Jeremijas 33
1 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju otru reizi, kad viņš vēl bija ieslēgts cietuma pagalmā, sacīdams:
Jeremiah chu akihenna songkul’a aumnalaiyin, Pakai thusei ahenga aniveinan ahung lhungin,
2 Tā saka Tas Kungs, kas to dara, Tas Kungs, kas to izdara, lai tas notiek - Kungs ir viņa vārds -
Pakaiyin hitin aseiye, Leiset semdohpa Pakai, leiset lim hin gongdoh chule phutdohpa, ama min chu Pakai ahi.
3 Piesauc Mani, tad Es tev atbildēšu un tev darīšu zināmas lielas un brīnišķas lietas, ko tu nezini.
Neikouvin nahou ingting, nangman nahetkhah louhel khonung thuguh kisel ho naseipeh ing kate.
4 Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par šīs pilsētas namiem un par Jūda ķēniņa namiem, kas tiek nolauzīti vaļņu un zobena priekšā,
Pakai, Israel Pathen in hitin aseiye, Gal douna ding pansatna semna dinga, Jerusalem inho jouse leh leng inpiho jouse abon’a kiphelha soh hel ding ahi.
5 Par tiem, kas nāk karot pret Kaldejiem, lai tos (namus) pilda ar miroņu miesām, ko Es nokauju Savā bardzībā un Savā dusmībā, un tādēļ ka Es Savu vaigu no šīs pilsētas esmu apslēpis, visa viņu ļaunuma dēļ:
Khopi kimvel’a pansa Babylonte kisatpi din nakigongun, phachom louhel ding ahi. Hiche khopia mite hi abonchauva athisa tobang ahiuve. Ajeh chu kalunghan behseh jeh’a, keiman amahohi suhmang dinga kakoi ahitai. Amaho agitlou behseh jeh’uva, keiman kanung ngat ahitai, ati.
6 Redzi, Es to sasiešu un dziedināšu, un tos darīšu veselus, un tiem parādīšu pilnīgu un pastāvīgu laimi.
Amavang, Jerusalem thohna maha chu, keiman kasuh damding, chule amaho chu chamna leh lungmonna chule khantouna lhingset a, kasemphat ding ahi.
7 Un Es vedīšu atpakaļ Jūda cietumniekus un Israēla cietumniekus, un tos uztaisīšu tā kā papriekš.
Hitia chu, keiman Judah leh Jerusalem hamphatna kasemdoh’a, chule akhopi jouseu kasahphat kit ding ahi.
8 Un Es tos šķīstīšu no visa viņu nozieguma, ar ko tie pret Mani grēkojuši, un Es tiem piedošu visus viņu pārkāpumus, ar ko tie pret Mani grēkojuši un ar ko tie no Manis atkāpušies.
Chule keima douna’a achonsetnauva kon’a, amaho chu kasuh theng ding, chule keima douna athemmonau kangaidam ding ahiuve.
9 Un tad(Jeruzāleme) Man būs par prieka vārdu, par slavu un par godu pie visām tautām virs zemes, kas dzirdēs visu to labumu, ko Es tiem daru, un tās bīsies un drebēs par visu to labumu un par visu to mieru, ko Es viņai dodu.
Chuteng, leiset’a namtin vaipi angsung’a, hiche khopi hin, keima dinga kipana, loupina leh jabolna ahin phondoh ding ahi. Chule vannoi miten, hiche khopi dinga thilpha kabolpeh chengse amudoh’uva, amaho kicha-a kihot ding ahiuve.
10 Tā saka Tas Kungs: šinī vietā, par ko jūs sakāt, tā ir postaža bez cilvēka un lopa, pa Jūda pilsētām un pa Jeruzālemes ielām, kas ir postītas, ka tur nav ne cilvēka, ne iedzīvotāja, ne lopa,
Pakaiyin hitin aseiye, “Nanghon hiche gamhi ahomkeova um’a, gancha leh mihem jong chengthei talou ahi,’’ natiuve. Hijongle Jerusalem khopi leh Judah khopi dangho’a, avel a hiche hohi nahinjah kit diu,
11 Tur atkal dzirdēs prieka balsi un līksmības balsi, brūtgāna balsi un brūtes balsi, balsi no tiem, kas saka: teiciet To Kungu Cebaot, jo Tas Kungs ir labs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi, - un kas nes pateicības upuri Tā Kunga namā. Jo Es vedīšu atpakaļ tās zemes cietumniekus kā papriekš, saka Tas Kungs.
Kipa golnop agin, nuigin, jinei ding mou leh moulang lipa thanop agin, chuleh mipite kipa lasah agin hung kijakit ding ahi. Mihon, Pakai thangvahna’a thilto choiya houin ahinjot’u husa najah diu,’’ Thangvah un, thaneipen Pakai chu, Pakai nunnem, alungset longlou chu atonsot geiya ahi,’’ atidiu ahi. Ajeh chu keiman agamsungu hi, masanglai banga khantou machalna kakoi kit ding ahi, ati.
12 Tā saka Tas Kungs Cebaot: šinī vietā, kas ir postaža bez cilvēka un lopa, un visās apkārtējās pilsētās būs atkal ganu dzīvokļi, kas ganīs ganāmus pulkus.
Thaneipen Pakaiyin hitin aseiye, Hiche gamsung hi ahomkeo leh, mihem leh ganchaho chenmonasa hita jongle, hiche gamsunga hi avel’a hamhing hung kehdoh kit’a, kelngoi chinghon akelngoiteu vahna leh akicholdohnau mun hung hiding ahi.
13 Pa kalnu pilsētām un lejas pilsētām un pa dienvidu(Negebas) pilsētām un Benjamina zemē un ap Jeruzālemi un pa Jūda pilsētām ganāmi pulki atkal ies apakš skaitītāju rokām, saka Tas Kungs.
Chutengle, thinglhang gam khopi ho’a, Judah gam thinglhang chan ho’a, Neger gamsung’a, Jerusalem khopi kimvel ho’a, chule Judah gamsung khopi jousea, kelngoi chinghon simsenlou kelngoite akivah diu ahi, tin Pakaiyin aseiye.
14 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es piepildīšu to labo vārdu, ko Es esmu runājis uz Israēla namu un Jūda namu.
Pakaiyin aseiye, “Keiman Israel leh Judah tedinga, kanatepna banga, amaho dinga thilpha kabolpeh ding nikho chu ahunglhung e,’’ ati.
15 Tanīs dienās un tanī laikā Es Dāvidam likšu izplaukt taisnības Zaram, un tas darīs tiesu un taisnību virs zemes.
Hiche nikho chule, keiman leng David khangguiya kon’a achilhah thengsel khat kalhendoh ding, chule amachun, gamsung pumpia kitah leh dihtah’a vai ahomding, thu atanding ahi.
16 Tanīs dienās Jūda taps atpestīts, un Jeruzāleme dzīvos bez bailēm, un šis ir tas (vārds), ar ko Viņu sauks: Tas Kungs mūsu taisnība.
Hiche nikho chule, Judah kihuhdoh ding chule Jerusalem chu lungmonga umding ahiuve. Chule amin chu, “Idihnau chu Pakai ahi’’ atidiu ahi.
17 Jo tā saka Tas Kungs: Dāvidam netrūks vīra, kas sēdēs Israēla nama goda krēslā.
Ajeh chu Pakaiyin hitin aseiye, David laltouna’a aitih a toujingding, achilhah khat hungdoh ding ahi.
18 Arī priesteru, levitu netrūks Manā priekšā, kas upurē dedzināmos upurus un iededzina ēdamus upurus un sataisa kaujamus upurus mūžīgi.
Chule aphat jousea, keima angsung’a kilhaina thilto tohdoh ding leh pumgo thilto halvam ding, thempuho lhasam louva umjing ahiuve.
19 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju un sacīja:
Chujouvin Pakai thusei chu Jeremiah heng ahung lhungin,
20 Tā saka Tas Kungs: ja jūs varat iznīcināt Manu derību ar dienu un Manu derību ar nakti, ka dienas un nakts vairs nav savā laikā,
Pakaiyin hitin aseiye, ‘Aphat cha’a ahungjing nadinga keiman sun le jan toh kitepna kasemdoh hi; Nanghon nasuhkeh uva sun le jan jong kitepna dungjuiya ahung umlouva ahileh,
21 Tad arī iznīks Mana derība ar Manu kalpu Dāvidu, ka tam dēla nebūs, kas valda uz viņa goda krēsla, un (Mana derība) ar levitiem, priesteriem, Maniem kalpotājiem.
Chutah lebou chun, kalhacha David toh kitepna kasem chu kisukeh ding ahi. Chutengle ama guiya achilhahte, alaltouna’a vaihom ding chapa aneilou ding chule Levi phunga thempuho toh kitepna kasem jong chuti ding ahi.
22 Tā kā debess pulku nevar skaitīt un jūras smiltis nevar mērot, tāpat Es vairošu Sava kalpa Dāvida dzimumu un levitus, kas Man kalpo.
Chutengle vanthamjol’a ahsite leh twikhanglen pang’a neldi jat simjoulou banga, kalhacha David chilhahte kapunsah’a chule keima kinbol’a pang Levite jong kapunsah ding ahiuve.
23 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju sacīdams:
Chuin Pakaiyin Jeremiah henga hitin aseiye,
24 Vai tu neredzi, ko šie ļaudis runā un saka? Tās divas ciltis, ko Tas Kungs bija izredzējis, Viņš nu atmetis, un tie nievā Manus ļaudis, tā kā tie vairs nebūtu tauta viņu priekšā.
Mihon, “insung ni Judah le Israel chu Pakaiyin, alhendohsa chu apaidoh ahitai,’’ tia aseiyu khu najah louham? Mihon kamite noise tah in aveuvin, Israel chu namkhat dinga simthei ahitapouve, atiuvin ahi.
25 Tā saka Tas Kungs: ja Mana derība ar dienu un nakti nepastāv, ja Es debess un zemes likumus neesmu cēlis,
Pakaiyin hitin aseiye, Keiman kamite kapaidoh kit sangin, keiman sun le jan chule lei le van umje dingdan kasemtohsa hi, khel jing e;
26 Tad Es arī atmetīšu Jēkaba un Sava kalpa Dāvida dzimumu, ka neņemu no viņa dzimuma valdītājus pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba dzimumu. Jo Es vedīšu atpakaļ viņu cietumniekus un apžēlošos par viņiem.
Keiman kalhacha Jacob leh David chilhahte aitih’a kapaidoh kit louding; Chule Abraham, Isaac chule Jacob chilhah ho chunga leng change vaihom ding chu, David guiya kasemdoh jing ding ahi. Keiman amaho khoto ingting, chule agamsung u kasemphat’a kahaosah ding ahiuve, ati.
