Jeremijas 33
1 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju otru reizi, kad viņš vēl bija ieslēgts cietuma pagalmā, sacīdams:
Na da hina bagade gagoi ganodini, udigili hawa: hamosu dunu agoane ganodini esaloba, Hina Gode Ea sia: ne iasu da nama bu doaga: i.
2 Tā saka Tas Kungs, kas to dara, Tas Kungs, kas to izdara, lai tas notiek - Kungs ir viņa vārds -
Hina Gode, amo da osobo bagade hamone, ganumugini, ea sogebi amoga ligisi, E da nama sia: i. Dunu amo Ea Dio da Hina Gode, da nama amane sia: i,
3 Piesauc Mani, tad Es tev atbildēšu un tev darīšu zināmas lielas un brīnišķas lietas, ko tu nezini.
“Dia Nama wele sia: sea, amasea Na da dima bu adole imunu. Na da dima liligi ida: iwane amola fofogadigi gala amo di hame dawa: liligi, dima adomu.
4 Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs, par šīs pilsētas namiem un par Jūda ķēniņa namiem, kas tiek nolauzīti vaļņu un zobena priekšā,
Na, Hina Gode, Isala: ili fi dunu ilia Gode, da Yelusaleme diasu huluane amola Yuda hina bagade ea diasu, amo da Ba: bilone dunu ilia doagala: beba: le, mugului dagoi ba: mu, amane sia: sa.
5 Par tiem, kas nāk karot pret Kaldejiem, lai tos (namus) pilda ar miroņu miesām, ko Es nokauju Savā bardzībā un Savā dusmībā, un tādēļ ka Es Savu vaigu no šīs pilsētas esmu apslēpis, visa viņu ļaunuma dēļ:
Mogili da Ba: bilone fi dunu ilima gegemu. Be Ba: bilone gegesu dunu da doagala: su osobo bi hamomu, amola ilima bu gegemu da hamedei. Bai Na da bagade ougiba: le, amo dunu fane legele, diasu da bogoi da: i hodo amoga nabai dagoi ba: mu. Yelusaleme fi da wadela: le bagade hamobeba: le, Na da ili yolesi dagoi.
6 Redzi, Es to sasiešu un dziedināšu, un tos darīšu veselus, un tiem parādīšu pilnīgu un pastāvīgu laimi.
Be fa: no, Na da amo moilai bai bagade amola ea fi dunu uhinisimu. Na da olofosudafa amola gaga: su ilima olelemu.
7 Un Es vedīšu atpakaļ Jūda cietumniekus un Israēla cietumniekus, un tos uztaisīšu tā kā papriekš.
Na da Yuda amola Yelusaleme fi amo bu hahawane bagade gaguiwane esaloma: ne, logo doasimu. Amola ilia musa: hou baligimusa: , Na da amo fedege agoane diasu agoane ili bu gagumu.
8 Un Es tos šķīstīšu no visa viņu nozieguma, ar ko tie pret Mani grēkojuši, un Es tiem piedošu visus viņu pārkāpumus, ar ko tie pret Mani grēkojuši un ar ko tie no Manis atkāpušies.
Ilia da Nama wadela: le hamosu. Be ilia wadela: i hou amola odoga: su hou, Na da gogolema: ne olofole, dodofemu.
9 Un tad(Jeruzāleme) Man būs par prieka vārdu, par slavu un par godu pie visām tautām virs zemes, kas dzirdēs visu to labumu, ko Es tiem daru, un tās bīsies un drebēs par visu to labumu un par visu to mieru, ko Es viņai dodu.
Na da Yelusaleme amo hahawane amola nodone amola hidale ba: mu. Amola fifi asi gala da hou ida: iwane gala Na da Yelusaleme fi ilima hamosa, amola hahawane bagade gagui hou Na da ilima iaha, amo nababeba: le, beda: ga yagugumu.”
10 Tā saka Tas Kungs: šinī vietā, par ko jūs sakāt, tā ir postaža bez cilvēka un lopa, pa Jūda pilsētām un pa Jeruzālemes ielām, kas ir postītas, ka tur nav ne cilvēka, ne iedzīvotāja, ne lopa,
Hina Gode da amane sia: i, “Dunu da amo soge da wadela: i hafoga: i soge defele amola amo ganodini da dunu amola ohe hame esala, amane sia: daha. Dafawane! Yuda moilai amola Yelusaleme logo da hame agoane ba: sa. Dunu amola ohe da amo ganodini hamedafa esalebe ba: sa. Be amo sogebi ganodini fa: no dilia da dunu ilia sia: bu nabimu.
11 Tur atkal dzirdēs prieka balsi un līksmības balsi, brūtgāna balsi un brūtes balsi, balsi no tiem, kas saka: teiciet To Kungu Cebaot, jo Tas Kungs ir labs, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi, - un kas nes pateicības upuri Tā Kunga namā. Jo Es vedīšu atpakaļ tās zemes cietumniekus kā papriekš, saka Tas Kungs.
Dilia da hahawane sia: amola uda lasu lolo nabe hahawane sia: bu nabimu. Dunu da Na Debolo amoga hahawane nodone iasu gaguli masea, gesami hea: lalebe dilia nabimu. Ilia da amane sia: mu, ‘Hina Gode Bagadedafa Ema nodone sia: ma. Bai E da noga: idafa amola Ea asigidafa hou da fifi ahoanebe.’ Amo soge ea musa: gagui bagade hou defele, Na da amo bu hahamomu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
12 Tā saka Tas Kungs Cebaot: šinī vietā, kas ir postaža bez cilvēka un lopa, un visās apkārtējās pilsētās būs atkal ganu dzīvokļi, kas ganīs ganāmus pulkus.
Hina Gode Bagadedafa, da amane sia: i, “Wali amo soge da wadela: i hafoga: i soge amola amo ganodini da dunu amola ohe hame esala. Be fa: no, sibi ha: i manu soge ida: iwane gala amoga sibi ouligisu dunu da ilia sibi fi ouligilalebe bu ba: mu
13 Pa kalnu pilsētām un lejas pilsētām un pa dienvidu(Negebas) pilsētām un Benjamina zemē un ap Jeruzālemi un pa Jūda pilsētām ganāmi pulki atkal ies apakš skaitītāju rokām, saka Tas Kungs.
Agolo soge moilai, amola agolo fonobahadi goumi baiga gala, amola Yuda gagoe (south) soge amola Bediamini ea soge amola moilai fonobahadi Yelusalemega sisiga: le diala, amola Yuda moilai huluane, amo ganodini sibi ouligisu dunu da bu ilia sibi fi idimu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
14 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es piepildīšu to labo vārdu, ko Es esmu runājis uz Israēla namu un Jūda namu.
Hina Gode da amane sia: i, “Eso da misunu amoga Na Isala: ili fi amola Yuda fi ilima ilegele sia: i liligi, Na da dafawane hamomu.
15 Tanīs dienās un tanī laikā Es Dāvidam likšu izplaukt taisnības Zaram, un tas darīs tiesu un taisnību virs zemes.
Amo esoha, Na da Da: ibidi egaga fi moloidafa ‘Amoda’ - Hina Bagade hamoma: ne ilegemu. Amo Hina Bagade da moloidafa hou soge huluane ganodini hamonanumu.
16 Tanīs dienās Jūda taps atpestīts, un Jeruzāleme dzīvos bez bailēm, un šis ir tas (vārds), ar ko Viņu sauks: Tas Kungs mūsu taisnība.
Yuda dunu amola Yelusaleme dunu da gaga: su ba: mu. Ilia da olofole, gaga: iwane esalumu. Amola Yelusaleme moilai bai bagade ea dio ilia da ‘Hina Gode ninia Gaga: sudafa’ asulimu.
17 Jo tā saka Tas Kungs: Dāvidam netrūks vīra, kas sēdēs Israēla nama goda krēslā.
Na, Hina Gode, da amane ilegesa, ‘Da: ibidi egaga fi dunu afadafa da mae fisili, Isala: ili fi ilima hina bagade esalumu.
18 Arī priesteru, levitu netrūks Manā priekšā, kas upurē dedzināmos upurus un iededzina ēdamus upurus un sataisa kaujamus upurus mūžīgi.
Amola Lifai fi gobele salasu dunu, ilia mae fisili, Nama hawa: hamonanumu, amola gobei iasu amola gagoma iasu amola gobele salasu Nama ianumu.”
19 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju un sacīja:
Hina Gode da nama amane sia: i,
20 Tā saka Tas Kungs: ja jūs varat iznīcināt Manu derību ar dienu un Manu derību ar nakti, ka dienas un nakts vairs nav savā laikā,
“Na da fedege agoane eso amola gasi amoma ili da ilia misunu defele mae fisili misa: ne, Gousa: su hamoi dagoi. Amola amo Gousa: su fimu da hamedeidafa.
21 Tad arī iznīks Mana derība ar Manu kalpu Dāvidu, ka tam dēla nebūs, kas valda uz viņa goda krēsla, un (Mana derība) ar levitiem, priesteriem, Maniem kalpotājiem.
Amo defele, Na da Na hawa: hamosu dunu Da: ibidi egaga fi da mae fisili hina bagade hamonanoma: ne, Gousa: su hamoi. Amola Na da Lifai fi gobele salasu dunu ilia da mae fisili, Nama hawa: hamonanoma: ne, Gousa: su hamoi dagoi. Amo Gousa: su ela fimu amola da hamedei.
22 Tā kā debess pulku nevar skaitīt un jūras smiltis nevar mērot, tāpat Es vairošu Sava kalpa Dāvida dzimumu un levitus, kas Man kalpo.
Na da Na hawa: hamosu dunu Da: ibidi egaga fi ilia idi amo bagade hamomu amola Lifai fi gobele salasu dunu ilia idi bagade hamomu. Amasea, gasumuni muagado gala amo idimu da hamedei amola sa: iboso hano wayabo bagade bega: gala amo idimu da hamedei, amo defele Da: ibidi egaga fi amola Lifai gobele salasu iligaga fi amo idimu da hamedei ba: mu.”
23 Un Tā Kunga vārds notika uz Jeremiju sacīdams:
Hina Gode da nama amane sia: i,
24 Vai tu neredzi, ko šie ļaudis runā un saka? Tās divas ciltis, ko Tas Kungs bija izredzējis, Viņš nu atmetis, un tie nievā Manus ļaudis, tā kā tie vairs nebūtu tauta viņu priekšā.
“Di da ba: bela: ? Dunu ilia da Na Isala: ili fi amola Yuda fi (amo fi aduna Na da ilegei) amo yolesi dagoi, amane sia: daha. Amaiba: le, ilia da Na fi ilima higale ba: sa. Amola ilia da Isala: ili da wali Na fidafa hame, agoane dawa: sa.
25 Tā saka Tas Kungs: ja Mana derība ar dienu un nakti nepastāv, ja Es debess un zemes likumus neesmu cēlis,
Be Na, Hina Gode, da eso amola gasi amoma Gousa: su hamoi. Na da sema amo da osobo bagade amola mu ouligisa, amo Ni fawane hamoi.
26 Tad Es arī atmetīšu Jēkaba un Sava kalpa Dāvida dzimumu, ka neņemu no viņa dzimuma valdītājus pār Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba dzimumu. Jo Es vedīšu atpakaļ viņu cietumniekus un apžēlošos par viņiem.
Na da amo dafawane hamoi amola amo defele Na Gousa: su Na da Ya: igobe egaga fi amola Na hawa: hamosu dunu Da: ibidima hamoi, amo Na da eso huluane ouligimu. Na da Da: ibidi egaga fi dunu afadafa, amo A: ibalaha: me amola Aisage amola Ya: igobe iligaga fi amo ouligima: ne, ilegemu. Na da Na fi ilima bu asigili, ilia bu bagade gaguiwane esaloma: ne, logo doasimu.”
