Jeremijas 46
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret pagānu tautām:
Yǝrǝmiya pǝyƣǝmbǝrgǝ kǝlgǝn Pǝrwǝrdigarning ǝllǝr toƣruluⱪ sɵzi tɵwǝndǝ: —
2 Pret Ēģipti, pret Faraonu Nekus, Ēģiptes ķēniņa, karaspēku, kas bija pie Eifrat upes, pie Karķemisa, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā.
Misir toƣruluⱪ: Əfrat dǝryasi boyidiki Karkemix xǝⱨirining yenida turuwatⱪan, Pirǝwn-Nǝⱪoning ⱪoxuni toƣruluⱪ (bu ⱪoxunni Babil padixaⱨi Neboⱪadnǝsar Yǝⱨuda padixaⱨi Yǝⱨoakimning tɵtinqi yili bitqit ⱪilƣan): —
3 Taisiet gatavas bruņas un sedzamas bruņas un ejat karā.
«Ⱪalⱪan-siparlarni elip sǝpkǝ qüxünglar! Jǝnggǝ qiⱪixⱪa tǝyyarlininglar!
4 Sedlojiet zirgus un kāpiet virsū, jātnieki, nostājaties vara cepurēs, triniet šķēpus, apvelciet krūšu bruņas.
Atlarni ⱨarwilarƣa ⱪetinglar! Atliringlarƣa mininglar! Bexinglarƣa dubulƣa selip sǝptǝ turunglar! Nǝyziliringlarni bilǝp ittiklitinglar! Sawut-ⱪuyaⱪlarni kiyiwelinglar!
5 Kāpēc Es tos redzu bailīgus un atpakaļ bēgam, un viņu varenos sakautus un bēgam, ka neskatās atpakaļ? Briesmas visapkārt, saka Tas Kungs.
Lekin Mǝn nemini kɵrimǝn?! — dǝydu Pǝrwǝrdigar; — Mana, muxu [lǝxkǝrlǝr] dǝkkǝ-dükkigǝ qüxüp qekinidu; batur-palwanliri bitqit ⱪilinip kǝynigǝ ⱪarimay bǝdǝr ⱪaqidu! Tǝrǝp-tǝrǝplǝrni wǝⱨimǝ basidu! — dǝydu Pǝrwǝrdigar.
6 Ne čaklais var izbēgt, ne varenais izsprukt; pret ziemeli pie Eifrat upes krasta tie klūp un krīt.
— Əmdi ǝng qaⱪⱪanlarmu ⱪaqalmaydu, batur-palwanlarmu aman-esǝn ⱪutulup ⱪalmaydu; mana, ximal tǝripidǝ, Əfrat dǝryasi boyida ular putlixip yiⱪilidu!
7 Kas tas, kas ceļas, kā upe, kam ūdeņi veļas kā straumes?
Suliri dǝryalardǝk ɵzlirini dolⱪunlitip, Nil dǝryasi [kǝlkün kǝbi] kɵtürülgǝndǝk ɵzini kɵtürgǝn kimdur!?
8 Ēģiptes zeme ceļas kā upe, un viņas ūdeņi veļas kā straumes un saka: “Es celšos liela, es apklāšu zemi, es maitāšu pilsētas, un kas tur dzīvo.”
Suliri dǝryalardǝk ɵzlirini dolⱪunlitip, Nil dǝryasidǝk ɵzini kɵtürgǝn dǝl Misir ɵzidur; u: «Mǝn ɵzümni kɵtürüp pütkül yǝr yüzini ⱪaplaymǝn; mǝn xǝⱨǝrlǝr ⱨǝm ularda turuwatⱪanlarni yoⱪitimǝn!» — dǝydu.
9 Ceļaties, zirgi, rībiet, rati! Lai varoņi iziet, Moru ļaudis un no Puta, kas bruņas tura, un Līdieši, kas stopu nes un uzvelk.
Etilinglar, i atlar! Ⱨǝ dǝp alƣa besip qepinglar, i jǝng ⱨarwiliri! Ⱪalⱪan kɵtürgǝn Efiopiyǝ ⱨǝm Liwiyǝdikilǝr, oⱪyalirini egildürgǝn Lidiyǝdikilǝr, palwan-baturlar jǝnggǝ qiⱪsun!
10 Šī diena ir Tā Kunga, Tā Kunga Cebaot atriebšanās diena, ka Viņš atriebjās pie Saviem pretiniekiem, un zobens ēdīs un rīs un piedzersies no viņu asinīm. Jo Tam Kungam, Tam Kungam Cebaot, ir kauja ziemeļu zemē pie Eifrat upes.
Lekin bu kün bolsa samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigarning künidur; u ⱪisasliⱪ bir kün, yǝni Ɵz yawliridin ⱪisas alidiƣan küni bolidu; Uning ⱪiliqi kixilǝrni toyƣuqǝ yutidu; u ⱪanƣuqǝ ularning ⱪanlirini iqidu; qünki samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Rǝb Pǝrwǝrdigarning ximaliy zeminda, Əfrat dǝryasi boyida ⱪilmaⱪqi bolƣan bir ⱪurbanliⱪi bar!
11 Ej augšā uz Gileādu un dabū zalves(balzāmu), jaunava, Ēģiptes meita! Velti, ka tu daudz zāļojies, jo dziedināšanas tev nav.
Gileadⱪa qiⱪip tutiya izdǝp tap, i Misirning ⱪizi! Lekin sǝn ɵzünggǝ nurƣun dorilarni alsangmu bikar; sǝn üqün ⱨeq xipaliⱪ yoⱪtur!
12 Tautas dzird tavu kaunu, un zeme ir pilna tavas kaukšanas, jo ir straipelejuši varonis uz varoni, un abi kopā krituši.
Əllǝr hijaliting toƣruluⱪ anglaydu, sening pǝryadliring pütkül yǝr yüzigǝ pur ketidu; palwan palwanƣa putlixidu, ikkisi tǝng mǝƣlup bolup yiⱪilidu!
13 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, nākšanu, kaut Ēģiptes zemi:
Pǝrwǝrdigarning Babil padixaⱨi Neboⱪadnǝsarning Misir zeminiƣa tajawuz ⱪilip kirixi toƣruluⱪ Yǝrǝmiya pǝyƣǝmbǝrgǝ eytⱪan sɵzi: —
14 Sludinājiet Ēģiptes zemē, dariet zināmu Migdalā, sauciet to arī Novā un Takvanesā, sakāt: celies un taisies gatava, jo zobens ir aprijis, kas ap tevi.
Misirda jakarla, Migdolda elan ⱪil, Nofta wǝ Taⱨpanǝstimu elan ⱪil: Qing tur, jǝnggǝ bǝl baƣla; qünki ⱪiliq ǝtrapingdikilǝrni yutuwatidu;
15 Kāpēc tavi varenie nogāzti? Tie nepastāvēja, jo Tas Kungs tos gāzis.
Sening baturliring nemixⱪa süpürüp taxlinidu? Ular qing turalmaydu; qünki Pǝrwǝrdigar ularni sǝptin ittirip yiⱪitiwetidu.
16 Viņš dara, ka daudzi gāžas, un viens krīt uz otru, un tie saka: ceļaties, iesim atpakaļ pie saviem ļaudīm un uz savu dzimteni no rijēja zobena.
U ulardin kɵplirini putlaxturidu; bǝrⱨǝⱪ, ular ⱪaqⱪanda bir-birigǝ putlixip yiⱪilidu; xuning bilǝn ular: «Bolǝ, turayli, zomigǝrning ⱪiliqidin ⱪeqip ɵz hǝlⱪimizgǝ wǝ ana yurtimizƣa ⱪaytip ketǝyli!» — dǝydu;
17 Tur sauc: Faraons, Ēģiptes ķēniņš, ir pagalam, viņš savu laiku nav licis vērā.
Xu yǝrgǝ [ⱪaytⱪanda] ular: «Misir padixaⱨi Pirǝwn pǝⱪǝt bir ⱪiyⱪas-sürǝn, halas! U pǝytni bilmǝy ɵtküziwǝtti!» — dǝydu.
18 Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka tas Ķēniņš, kam vārds ir Kungs Cebaot: viņš nāks kā Tābors starp kalniem un kā Karmels jūrmalā.
Ɵz ⱨayatim bilǝn ⱪǝsǝm ⱪilimǝnki, — dǝydu Padixaⱨ, nami samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigar, — taƣlar arisida Tabor teƣi bolƣandǝk, Karmǝl teƣi dengiz boyida [asmanƣa taⱪixip] turƣandǝk birsi kelidu.
19 Gādā sev ceļa lietas, iedzīvotāja, Ēģiptes meita, jo Nofa taps par tuksnesi un taps sadedzināta, ka neviens tur nedzīvos.
Əmdi sǝn, i Misirda turuwatⱪan ⱪiz, sürgün boluxⱪa layiⱪ yük-taⱪlarni tǝyyarlap ⱪoy; qünki Nof harabǝ bolup kɵydürülidu, ⱨeq adǝmzatsiz bolidu.
20 Ēģipte ir dižena tele, dundurs no ziemeļiem nāk, tiešām nāk.
Misir bolsa qirayliⱪ bir inǝktur; lekin uni nixan ⱪilƣan bir kɵküyün keliwatidu, ximaldin keliwatidu!
21 Arī viņas karavīri viņas vidū ir kā baroti teļi; tomēr arī tie griež muguru, visi kopā bēg un nestāv, jo viņu nelaimes diena tiem uzbrukusi, viņu piemeklēšanas laiks.
Uning arisidiki yallanma lǝxkǝrlǝr bolsa bordaⱪ torpaⱪlardǝk bolidu; ularmu arⱪiƣa burulup, birliktǝ ⱪeqixidu; ular qing turuwalmaydu; qünki külpǝtlik kün, yǝni jazalinix küni ularning bexiƣa qüxkǝn bolidu.
22 Viņas balss būs, tā kā čab, čūskai lienot, jo tie celsies uz turieni ar karaspēku un nāks pie viņiem ar cirvjiem, kā malkas cirtēji.
[Misirning] awazi yilanningkidǝk «küx-küx» ⱪilip anglinidu; qünki [düxmǝn] ⱪoxunliri bilǝn atlinip, otun kǝsküqilǝrdǝk uningƣa ⱪarxi paltilarni kɵtürüp kelidu.
23 Tie nocirtīs viņas mežu, saka Tas Kungs, jebšu tas ir liels un biezs, jo to ir vairāk nekā siseņu, ka tos nevar skaitīt.
Ormanliⱪi ⱪoyuⱪluⱪidin kirgüsiz bolsimu, ular uni kesip yiⱪitidu, — dǝydu Pǝrwǝrdigar, — qünki kǝsküqilǝr qekǝtkǝ topidin kɵp, san-sanaⱪsiz bolidu.
24 Ēģiptes meita stāv kaunā, rokā dota ļaudīm no ziemeļiem.
Misirning ⱪizi hijalǝttǝ ⱪaldurulidu; u ximaliy ǝlning ⱪoliƣa tapxurulidu.
25 Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, saka: redzi, Es piemeklēšu Amonu Noā un Faraonu un Ēģipti un viņas dievus un viņas ķēniņus, Faraonu un tos, kas uz viņu paļaujas;
Samawi ⱪoxunlarning Sǝrdari bolƣan Pǝrwǝrdigar — Israilning Hudasi mundaⱪ dǝydu: — Mana, Mǝn No xǝⱨiridiki but Amonni, Pirǝwnni, xundaⱪla Misir wǝ uning ilaⱨliri bilǝn padixaⱨlirini jazalaymǝn; bǝrⱨǝⱪ, Pirǝwn wǝ uningƣa tayanƣanlarning ⱨǝmmisini jazalaymǝn;
26 Un Es tos nodošu tiem rokā, kas viņu dvēseles meklē, un Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā, un viņa kalpu rokā. Bet pēcgalā tur dzīvos tā kā vecos laikos, saka Tas Kungs.
Mǝn ularni ularning jenini izdigüqilǝr, yǝni Babil padixaⱨi Neboⱪadnǝsarning ⱪoliƣa ⱨǝm hizmǝtkarlirining ⱪoliƣa tapxurimǝn. Biraⱪ keyin, [Misir] ⱪǝdimki zamanlardǝk ⱪaytidin aⱨalilik bolidu — dǝydu Pǝrwǝrdigar.
27 Bet tu, nebīsties, Mans kalps Jēkab, un neiztrūcinājies, Israēl! Jo redzi, Es tevi atpestīšu no tālienes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes; un Jēkabs griezīsies atpakaļ un paliks mierā, un viņam klāsies labi, un neviens viņu neiztrūcinās.
Lekin sǝn, i ⱪulum Yaⱪup, ⱪorⱪma, alaⱪzadǝ bolma, i Israil; qünki mana, Mǝn seni yiraⱪ yurttin, nǝslingni sürgün bolƣan zemindin ⱪutⱪuzup qiⱪirimǝn; xuning bilǝn Yaⱪup ⱪaytip, hatirjǝmlik wǝ arambǝhxtǝ turidu, ⱨeqkim uni ⱪorⱪutmaydu.
28 Tu tad nebīsties, Mans kalps Jēkab, saka Tas Kungs; jo Es esmu pie tevis. Jo Es darīšu galu visām pagānu tautām, kurp Es tevi biju aizdzinis, bet tev Es nedarīšu galu, bet Es tevi pārmācīšu pēc taisnības, un tevi nepametīšu nepārmācītu.
Ⱪorⱪma, i ⱪulum Yaⱪup, — dǝydu Pǝrwǝrdigar, — qünki Mǝn sǝn bilǝn billidurmǝn; Mǝn seni tarⱪitiwǝtkǝn ǝllǝrning ⱨǝmmisini tügǝxtürsǝmmu, lekin seni pütünlǝy tügǝxtürmǝymǝn; pǝⱪǝt üstüngdin ⱨɵküm qiⱪirip tǝrbiyǝ-sawaⱪ berimǝn; seni jazalimay ⱪoymaymǝn.
