< Jeremijas 34 >

1 Šis ir tas vārds, kas uz Jeremiju notika no Tā Kunga, kad Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, un viss viņa karaspēks un visas pasaules valstis, kas bija apakš viņa valdīšanas, un visas tautas karoja pret Jeruzālemi un visām viņas pilsētām:
Ka Nebukadneza ruodh Babulon kod jolweny mage duto gi pinjeruodhi duto gi ji duto mane ni e gwengʼ mane orito ne kedo gi Jerusalem kod dala mane olwore duto, wachni nobiro ne Jeremia koa ir Jehova Nyasaye:
2 Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: ej un runā uz Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un saki uz to: tā saka Tas Kungs: Redzi, Es šo pilsētu dodu Bābeles ķēniņam rokā, un viņš to sadedzinās ar uguni.
“Ma e gima Jehova Nyasaye, Nyasach Israel, wacho: Dhi ir Zedekia ruodh Juda kendo inyise kama, ‘Ma e gima Jehova Nyasaye wacho: Achiegni chiwo dala maduongʼni ne ruodh Babulon, kendo enowangʼe pep.
3 Un tu neizbēgsi no viņa rokas, bet tapsi grābtin sagrābts un viņam dots rokā, un tavas acis redzēs Bābeles ķēniņa acis un viņš ar tevi runās muti pret muti un tu nāksi uz Bābeli.
Ok initony ngangʼ e wachni to adiera enomaki kendo nochiwi ne en. Inine ruodh Babulon gi wengeni iwuon, kendo enowuo kodi wangʼ gi wangʼ kendo inidhi Babulon.
4 Bet klausi Tā Kunga vārdu, Cedeķija, Jūda ķēniņ! Tā saka Tas Kungs uz tevi: tu nemirsi caur zobenu,
“‘Kata kamano winj singruok mar Jehova Nyasaye, yaye Zedekia ruodh Juda. Ma e gima Jehova Nyasaye wacho kuomi: Ok enonegi gi ligangla;
5 Tu nomirsi mierā. Un kā sārtu dedzinājuši taviem tēviem, tiem agrākajiem ķēniņiem, kas priekš tevis bijuši, tāpat tev dedzinās un par tevi žēlosies: “Ak vai, Kungs!” Jo Es šo vārdu esmu runājis, saka Tas Kungs.
initho gi kwe. Kaka ji noloso mach mar liel mar miyo wuonu luor; ruodhi machon mane otelo nyimi, mondo omi gilos mach mar miyi luor kendo mar ywak, “Aa, yaye jatelo!” An awuon aketo singoni, Jehova Nyasaye owacho.’”
6 Un pravietis Jeremija sacīja visus šos vārdus uz Cedeķiju, Jūda ķēniņu, Jeruzālemē,
Eka Jeremia janabi nonyiso Zedekia ruodh Juda gigo duto e Jerusalem,
7 Kad Bābeles ķēniņa kara spēks karoja pret Jeruzālemi un pret visām atlikušām Jūda pilsētām, pret Laķisu un pret Azeku; jo šīs stiprās pilsētas bija atlikušas no Jūda pilsētām.
sa mane jolweny mar ruodh Babulon ne kedo gi Jerusalem kod mier madongo mamoko mag Juda mane pod odongʼ, ma gin Lakish kod Azeka. Magi kende e mier madongo mochiel motegno gohinga mane odongʼ e Juda.
8 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kad ķēniņš Cedeķija bija derību derējis ar visiem ļaudīm, kas Jeruzālemē, viņiem izsaukt svabadības gadu,
Wach Jehova Nyasaye nobiro ne Jeremia bangʼ ka Zedekia noloso winjruok gi ji duto man Jerusalem mondo oland ni wasumbini owe thuolo.
9 Ka ikvienam bija atlaist savu kalpu un ikvienam savu kalponi, kas vien no Ebreju cilts, ka Jūdu starpā neviens savu brāli nekalpinātu.
Ngʼato ka ngʼato ne onego we misumbane ma ja-Hibrania, madichwo kod ma dhako; onge ngʼama ne dongʼ gi ja-Yahudi wadgi e twech.
10 Tad paklausīja visi lielkungi un visi ļaudis, kas šo derību bija derējuši, ka ikviens savu kalpu un savu kalponi atlaistu vaļā un vairs nekalpinātu, - tie paklausīja un tos atlaida.
Omiyo jotelo duto kod ji mane odonjo e winjruokni noyie ni giniwe thuolo wasumbini mag-gi machwo kod mamon kendo ok ginibed e twech kendo. Ne giyie, kendo ne giwegi thuolo.
11 Bet pēc tie tiem kalpiem un tām kalponēm, ko tie bija atlaiduši vaļā, lika nākt atkal atpakaļ un tos spieda atkal būt par kalpiem un par kalponēm.
To bangʼe negiloko pachgi mi gikawo kendo wasumbinigi mane giseweyo thuolo mi giketogi gibedo wasumbini kendo.
12 Tādēļ Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju no Tā Kunga sacīdams:
Eka wach Jehova Nyasaye nobiro ne Jeremia kama:
13 Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: Es esmu derību derējis ar jūsu tēviem, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, no tā vergu nama, un sacīju:
“Ma e gima Jehova Nyasaye, Nyasach Israel, wacho: Ne aketo winjruok gi kwereu mane agologi gia Misri, e piny mar bedo misumba. Ne awacho ni,
14 Septītā gadā jums būs atlaist ikvienam savu brāli, kas ir Ebrejs, kas tev ir pārdots un sešus gadus tev kalpojis, un tev būs viņu atlaist no sevis svabadu; bet jūsu tēvi Mani neklausīja un nepiegrieza savas ausis.
‘E higa mar abiriyo ka higa mar abiriyo ngʼato ka ngʼato kuomu nyaka we ja-Hibrania wadgi thuolo ma osebedo katiyone. Bangʼ ka osetiyone kuom higni auchiel, nyaka iweye thuolo.’ Wuoneu, kata kamano, ne ok owinja kata luoro chikna.
15 Tad jūs nu šodien bijāt atgriezušies un darījuši, kas bija tiesa Manās acīs, izsaukdami svabadību ikviens savam tuvākam, un jūs bijāt derību derējuši Manā priekšā, tai namā, kas pēc Mana Vārda nosaukts.
Kinde mosekadho machiegni, ne ikwayo weruok kendo ne itimo gima nikare e nyim wangʼa: Un duto ne uyie weyo oweteu thuolo. Bende ne utimo singruok e nyima e ot motingʼo Nyinga.
16 Bet jūs esat atkāpušies, Manu Vārdu sagānījuši un ņēmuši atpakaļ ikviens savu kalponi, ko bijāt atlaiduši svabadus savā vaļā, un esiet tos spieduši, būt par kalpiem un par kalponēm.
To koro uselokoru kendo usedwanyo nyinga; uduto usekawo wasumbini machwo kod mamon mane useweyo thuolo mondo gidhi kama gidwaro. Usechunogi mondo gibed wasumbini magu kendo.
17 Tādēļ tā saka Tas Kungs: jūs Mani neesat klausījuši, svabadību izsaukt ikviens savam brālim un ikviens savam tuvākam. Redzi, tad Es pret jums izsaucu svabadību, saka Tas Kungs, zobenam, mērim un badam, un Es jūs nodošu uz vārdzināšanu visās pasaules valstīs.
“Emomiyo, ma e gima Jehova Nyasaye wacho: Pod ok uluora; pod ok uyie weyo oweteu thuolo. Omiyo koro awacho mondo owenu thuolo mondo onegu gi ligangla, masiche kod kech. Anami ogendini manie piny duto bedo gibuok ka ginenou.
18 Un Es nodošu tos vīrus, kas Manu derību pārkāpuši, kas nav turējuši tās derības vārdus, ko tie Manā priekšā derējuši, tā kā to teļu, ko tie divējos gabalos pārcirtuši un kuru gabalu starpā gājuši cauri,
Chwo duto ma oseketho winjruokna kendo pod ok ochopo winjruok mane giloso e nyima, nakawgi ka nyaroya mane gingʼado nyadiriyo kendo giwuotho e kind lemogo.
19 Jūda lielkungus un Jeruzālemes lielkungus, ķēniņa sulaiņus un priesterus un visus zemes ļaudis, kas starp tā teļa gabaliem gājuši cauri.
Jotend Juda gi Jerusalem, jotelo mag agola, jodolo kod ji duto mag pinyni mane owuotho e kind lemo ariyogo,
20 Un Es tos nodošu viņu ienaidniekiem rokā, tiem rokā, kas viņu dvēseli meklē, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes.
anachiwgi ne wasikgi madwaro ngimagi. Ringregi motho nobed chiemb winy mafuyo e kor polo kod le manie piny.
21 Un Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa lielkungus es nodošu viņu ienaidniekiem rokā un tiem rokā, kas viņu dvēseli meklē, proti Bābeles ķēniņa karaspēka rokā, kas tagad no jums aizcēlies.
“Anachiw Zedekia ruodh Juda kod jotende ne wasike madwaro ngimagi, ne jolwenj ruodh Babulon, mosengʼanyo oa kuomu.
22 Redzi, Es došu pavēli, saka Tas Kungs, un tos atvedīšu atkal uz šo pilsētu, un tie pret to karos un to uzņems un to sadedzinās ar uguni, un Es izpostīšu Jūda pilsētas, ka nevienam tur nebūs dzīvot.
Anachiw chik, Jehova Nyasaye wacho, kendo anadwog-gi e dala maduongʼni. Giniked kode, ginikawe kendo giwangʼe pep. Kendo anaketh dala mag Juda mondo kik ngʼato angʼata dag kanyo.”

< Jeremijas 34 >