Jeremijas 37

1 Un ķēniņš Cedeķija, Josijas dēls, valdīja Jekanijas, Jojaķima dēla, vietā; to Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, bija iecēlis par ķēniņu Jūda zemē.

Hagi Babiloni kini ne' Nebukatnesa'a, Jehoiakimi nemofo Jehoiakinina mago agi'a Koniakino agri no erino Juda vahe kini manisiegu huno, Josaia nemofo Zedekaiana kinia azeri oti'ne.

2 Bet ne viņš, ne viņa kalpi, ne tie ļaudis tai zemē neklausīja Tā Kunga vārdiem, ko viņš bija runājis caur pravieti Jeremiju.

Hagi Zedekaia'ene eri'za vahe'amo'zane ana maka vahemo'zanena Ra Anumzamo'ma asamigeno kasnampa ne' Jeremaia'ma hia nanekea ontahitfa hu'naze.

3 Un ķēniņš Cedeķija sūtīja Juhalu, Šelemijas dēlu, un priesteri Cefaniju, Mazejas dēlu, pie pravieša Jeremijas un lika sacīt: lūdz jel par mums To Kungu, mūsu Dievu.

Hagi kini ne' Zedekaia'a mago zupa Selemia nemofo Jehukaline Ma'aseia nemofo pristi ne' Zefanianena huznanteno, kasnampa ne' Jeremaiana amanage huta ome asami'o. Muse hugantoanki Ra Anumzana tagri Anumzamofontega nunamu hugeno taza hino huta ome asami'o.

4 Jo Jeremija gāja vēl iekšā un ārā starp tiem ļaudīm un vēl nebija cietumā ielikts.

Hagi Jeremaia'a fru huno mani'neno agra avesite vahepina vuno eno nehuno mani'ne. Na'ankure agrira ana knafina kina huonte'nageno anara hu'ne.

5 Un Faraona karaspēks bija cēlies no Ēģiptes zemes, un tie Kaldeji, kas ap Jeruzālemi bija apmetušies, to baumi par tiem dzirdējuši, no Jeruzālemes bija aizgājuši.

Hagi ana knafinena Fero sondia vahe'mo'zama Isipima atre'za karankama neazema nehaza nanekema, Jerusalemi kuma'ma eme avazagi kagi'zama mani'naza Kaldia vahe'mo'zama nentahiza, Jerusalemi kumara atre'za vu'naze.

6 Tad Tā Kunga vārds notika uz pravieti Jeremiju sacīdams:

Anante Ra Anumzamo'a kasnampa ne' Jeremaiana asamino,

7 Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tā jums būs atsacīt Jūda ķēniņam, kas jūs pie Manis sūtījis, Mani vaicāt: redzi, Faraona karaspēks, kas jums izgājis palīgā, griezīsies atpakaļ uz savu zemi, uz Ēģipti.

Ra Anumzana Israeli vahe Anumzamo'a amanage hie hunka, Juda kini ne'mo'ma Nagri navesi'zama keno eri fore hunaku'ma huzmante'sanige'zama esaza vahera amanage hunka zamasamio. Antahiho! Fero sondia vahe'mo'zama tamaza hunaku'ma aza vahe'mo'za ete rukrahe hu'za mopa zamirega Isipi vunaku nehaze.

8 Un Kaldeji nāks atpakaļ un karos pret šo pilsētu un to uzņems un to sadedzinās ar uguni.

Ana'ma hanage'za Babiloni sondia vahe'mo'za ete rukrahe hu'za e'za ama Jerusalemi rankumara hara eme hugatenere'za teve tagintesageno tegahie.

9 Tā saka Tas Kungs: nepieviļat savas dvēseles, sacīdami: Kaldeji tiešām no mums aizies projām, - jo tie neaizies.

Hagi Ra Anumzamo'a mago'ene huno, Tamagra'a amanage huta tamare ramataga osiho. Tamagerfa hu'za Babiloni vahe'mo'za hago tatre'za vaze huta tamagesa ontahio. Na'ankura zamagra ovu'za ete rukrahe hu'za egahaze.

10 Jo jebšu jūs kautu visu Kaldeju spēku, kas pret jums karo, un atliktos no tiem (tikai) kādi ievainoti vīri, tad tie celsies ikkatrs savā teltī un sadedzinās šo pilsētu ar uguni.

Hagi Babiloni sondia vahera tamagra maka zamahe vaganereta, mago'a zamahe kuzafa'ma hanaza sondia vahe'mo'zage seli nozamifina manigahaze. Hianagi anama zamahe kuzafa'ma hanaza sondia naga'mo'za otivare'za e'za ama rankumara teve eme tagintesageno tegahie.

11 Un notikās, kad Kaldeju spēks no Jeruzālemes bija aizgājis priekš Faraona karaspēka,

Hagi Fero sondia vahe'mo'zama neazema haza nanekema Babiloni sondia vahe'mo'za nentahi'za, Jerusalemi kumama eme avazagi kagi'za mani'naretira atre'za vu'naze.

12 Tad Jeremija izgāja no Jeruzālemes, iet uz Benjamina zemi un tur uzņemt savu daļu to ļaužu vidū.

Ana knafina Jeremaia'a Jerusalemi rankumara atreno, Benzameni nagamofo mopafi vuno, naga'afinti mopa'a ome erinaku vu'ne.

13 Un kad viņš nāca Benjamina vārtos, tad tur bija tas sargu virsnieks, Jerija vārdā, Šelemijas dēls, Kananijas dēla dēls, tas sagrāba pravieti Jeremiju un sacīja: tu gribi pāriet pie Kaldejiem.

Hagi rankumamofona Benzameni kafanema nehaza kafante'ma egeno'a, sondia vahete kva ne' Hanania negeho, Selemia nemofokino agi'a Irija'e. Ana hu'neankino ana ne'mo'a eno kasnampa ne' Jeremaiana eme azenerino amanage hu'ne. Kagra koro frenka vunka Babiloni vahe'ene umaninaku vu'za nehane.

14 Un Jeremija sacīja: tas nav tiesa, es nepāriešu pie Kaldejiem. Bet Jerija viņu neklausīja un sagrāba Jeremiju un to noveda pie tiem lielkungiem.

Hagi anagema higeno'a Jeremaia'a huno, i'o kagra havige nehane. Nagra korora fre'na Babiloni vahe'ma mani'nazarega novue. Hianagi Irija'a anankea nontahino Jeremaiana avreno kini nemofo eri'za vahete vu'ne.

15 Un tie lielkungi apskaitās par Jeremiju un viņu sita un lika cietumā, rakstītāja Jonatana namā, jo to tie bija darījuši par cietuma namu.

Hagi ana'ma hutege'za kva vahe'mo'za Jeremaiana tusi zamarimpa ahenente'za sefura amite'za avre'za vu'za, avoma kreno erinte fatgoma nehia ne' Jonatani nompi ome kina hunte'naze. Na'ankure Jonatani nona kina no erise'naze.

16 Tā Jeremija gāja cietumā tais pagrabos, un tur Jeremija sēdēja daudz dienas.

Hagi ana kina nona mopafi kafi'za urami'naza kina nonkino, Jeremaia'a anampina za'za kna umani'ne.

17 Tad ķēniņš Cedeķija sūtīja un lika viņu atvest, un ķēniņš viņu vaicāja paslepeni savā namā un sacīja: vai ir kāds vārds no Tā Kunga? Un Jeremija sacīja: ir. Un viņš sacīja: tu Bābeles ķēniņam tapsi dots rokā.

Hagi henka kini ne' Jedekaia'a vahe huzmantege'za Jeremaiana ome avre'za azageno, noma'afi oku'a amanage huno antahige'ne. Ra Anumzamo'a mago'a nanekea kasami'nefi? higeno Jeremaia'a huno, i'zo me'ne nehuno amanage hu'ne. Kagrira Babiloni kini ne'mofo azampi kavrentegahaze.

18 Un Jeremija sacīja uz ķēniņu Cedeķiju: ko es esmu grēkojis pret tevi un pret taviem kalpiem un pret šiem ļaudīm, ka jūs mani esat likuši cietumā?

Hagi anage nehuno Jeremaia'a kini ne' Jedekaiana asamino, nagra na'a mago hazenkea kagrite'ene, kagri eri'za vahete'ene, ama vahete'enena hu'nogenka, kinafina navrente'nane?

19 Kur nu ir jūsu pravieši, kas jums sludināja un sacīja: Bābeles ķēniņš nenāks pret jums nedz pret šo zemi?

Hagi Babiloni vahe'mo'za e'za kagri'ene amama mani'nana mopafi vahe'enena hara eme huoramantegahaze hu'zama, kasnampa kema nehaza kema antahi'nana kasnampa vaheka'a iga mani'naze?

20 Tad nu, klausi jel, ak kungs un ķēniņ! Lai jel mana lūgšana tavā priekšā ir pieņēmīga, un neved mani atpakaļ rakstītāja Jonatana namā, ka es tur nemirstu.

Hagi menina muse hugantoanki, naza huogu kini nera ranimoka kantahi negoanki antahi nenaminka, natrege'na avoma kreno erinte fatgoma nehia ne' Jonatani nompina ova'neno. Ana'ma hananke'na anampima umanine'na fri'zankura navesra nehie.

21 Tad ķēniņš Cedeķija pavēlēja, lai Jeremiju tura cietuma pagalmā, un viņam ikdienas tapa dots viens maizes rieciens no cepēju ielas, tiekams visa maize pilsētā bija apēsta. Tā Jeremija palika cietuma pagalmā.

Anagema hutegeno'a kini ne' Jedekaia'a hige'za Jeremaiana avre'za vu'za, kini ne'mofo kumapima sondia vahe'ma nemanifi ome kina huntageno mani'nege'za, bretima negraza vaheteti mago mago knarera bretia eri'za ome amitere hazageno neneno mani'ne. Ana nehazageno vuno rankumapima me'nea bretimo'a maka vagare'ne. Hianagi Jeremaia'a sondia vahe'ma nemanizafi kina huno mani'ne.