< Jeremijas 46 >

1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas notika uz pravieti Jeremiju pret pagānu tautām:
Daytoy ti sao ni Yahweh nga immay kenni Jeremias a profeta maipanggep kadagiti nasion.
2 Pret Ēģipti, pret Faraonu Nekus, Ēģiptes ķēniņa, karaspēku, kas bija pie Eifrat upes, pie Karķemisa, ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, sakāva Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā.
Maipapan iti Egipto: “Maipanggep daytoy iti armada ni Faraon Neco nga ari ti Egipto nga adda idiay Carkemis iti asideg ti Karayan Eufrates. Daytoy ti armada a pinarmek ni Nebucadnesar nga ari ti Babilonia iti maika-uppat a tawen a panagturay ni Jehoiakim a putot ni Josias, a kas ari ti Juda:
3 Taisiet gatavas bruņas un sedzamas bruņas un ejat karā.
Isaganayo dagiti babassit ken dagiti dadakkel a kalasag, ket mapankayo makigubat.
4 Sedlojiet zirgus un kāpiet virsū, jātnieki, nostājaties vara cepurēs, triniet šķēpus, apvelciet krūšu bruņas.
Isaganayo dagiti kabalio ket agsakaykayo kadagitoy, dakayo a kumakabalio. Agpuestokayo, ken aghelmetkayo. Asaenyo dagiti gayang ken agkabalkayo.
5 Kāpēc Es tos redzu bailīgus un atpakaļ bēgam, un viņu varenos sakautus un bēgam, ka neskatās atpakaļ? Briesmas visapkārt, saka Tas Kungs.
Ania ti makitak ditoy? Mabutbutengda unay ken agtatarayda, ta naparmeken dagiti soldadoda. Agtatarayda nga aglemmeng ket saanda a tumalliaw. Adda panagbuteng iti sadinoman—kastoy ti pakaammo ni Yahweh—
6 Ne čaklais var izbēgt, ne varenais izsprukt; pret ziemeli pie Eifrat upes krasta tie klūp un krīt.
saan a makaadayo dagiti napartak a tumaray, ket saan a makalibas dagiti soldado. Maitibkolda iti amianan ket matumbada iti igid ti Karayan Eufrates.
7 Kas tas, kas ceļas, kā upe, kam ūdeņi veļas kā straumes?
Siasino daytoy a dumakkel a kas iti Karayan Nilo, a dagiti danumna ket agallo-allon a kas kadagiti karayan?
8 Ēģiptes zeme ceļas kā upe, un viņas ūdeņi veļas kā straumes un saka: “Es celšos liela, es apklāšu zemi, es maitāšu pilsētas, un kas tur dzīvo.”
Dumakkel ti Egipto a kas iti Karayan Nilo, ket agallo-allon dagiti danumna a kas iti karayan. Kuna daytoy, 'Dumakkelak; lapunusek ti daga. Dadaelek dagiti siudad ken dagiti agnanaed kadagitoy.
9 Ceļaties, zirgi, rībiet, rati! Lai varoņi iziet, Moru ļaudis un no Puta, kas bruņas tura, un Līdieši, kas stopu nes un uzvelk.
Sumang-atkayo, dakayo a kabalio. Agungetkayo, dakayo a karuahe. Paruarenyo dagiti soldado, Cus ken Put, lallaki a maingel ken addaan kadagiti kalasag, ken Ludim, lallaki a nalaing a pumapana.'
10 Šī diena ir Tā Kunga, Tā Kunga Cebaot atriebšanās diena, ka Viņš atriebjās pie Saviem pretiniekiem, un zobens ēdīs un rīs un piedzersies no viņu asinīm. Jo Tam Kungam, Tam Kungam Cebaot, ir kauja ziemeļu zemē pie Eifrat upes.
Daytanto ti aldaw a panagibales ti Apo a ni Yahweh a Mannakabalin-amin, ket balsennanto dagiti kabusorna. Mangalun-onto ti kampilan ket mapnekto daytoy. Inumento daytoy dagiti darada. Ta addanto daton para iti Apo a ni Yahweh a Mannakabalin-amin iti akin-amianan a daga iti igid ti Karayan Eufrates.
11 Ej augšā uz Gileādu un dabū zalves(balzāmu), jaunava, Ēģiptes meita! Velti, ka tu daudz zāļojies, jo dziedināšanas tev nav.
Sumang-atka idiay Galaad ket mangalaka iti agas, sika a birhen nga anak a babai ti Egipto. Awan serserbi ti panangikabilmo iti adu nga agas iti bagim. Awan ti makapaimbag kenka.
12 Tautas dzird tavu kaunu, un zeme ir pilna tavas kaukšanas, jo ir straipelejuši varonis uz varoni, un abi kopā krituši.
Nangngeg dagiti nasion ti pannakaibabainmo. Napunno ti daga kadagiti panagdungdung-awmo, ta agdidinnungpar dagiti soldado; ket mapasagda a padapada.”
13 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs runāja uz pravieti Jeremiju par Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, nākšanu, kaut Ēģiptes zemi:
Kastoy ti sao nga imbaga ni Yahweh kenni Jeremias a profeta idi immay ni Nebucadnesar nga ari ti Babilonia ket rinautna ti daga ti Egipto:
14 Sludinājiet Ēģiptes zemē, dariet zināmu Migdalā, sauciet to arī Novā un Takvanesā, sakāt: celies un taisies gatava, jo zobens ir aprijis, kas ap tevi.
“Ipadamagmo iti Egipto ket ipangngegmo iti Migdol ken Memfis. Kinunada iti Tapanes, 'Agpuestokayo ken agsaganakayo, a mangikaluya kadagiti bagbagiyo, ta alun-unento ti kampilan dagiti amin nga adda iti aglawlawyo.
15 Kāpēc tavi varenie nogāzti? Tie nepastāvēja, jo Tas Kungs tos gāzis.
Apay ngarud a timmaray ti didiosenyo a ni Apis? Apay a saan a makatakder ti didiosenyo a kalakian a baka. Tinulid isuna ni Yahweh.
16 Viņš dara, ka daudzi gāžas, un viens krīt uz otru, un tie saka: ceļaties, iesim atpakaļ pie saviem ļaudīm un uz savu dzimteni no rijēja zobena.
Naynayunanna ti bilang dagiti maitibtibkol. Matumtumba dagiti soldado ket uray da la agpipinnandag. Ibagbagada, “Tumakdertayo. Agawidtayon. Agsublitayo kadagiti tattaotayo, iti daga a nakaiyanakantayo. Panawantayon daytoy a kampilan a mangparparmek kadatayo.”
17 Tur sauc: Faraons, Ēģiptes ķēniņš, ir pagalam, viņš savu laiku nav licis vērā.
Imbagada sadiay, “Ni Faraon nga ari ti Egipto ket maysa laeng nga ariwawa, maysa a tao a nangitulok a mapukaw ti gundawayna.”
18 Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka tas Ķēniņš, kam vārds ir Kungs Cebaot: viņš nāks kā Tābors starp kalniem un kā Karmels jūrmalā.
“Siak a Dios nga adda iti agnanayon—kastoy ti pakaammo ti ari—ni Yahweh a Mannakabalin-amin ti naganko, addanto umay a kas iti Bantay Tabor ken Bantay Carmel iti igid ti baybay.
19 Gādā sev ceļa lietas, iedzīvotāja, Ēģiptes meita, jo Nofa taps par tuksnesi un taps sadedzināta, ka neviens tur nedzīvos.
Isaganayo dagiti gargaretyo para iti pannakaipanawyo a kas balud, dakayo nga annak a babbai nga agnanaed idiay Egipto. Ta ti Memfis ket agbalinto a makapabuteng ken langalang, isu nga awanto iti agnaed sadiay.
20 Ēģipte ir dižena tele, dundurs no ziemeļiem nāk, tiešām nāk.
Ti Egipto ket maysa a napintas nga urbon a baka, ngem umayto ti insekto nga agkagat a naggapu iti amianan. Umayto daytoy.
21 Arī viņas karavīri viņas vidū ir kā baroti teļi; tomēr arī tie griež muguru, visi kopā bēg un nestāv, jo viņu nelaimes diena tiem uzbrukusi, viņu piemeklēšanas laiks.
Dagiti natangdanan a soldadona ket kasla napalukmeg a baka, ngem agsanudda ken agtarayda. Saanda a sangsangkamaysa a makiranget, ta umayto ti aldaw ti pannakadidigrada, ti tiempo ti pannakadusada.
22 Viņas balss būs, tā kā čab, čūskai lienot, jo tie celsies uz turieni ar karaspēku un nāks pie viņiem ar cirvjiem, kā malkas cirtēji.
Agkarasakas ti Egipto a kas iti uleg ken aguyas nga umadayo, ta um-umayen dagiti kabusorna. Agturongda kenkuana a kas kadagiti lallaki a pumupukan iti kayo a nagtagiwasay.
23 Tie nocirtīs viņas mežu, saka Tas Kungs, jebšu tas ir liels un biezs, jo to ir vairāk nekā siseņu, ka tos nevar skaitīt.
Putdendanto dagiti kaykayo kadagiti kabakiran—kastoy ti pakaammo ni Yahweh—uray no kabakbakiran daytoy. Ta ad-adunto dagiti kabusor ngem kadagiti dudon, a saan a mabilang.
24 Ēģiptes meita stāv kaunā, rokā dota ļaudīm no ziemeļiem.
Mapabainanto ti anak a babai ti Egipto. Maiyawatto isuna kadagiti tattao a naggapu iti amianan.”
25 Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, saka: redzi, Es piemeklēšu Amonu Noā un Faraonu un Ēģipti un viņas dievus un viņas ķēniņus, Faraonu un tos, kas uz viņu paļaujas;
Kuna ni Yahweh a Mannakablin-amin a Dios ti Israel, “Dumngegkayo, dandanin ti panangdusak kenni Amon a didiosen ti Tebes, ni Faraon, iti Egipto ken kadagiti didiosenna, dagiti ari daytoy a Faraon, ken dagiti agtaltalek kadakuada.
26 Un Es tos nodošu tiem rokā, kas viņu dvēseles meklē, un Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā, un viņa kalpu rokā. Bet pēcgalā tur dzīvos tā kā vecos laikos, saka Tas Kungs.
Iyawatkonto ida kadagiti mangayat a mangkettel iti biagda, iti ima ni Nebucadnesar nga ari ti Babilonia ken kadagiti adipenna. Ket kalpasan daytoy, addanto manen agnaed iti Egipto a kas idi un-unana nga al-aldaw—kastoy ti pakaammo ni Yahweh.”
27 Bet tu, nebīsties, Mans kalps Jēkab, un neiztrūcinājies, Israēl! Jo redzi, Es tevi atpestīšu no tālienes un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes; un Jēkabs griezīsies atpakaļ un paliks mierā, un viņam klāsies labi, un neviens viņu neiztrūcinās.
Ngem sika, Jacob nga adipenko, saanka nga agbuteng. Saanka a maupay, Israel, ta dumngegka, umadanin ti panangisublik kenka manipud iti adayo, ken dagiti kaputotam manipud iti daga a nakaipananda a kas balud. Ket agsublinto ni Jacob, makasarak iti kappia ken natalgedto, ket awanto ti siasinoman a mamagbuteng kenkuana.
28 Tu tad nebīsties, Mans kalps Jēkab, saka Tas Kungs; jo Es esmu pie tevis. Jo Es darīšu galu visām pagānu tautām, kurp Es tevi biju aizdzinis, bet tev Es nedarīšu galu, bet Es tevi pārmācīšu pēc taisnības, un tevi nepametīšu nepārmācītu.
Sika Jacob nga adipenko, saanka nga agbuteng—kastoy ti pakaammo ni Yahweh—ta addaak kenka, iyegkonto ngarud ti naan-anay a pannakadadael maibusor kadagiti amin a nasion a nangiwarawaraak kenka. Ngem saanka a dadaelen a naan-anay. Ngem sililinteg nga aturenka ken dusaenkanto a dusaen.”'''

< Jeremijas 46 >