotājus; un tie cilvēki brēks, un visi zemes iedzīvotāji kauks.
Ma e gima Jehova Nyasaye wacho: “Neuru kaka pige gingore e yo nyandwat; ginibed ataro mopongʼ. Giniyieny e piny kod gimoro amora manie iye, mier gi jok modak eigi. Ji noywagi; jogo duto modak e piny nodengi.
3 No skrejošu zirgu varenā trokšņa, no viņu ratu rībēšanas un no viņu riteņu rūkšanas tēvi neraudzīsies atpakaļ pēc bērniem, jo rokas būs nogurušas,
Ka giwinjo koko mar tiend farese ma giro, kod koko mar geche wasigu to gi moor tiend gechegi. Wuone ok nokony nyithindgi; lwetgi kalandhidhi nomaki.
4 Tās dienas dēļ kas nāk, postīt visus Fīlistus un izdeldēt Tiru un Sidonu līdz ar tiem citiem palīgiem; jo Tas Kungs izpostīs Fīlistus, kas atlikušies no Kaftora salas.
Nimar odiechiengʼ osechopo mondo otiek jo-Filistia duto, kendo gengʼo joma notony duto mane nyalo konyo Turo kod Sidon. Jehova Nyasaye ochiegni tieko jo-Filistia, jogo mane otony moa e dho nam mar Kaftor.
5 Kailums nāk pār Gacu, Askalona izdeldēta, tas atlikums viņas ielejā. Cik ilgi tu pats gribi graizīties?
Jo-Gaza noliel wigi manyiso ni gin gi kuyo; kendo jo-Ashkelon noket malingʼ thii. Yaye un joma otony manie pewe, unungʼadru nyaka kara angʼo?
6 Ak vai, Tā Kunga zobens! Cik ilgi tu nerimsi? Lien jel savās makstīs, dusi un esi klusu.
“Uywak ni, ‘Yaye ligangla mar Jehova Nyasaye, ibiro yweyo nyaka karangʼo? Dog ei olaloni; chungʼ kendo ilingʼ thi.’
7 Bet kā tam rimt? Jo Tas Kungs tam pavēlējis pret Askalonu un pret jūrmalu; uz turieni Viņš to sūtījis.
To ere kaka onyalo yweyo ka Jehova Nyasaye owuon osechiko, ka osechiwo chik mondo omonj Ashkelon to gi dho nam?”