Jeremijas 38
1 Bet Šefatija, Matana dēls, un Ģedalija, Pašhura dēls, un Juhals, Šelemijas dēls, un Pašhurs, Malhijas dēls, dzirdēja tos vārdus, ko Jeremija uz visiem ļaudīm runāja sacīdams:
Mattan chapa Shephatiah ahin, Pashhur chapa Gedaliah ahin, Shelemiah chapa Jehucal ahin, chule Malkijah chapa Pashhur ahin, amaho hin, mipi henga Jeremiah in ipi aseijing ham, ti ajahsoh keiyu ahi. Aman aseijing chu,
2 Tā saka Tas Kungs: kas šai pilsētā paliek, tas mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri, bet kas iet ārā pie Kaldejiem, tas dzīvos un savu dvēseli paturēs un dzīvos.
Pakaiyin hitin aseiye, “Koi hijongle Jerusalem khopia umden ho chu, chemjam’a thidiu, kelthoh a chule natna hise chom chom’a thidiu ahi. Amavang koi hileh Babylon mite henga kipelut ho chu hingdoh diu ahi.
3 Tā saka Tas Kungs: šī pilsēta dotin taps dota Bābeles ķēniņa karaspēkam rokā, ka tas to uzņem.
Chule Pakaiyin hitin jong aseiye, Jerusalem khopi hi Babylon mitesepaiho khut a kipedoh teiding, chule amahon hiche khopi hi alah dingu ahi,” atijing ahi.
4 Tad tie lielkungi sacīja uz ķēniņu: liec jel šo vīru nokaut; jo tā viņš rokas dara gurdenas tiem karavīriem, kas vēl atliek šai pilsētā, un rokas visiem ļaudīm, kad viņš tādus vārdus uz tiem runā; jo šis vīrs nemeklē šo ļaužu labumu, bet viņu ļaunumu.
Hichun vaipo ho chu lengpa kom’a alut uvin, hitin agasei uve. Kapu hiche mipa hi that jengin. Aman hitobang thu aseijeh in, khopi sunga sepaite umsun jong alungu asuneo gamtan, chule mipite jong alung lengvai gamtauvin ahi. Hitobang mihi nam ngailulou ahi, agatiuve.
5 Un ķēniņš Cedeķija sacīja: redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš pret jums nekā nespēj.
Zedekiah lengpan jong, amaho sei chu anomtan, “Aphai, nanghon nagel u chu ama chunga bol jengun, keiman nangho douna ima kasei louhel ding ahi,” atitai.
6 Tad tie ņēma Jeremiju, un to iemeta Malhijas, ķēniņa dēla, bedrē, kas bija cietuma pagalmā, un Jeremiju nolaida ar virvēm, bet tai bedrē nebija ūdens, bet dubļi, un Jeremija iegrima dubļos.
Hijeh chun vaipo ho chun Jeremiah aman un, leng inpi ngahpa inkom’a lengpa chapa Malkijah twikul a chun khaovin akhailha tauvin ahi. Twikul chu twi umloupet ahin, atolanga bonnang um ahi. Bonnang lah a chun Jeremiah alhumlut tan ahi.
7 Un Ebedmelehs, Moru vīrs, ķēniņa sulainis, kas bija ķēniņa namā, dzirdēja, ka tie Jeremiju bija metuši bedrē, un ķēniņš sēdēja Benjamina vārtos.
Hichun leng inpia vaihom thuche tah khat, Ethiopia mi Ebed-melech kitipa chun, Jeremiah chu twikul a alehlut tauve, ti ajatan ahi. Hichepet a chu, lengpan Benjamin kelkot phungathutan’a atoupet ahi.
8 Tad Ebedmelehs izgāja no ķēniņa nama un runāja uz ķēniņu un sacīja:
Hijeh chun, Ebed-melech jong leng inpia kon in alhaijel in lengpa jah’a chun,
9 Mans kungs un ķēniņ, šie vīri ir ļaunu darījuši ar visu, ko tie darījuši pravietim Jeremijam, ko tie metuši bedrē, un viņam savā vietā badu jāmirst, tāpēc ka maizes pilsētā vairs nav.
Kapu lengpa, hiche miho hin thilse tah khat aboldoh tauve. Amahon Jeremiah themgao chu twikul sunga alehluttauvin ahi. Twikul sunga khu, ama gilkel dangchah thoh'a thilo paiding ahitai. Ajeh chu khopi sung jenga jong changlhah beiding kon ahitai, agatin ahi.
10 Tad ķēniņš Ebedmeleham, tam Moru vīram, pavēlēja un sacīja: ņem no šejienes trīsdesmit vīrus līdz un izvelc pravieti Jeremiju no bedres, pirms viņš mirst.
Hichun lengpan Ebed-melech jah a thu apen, Hilaiya um kamiho somthum kipuiyin lang, Jeremiah chu athi masangin twikul a kon’in gakaidoh loiyun, atitai.
11 Tad Ebedmelehs ņēma tos vīrus un nāca ķēniņa namā apakš mantu kambara un ņēma no turienes kādas vecas saplīsušas drēbju lupatas un tās nolaida ar virvēm pie Jeremijas bedrē.
Hijeh chun Ebed-melech injong, lengpa miho chu apuiyin, leng inpia thilkholna insunga chun alut un, pon luisa leh akipaisa pon phabep alauvin ahi. Hiche pon luisa ho chu twkul sunga, Jeremiah henga khaovin akhailhauvin ahi.
12 Tad tas Moru vīrs Ebedmelehs sacīja uz Jeremiju: liec jel tās vecās saplīsušās drēbju lupatas apakš savām roku padusēm ap tām virvēm, un Jeremija tā darīja.
Hichun Ebed-melech in Jeremiah chu akouvin, ajah’a, hiche ponluisa hohi najahnoi tenia chun, khaojang toh kikah’a chun jep in ati. Jeremiah injong aseibang chun aboltai.
13 Un tie Jeremiju izvilka ar tām virvēm un viņu izcēla no bedres, un Jeremija palika cietuma pagalmā.
Chuin amahon Jeremiah chu twikul sunga kon in akaidoh uvin, chule Jeremiah jong leng inngahpa insunga chu aumden kittai.
14 Tad ķēniņš Cedeķija nosūtīja un lika atvest pravieti Jeremiju pie sevis trešajā ieejamā vietā pie Tā Kunga nama. Un ķēniņš sacīja uz Jeremiju: es tev ko vaicāšu, neapslēp man nekā.
Nikhat, Zedekiah lengpan Jeremiah kouvin mi asol in, Pakai houin lutna kot thumna’a chun akimupin ahi. Zedekiah lengpan Jeremiah jah’a, “Keiman thukhat dong ing kate, chule nangin jong dihtah a naseiding, na-imlou helding ahi,” ati.
15 Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: kad es tev to sacīšu, tad tu mani kautin nokausi, un kad es tev padomu došu, tad tu tomēr mani neklausīsi.
Ahin Jeremiah in lengpa jah’a, “Keiman adihtah kaseile neitha jeng ding ahi. Chule keiman nangma hilna neijong leng, nngman nangaideh louhel ding ahibouve,” atitai.
16 Un ķēniņš Cedeķija Jeremijam zvērēja paslepeni un sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas mums šo dvēseli radījis, es tevi nenokaušu un tevi nenodošu šiem vīriem rokā, kas tavu dvēseli meklē.
Chuphat in, lengpan Jeremiah kom a chun aguh in kihahsel na aboltai. Aman, “Pakai hingjing, eiho hinkho eisempeh pau ahi. Keiman nangma katha louhel ding chule nang thiding deiho khut a jong kapehdoh louhel ding nahi,” atitai.
17 Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: tā saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, Israēla Dievs: ja tu iet iziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad tava dvēsele dzīvos, un šī pilsēta netaps ar uguni sadedzināta, un tad tu dzīvosi, tu un tavs nams.
Hichun Jeremiah in Zedekiah lengpa kom’a hitin aseiye. Hatchungnung Pakai, Israel Pathen chun aseiye. Nangma tah Babylon lengpa henga nakipehlut poupouleh, nang jong nainsung mite jong nakihinso diu ahi. Chule hiche khopi jong meiya kihalvam lou ding ahi, ati.
18 Bet ja tu neiziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad šī pilsēta Kaldejiem taps dota rokā, un tie to sadedzinās ar uguni, un tu no viņu rokas neizspruksi.
Amavang nangma tah nakipehlut loule, iti jongle najamdoh louhel ding ahi. Chule hiche khopi jonghi Babylon mite khut a kipedoh ding, amahon meiya ahalvam diu ahi, atipehtai.
19 Un ķēniņš Cedeķija sacīja uz Jeremiju: es bīstos no tiem Jūdiem, kas Kaldejiem piekrituši, ka mani nenodod viņu rokā, un tie mani neapmēda.
Ahivangin Zedekiah lengpan Jeremiah jah’a, “Babylon mite khut a kipehlut jeng ding chu kichat umtah ahi. Ajeh chu, amaho khutnuiya umsa Judah miho khut a eipedoh khalou, keiman ipi katoding nahet am?” ati.
20 Un Jeremija sacīja: tevi nenodos; klausi jel Tā Kunga balsij, ko es uz tevi runāju, tad tev labi klāsies, un tava dvēsele dzīvos.
Chuin Jeremiah in adonbut in, Nangman Pakai thupeh hi najuile, amaho khut a nakipedoh louhel ding ahi. Hiche hi nangdinga aphapen hiding, nahinkho jong nakihoipeh ding ahi.
21 Bet ja tu liedzies iet ārā, tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs man parādījis:
Amavang, kipehlut ding nadale, Pakaiyin keima henga aphondoh chu hiche hi ahi.
22 Redzi, visas sievas, kas Jūda ķēniņa namā atliek, taps izvestas pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, un tās sacīs: tavi draugi tevi pievīluši un tevi pārvarējuši, un kad nu tavas kājas iegrimušas dubļos, tad tie griezušies atpakaļ.
Ven, Judah leng inpia, insung numei akidalha chengse hung kikai doh’a, Babylon mite sepaiho kipedoh diu ahi. Chutahle amahon ache pump um uva, “Lengpa naginchat tah nagol phapen hon nangma nalhem lhauvin…! Nachunga avaihom tauve; Tunvang nakeng jong bonlhoh lah’a aluttan, nagolten jong nadalha tauve, atidiu ahi,” kati.
23 Un visas tavas sievas un visi tavi bērni taps izvesti pie Kaldejiem, un tu pats neizspruksi no viņu rokām, bet tu tapsi sagrābts caur Bābeles ķēniņa roku un sadedzināsi šo pilsētu ar uguni.
Keiman kaseibe kit in, “Naji nachateu jong abonchauva, Babylon mite khut a kikailutsoh kei dingu, chule nangma tah jong najamdoh louhel ding ahi. Babylon lengpan nangma tah soh’a nakai ding, chule hiche khopi hi meiya ahalvam ding ahi,” kati.
24 Tad Cedeķija sacīja uz Jeremiju: lai neviens nezin par šiem vārdiem, ka tu nemirsti.
Hichun Zedekiah in Jeremiah jah’a, “Hiche thuho kehenga naseihi, koima hetsah hih in, koiman nangma imacha nalolou ding ahi.
25 Un kad tie lielkungi dzirdēs, ka es ar tevi esmu runājis, un tie nāk pie tevis un uz tevi saka: saki mums jel, ko tu ar ķēniņu esi runājis, neslēp to mums, tad mēs tevi nenokausim, un ko ķēniņš uz tevi runājis?
vaipo hon ikihou hon hinhedoh khaleu, lengpan nakom’a ipi ase am, imhih in, tia nahin dohdiu. Nasei loule nathi ding ahi, tiajong aseidiu ahi.
26 Tad tev uz tiem būs sacīt: es pakritu lūgdams ķēniņa priekšā, ka tas mani neliktu vest Jonatana namā, tur mirt.
Ven, hitia chu ahinbol khah ule, nangman amaho jah’achun, “Keiman lengpa kom’a, Jonathan in-ah kihenna mun’a chun neinungsol hih beh in, tia kagatao ahi, tin seipeh in,” ati.
27 Kad nu visi lielkungi pie Jeremijas nāca un viņu vaicāja, tad viņš tiem sacīja pēc visiem šiem vārdiem, ko ķēniņš bija pavēlējis. Un tie viņu atstāja mierā, jo tie to lietu nedabūja dzirdēt.
Hichun, sotlou hel in, vaipo ho abonchauvin Jeremiah kom’a ahung uvin, Jeremiah jah’a, lengpan ipi dinga nahinkou ham, tin adongtauve. Jeremiah injong lengpan athuhil bangchun aseitan ahileh amahon imacha alotheitapouve. Ajeh chu lengpa toh akihouna lhon chu koima ajapha umlou ahiuve.
28 Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad Jeruzāleme tapa uzņemta.
Hitichun Jerusalem khopi chu Babylon ten alah nikho geiyin, Jeremiah chu leng inpi ngahpa insunga chun aumdentai.
