Jeremijas 38
1 Bet Šefatija, Matana dēls, un Ģedalija, Pašhura dēls, un Juhals, Šelemijas dēls, un Pašhurs, Malhijas dēls, dzirdēja tos vārdus, ko Jeremija uz visiem ļaudīm runāja sacīdams:
Jeremiah mah kaminawk boih khaeah thuih ih loknawk to Mattan capa Shephatiah, Pashur capa Gedaliah, Shelemiah capa Jukal, Malkijah capa Pashur cae mah thaih o,
2 Tā saka Tas Kungs: kas šai pilsētā paliek, tas mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri, bet kas iet ārā pie Kaldejiem, tas dzīvos un savu dvēseli paturēs un dzīvos.
Angraeng mah, Hae vangpui thungah anghmat kami loe sumsen, khokhahaih, kasae nathaih hoiah dueh o tih; toe Khaldian kaminawk khaeah cawn kami loe hing o tih; a hinghaih loe tangqum hnuk baktiah om ueloe, hing tih, tiah thuih.
3 Tā saka Tas Kungs: šī pilsēta dotin taps dota Bābeles ķēniņa karaspēkam rokā, ka tas to uzņem.
Angraeng mah, Hae vangpui loe Babylon siangpahrang misatuh kaminawk ban ah paek ueloe, nihcae mah la o tih, tiah thuih.
4 Tad tie lielkungi sacīja uz ķēniņu: liec jel šo vīru nokaut; jo tā viņš rokas dara gurdenas tiem karavīriem, kas vēl atliek šai pilsētā, un rokas visiem ļaudīm, kad viņš tādus vārdus uz tiem runā; jo šis vīrs nemeklē šo ļaužu labumu, bet viņu ļaunumu.
To naah ukkung angraengnawk mah siangpahrang khaeah, Anih mah hae baktih lok to thuih pongah, vangpui thungah kaminawk hoi misatuh kaminawk ih bantha to zoksak; anih loe hae kaminawk hoihhaih pakrong ai, sethaih ni a sak; to pongah anih to hum han oh, tiah tahmenhaih hnik o.
5 Un ķēniņš Cedeķija sacīja: redzi, viņš ir jūsu rokās, jo ķēniņš pret jums nekā nespēj.
Zedekiah siangpahrang mah, Khenah, anih loe nangcae ban ah ni oh; siangpahrang mah nangcae koeh ai ih hmuen tidoeh sah thai ai, tiah a naa.
6 Tad tie ņēma Jeremiju, un to iemeta Malhijas, ķēniņa dēla, bedrē, kas bija cietuma pagalmā, un Jeremiju nolaida ar virvēm, bet tai bedrē nebija ūdens, bet dubļi, un Jeremija iegrima dubļos.
To pongah Jeremiah to naeh o moe, thongim longhma ah kaom, siangpahrang capa Malkiah ih tangqom khaw thungah pakhrak o; Jeremiah to qui hoiah pathlet o moe, long akhaw thungah pakhrak o tathuk. Tui khaw loe tui om ai, toe tangnong to oh, to pongah Jeremiah loe tangnong thungah krak zup.
7 Un Ebedmelehs, Moru vīrs, ķēniņa sulainis, kas bija ķēniņa namā, dzirdēja, ka tie Jeremiju bija metuši bedrē, un ķēniņš sēdēja Benjamina vārtos.
Toe siangpahrang im ah toksah angraeng maeto ah kaom, tangyat mii dueh Ethiopia kami Ebed-Melek mah, Jeremiah long akhaw thungah pakhrak o, tiah thaih; siangpahrang Benjamin khongkha ah anghnut naah,
8 Tad Ebedmelehs izgāja no ķēniņa nama un runāja uz ķēniņu un sacīja:
Ebed-Melek loe siangpahrang im hoiah tacawt moe, siangpahrang khaeah,
9 Mans kungs un ķēniņ, šie vīri ir ļaunu darījuši ar visu, ko tie darījuši pravietim Jeremijam, ko tie metuši bedrē, un viņam savā vietā badu jāmirst, tāpēc ka maizes pilsētā vairs nav.
ka angraeng siangpahrang, hae kaminawk loe tahmaa Jeremiah nuiah kanung parai sethaih sak o boeh, anih to long akhaw thungah pakhrak o; vangpui thungah takaw om ai boeh pongah, anih loe zok kamthlam ah dueh tih boeh, tiah a naa.
10 Tad ķēniņš Ebedmeleham, tam Moru vīram, pavēlēja un sacīja: ņem no šejienes trīsdesmit vīrus līdz un izvelc pravieti Jeremiju no bedres, pirms viņš mirst.
To naah Ethiopia kami Ebed-Melek khaeah siangpahrang mah, Hae ih kami qui thumtonawk hae caeh haih ah loe, tahmaa Jeremiah dueh ai naah tangqom khaw thung hoiah pathok oh, tiah a naa.
11 Tad Ebedmelehs ņēma tos vīrus un nāca ķēniņa namā apakš mantu kambara un ņēma no turienes kādas vecas saplīsušas drēbju lupatas un tās nolaida ar virvēm pie Jeremijas bedrē.
To pongah Ebed-Melek mah kaminawk to caeh haih, nihcae loe siangpahrang imthung ih hmuenmae pakuemhaih tlim ih imkhaan maeto ah akun o, kaprawn kahninawk to a lak o moe, Jeremiah hanah long akhaw thungah qui hoiah pakhrak pae o tathuk.
12 Tad tas Moru vīrs Ebedmelehs sacīja uz Jeremiju: liec jel tās vecās saplīsušās drēbju lupatas apakš savām roku padusēm ap tām virvēm, un Jeremija tā darīja.
Ethiopia kami Ebed-Melek mah Jeremiah khaeah, Hae ih kahni kaprawnnawk hae palaeng tlim ah zaeng ah loe qui hoiah pathlet ah, tiah a naa. Anih mah thuih ih lok baktih toengah Jeremiah mah sak.
13 Un tie Jeremiju izvilka ar tām virvēm un viņu izcēla no bedres, un Jeremija palika cietuma pagalmā.
Nihcae mah long akhaw thung ih Jeremiah to qui hoiah azuh o tahang; to pacoengah loe Jeremiah to thongim thungah suek o.
14 Tad ķēniņš Cedeķija nosūtīja un lika atvest pravieti Jeremiju pie sevis trešajā ieejamā vietā pie Tā Kunga nama. Un ķēniņš sacīja uz Jeremiju: es tev ko vaicāšu, neapslēp man nekā.
To pacoengah Zedekiah siangpahrang mah tahmaa Jeremiah to kawk hanah kami patoeh moe, Angraeng imthung akunhaih khongkha thumto haih ah a cae haih; Zedekiah mah Jeremiah khaeah, lok maeto kang dueng han; ka hmaa ah tidoeh angphat hmah, tiah a naa.
15 Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: kad es tev to sacīšu, tad tu mani kautin nokausi, un kad es tev padomu došu, tad tu tomēr mani neklausīsi.
Jeremaih mah Zedekiah khaeah, Lok kang thuih nahaeloe, kai hum ai ah na om tang tih maw? Poekhaih kang paek cadoeh, ka lok na tahngai tang tih maw? tiah a naa.
16 Un ķēniņš Cedeķija Jeremijam zvērēja paslepeni un sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas mums šo dvēseli radījis, es tevi nenokaušu un tevi nenodošu šiem vīriem rokā, kas tavu dvēseli meklē.
Toe Zedekiah mah tamquta hoi Jeremiah khaeah lokkamhaih to a sak; ka hinghaih paekkung, Angraeng loe hing pongah, kang hum mak ai, na hinghaih pakrong hae kaminawk ban ah doeh kang paek mak ai, tiah a naa.
17 Tad Jeremija sacīja uz Cedeķiju: tā saka Tas Kungs, tas Dievs Cebaot, Israēla Dievs: ja tu iet iziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad tava dvēsele dzīvos, un šī pilsēta netaps ar uguni sadedzināta, un tad tu dzīvosi, tu un tavs nams.
To naah Jeremiah mah Zedekiah khaeah, Angraeng, misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw mah hae tiah thuih; Babylon siangpahrang ih angraengnawk khaeah nang aap nahaeloe, na hinghaih pathlung ueloe, hae vangpui doeh hmai hoiah thlaek mak ai; nangmah hoi na imthung takohnawk doeh hing o tih.
18 Bet ja tu neiziesi pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, tad šī pilsēta Kaldejiem taps dota rokā, un tie to sadedzinās ar uguni, un tu no viņu rokas neizspruksi.
Toe Babylon siangpahrang ih angraengnawk khaeah nang aap ai nahaeloe, hae vangpui hae Khaldian kaminawk ban ah paek ueloe, nihcae mah hmai hoiah thlaek o tih; nang doeh nihcae ban thung hoi na loih mak ai, tiah thuih, tiah a naa.
19 Un ķēniņš Cedeķija sacīja uz Jeremiju: es bīstos no tiem Jūdiem, kas Kaldejiem piekrituši, ka mani nenodod viņu rokā, un tie mani neapmēda.
Zedekiah siangpahrang mah Jeremiah khaeah, Khaldian kaminawk khaeah kacaeh Judah kaminawk to ka zit, Babylon kaminawk mah kai hae nihcae ban ah paek ueloe, nihcae mah na pacaekthlaek tih, tiah a naa.
20 Un Jeremija sacīja: tevi nenodos; klausi jel Tā Kunga balsij, ko es uz tevi runāju, tad tev labi klāsies, un tava dvēsele dzīvos.
Jeremiah mah, Nihcae mah to kaminawk khaeah na paek o mak ai. Tahmenhaih hoiah kang thuih ih Angraeng ih lok hae tahngai ah; to tiah nahaeloe nang han hoih ueloe, na hinghaih to pathlung tih.
21 Bet ja tu liedzies iet ārā, tad šis ir tas vārds, ko Tas Kungs man parādījis:
Toe nihcae khae angpaek hanah nang maak nahaeloe, Angraeng mah hae tiah kai khaeah lok amtuengsak boeh;
22 Redzi, visas sievas, kas Jūda ķēniņa namā atliek, taps izvestas pie Bābeles ķēniņa lielkungiem, un tās sacīs: tavi draugi tevi pievīluši un tevi pārvarējuši, un kad nu tavas kājas iegrimušas dubļos, tad tie griezušies atpakaļ.
khenah, Judah siangpahrang im ah caehtaak ih nongpatanawk to Babylon siangpahrang angraengnawk hmaa ah hoi o boih tih, to naah nongpatanawk mah, Nam puinawk mah ang zoek moe, nang ang caeh o taak boeh; tangnong thungah nang tang caeng boeh pongah, nam puinawk mah angqoi o taak boeh, tiah na thui o tih.
23 Un visas tavas sievas un visi tavi bērni taps izvesti pie Kaldejiem, un tu pats neizspruksi no viņu rokām, bet tu tapsi sagrābts caur Bābeles ķēniņa roku un sadedzināsi šo pilsētu ar uguni.
Na zunawk hoi na caanawk to Babylon kaminawk hmaa ah hoi o boih tih; nihcae ban thung hoiah na loih o mak ai; Babylon siangpahrang mah na naeh tih; hae vangpui doeh hmai hoiah thlaeksak tih, tiah a naa.
24 Tad Cedeķija sacīja uz Jeremiju: lai neviens nezin par šiem vārdiem, ka tu nemirsti.
To naah Zedekiah mah Jeremiah khaeah, Hae loknawk hae mi doeh panoeksak hmah, to tiah nahaeloe na dueh mak ai.
25 Un kad tie lielkungi dzirdēs, ka es ar tevi esmu runājis, un tie nāk pie tevis un uz tevi saka: saki mums jel, ko tu ar ķēniņu esi runājis, neslēp to mums, tad mēs tevi nenokausim, un ko ķēniņš uz tevi runājis?
Kai hoiah lok aram, tiah ukkung angraengnawk mah panoek o pongah nang khaeah angzoh o moe, siangpahrang khaeah tih lok maw na thuih moe, siangpahrang mah tih lok maw ang thuih, angphak hmah, nang phat nahaeloe kang hum han, tiah na naa o nahaeloe,
26 Tad tev uz tiem būs sacīt: es pakritu lūgdams ķēniņa priekšā, ka tas mani neliktu vest Jonatana namā, tur mirt.
nihcae khaeah, Duek han ih Jonathan im ah na caehsak let hmah, to ah ka dueh moeng tih, tiah tahmenhaih ni ka hnik, tiah thui ah, tiah a naa.
27 Kad nu visi lielkungi pie Jeremijas nāca un viņu vaicāja, tad viņš tiem sacīja pēc visiem šiem vārdiem, ko ķēniņš bija pavēlējis. Un tie viņu atstāja mierā, jo tie to lietu nedabūja dzirdēt.
Ukkung angraengnawk boih Jeremiah khaeah caeh o moe, anih to lokdueng o: toe siangpahrang mah thuih pae ih lok baktih toengah Jeremiah mah nihcae khaeah thuih pae. Siangpahrang hoiah lokthuih hoi ih lok to mi mah doeh thaih ai pongah, nihcae mah anih khaeah lokdueng o let ai boeh.
28 Un Jeremija palika cietuma pagalmā līdz tai dienai, kad Jeruzāleme tapa uzņemta.
Jeremiah loe Jerusalem lakhaih ni pha ai karoek to thongim thungah oh.
