Jeremijas 45

1 Šis ir tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis uz Bāruku, Nerijas dēlu, kad viņš šos vārdus no Jeremijas mutes rakstīja grāmatā, Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, ceturtā gadā, sacīdams:

Judah siangpahrang Josiah capa Jehoiakim angraenghaih saning palito haih naah, Jeremiah mah thuih ih loknawk to Neriah capa Baruk mah caqam pongah tarik pacoengah, tahmaa Jeremiah mah Neriah capa Baruk khaeah thuih ih lok loe,

2 Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, uz tevi, Bāruk:

Aw Baruk, Israel Sithaw Angraeng mah nang khaeah thuih ih lok loe hae tiah oh;

3 Tu saki: vai man! Jo Tas Kungs bēdas pielicis manām sāpēm; es esmu piekusis no savas vaidēšanas un neatrodu miera.

kai loe khosak bing boeh! Palung ka sethaih nuiah Angraeng mah palungsethaih maeto ang thap; kai loe angpho sut boeh moe, anghakhaih roe ka tawn ai, tiah na thuih.

4 Tā tev būs sacīt uz viņu: tā saka Tas Kungs: redzi, ko Es esmu uztaisījis, to Es nolaužu, un ko esmu dēstījis, to Es izrauju, un tā klāsies visai šai zemei.

Baruk khaeah, khenah, Angraeng mah, prae thung boih ah ka sak ih hmuen to ka phraek moe, ka thling ih hmuen doeh ka phongh han, tiah thuih, tiah ang thuihsak.

5 Un tu sev meklē lielas lietas? Nemeklē tās! Jo redzi, Es vedu ļaunumu pār visu miesu, saka Tas Kungs. Bet tev Es došu paturēt tavu dvēseli visur, kur vien tu iesi.

Nangmah hanah kalen parai hmuennawk to na pakrong han maw? Pakrong hmah; khenah, kaminawk boih amrohaih ka phaksak han; toe nang loe na caehhaih ahmuen kruekah hnuk ih tangqum baktiah na hinghaih to kang paek han, tiah ang naa, tiah a thuih pae.